Yasuuⓐ gwidhedhi lijo ⓐarba alaaf ŋida ŋa dheny
1 Ŋwamun ibiŋwe dina jo liji loinyadho gwuleny liduŋw, athiluthi ŋida ŋa dheny no, a Yasuuⓐ urnie calmiz juŋun, ŋwulaici, 2 Nyi gwa gwinudhi lijo ibila, limanalje ŋwamun thiril a lati luthi ŋida ŋa dheny no. 3 Ada liminyil dhiŋa gi dunu gwegen jamu, laji lubilikudhe gi dhai; lo coŋ lina lidhi kalo golaŋ ganu. 4 A calmiz juŋun aicinu, Kwiji gweda gwuthi ŋoma gwapa ⓐesh na mina gi leba ŋwubidhedha lijo ibila, albeny, alpa? 5 Ŋwulothaije galo, ŋwulaici, Nyaŋa luthi ⓐesh uman? Alarnu, Yo kworoŋo‐thiril. 6 Ŋwabiŋaijo lijo ŋwari lajalo kwiyaŋ alaŋ; ŋwapai ⓐesh ina iro kworoŋo‐thiril, ŋwaici Kaloŋa shukran, ŋwurta ganu, ŋwudhedha calmiz juŋun dilguginijo lijo; alliguginijo. 7 Aluthi ŋwuma coŋ ŋwina ŋwitiŋwitiny; ŋwulbarkiye, ŋwabiŋaijo calmiz juŋun dilguginijo lijo ŋida ibiŋa ko. 8 Aleny, alpa; alothadha ina idi galo gi nyuni kworoŋo‐thiril. 9 A lina lithi lar ⓐarba alaaf; ŋwuldhiŋa. 10 A kaija ibige aluni gi felluuka ganu calmiz jai juŋun, alela gi len la Dalmaanuutha.
Yasuuⓐ gwiŋiŋirudhi calmiz juŋun jina joma jirima gi je gi dhuŋun dhuŋun
11 A Farriisiyiin tuya, alothaije galo duŋwulaŋajo ⓐalaama gwa Sama, alari gwalidheje. 12 Ŋwubi gatho uwa gwuleny gi dhigirim dhuŋun, ŋwarnu, Kworaŋ abi liji lina lo ŋinena kidhila bupe ⓐalaama? Titiganu nyi gwa gwacaijinu, ⓐalaama gwati gwaldhedha lijo lina lo ŋinena kidhila no. 13 Ŋwulbigathani, ŋwuni gi felluuka ganu manaŋ, ŋwela kimumu giter. 14 A calmiz juŋun dhudhani ganu dilapai ⓐesh, athil uthi gi felluuka ganu no, albuthi ⓐesh yetipo dogo. 15 Ŋwulabiŋaijo, ŋwulaici, Diŋinul momaŋ, ethadhinul galo gi dhuŋun dha ŋijini ŋa Farriisiyiin, a ŋijini ŋa Hiiruudus. 16 Alabiŋaijiye, alireye je galo, alarnu, Anaŋa lati luthi ⓐesh no. 17 A Yasuuⓐ liŋa dhuŋuna ibidha, ŋwulaici, Kworaŋ nyabireye je galo nyarnu nyaŋa lati luthi ⓐesh no? Nyaŋa loma lati liliŋinu ganu no, a nyaŋa loma lati liliŋidhi na? a ŋinena dugor dalo doma dibur a? 18 Nyaŋa luthi je, athathanyabi daŋadhi galo na? a nyaŋa luthi nyuni, athathanyabi diŋinu na? a nyaŋa loma lati laŋidhanu na? 19 Dina urtudhiny ⓐesh ganu ina iro thudhina a liji eny lina liro khamsa alaaf, nyuni nyiro uman nyina nyoinyadho ⓐesh alaŋ ina idi galo nyina nyapanyalo? Alaicinu, Nyiro die‐a‐ram. 20 A dilaŋ urtudhiny ⓐesh ganu kworoŋo‐thiril, nyi guginijo lijo lina liro ⓐarba alaaf, nyuni nyiro uman nyina nyoinyadho ⓐesh alaŋ ina idi galo nyina nyapanyalo? Alaicinu, Nyiro kworoŋo‐thiril. 21 Ŋwulbaicinu, Kworaŋ athanyabi liŋidhi na?
Yasuuⓐ gwigeto kwijo gwina gwirima gi je momaŋ gwa Bets̱aida
22 Ŋwela gi Bets̱aida; aludhijo kwijo gwina gwirima gi je, alothaije galo duŋw mini. 23 Ŋwumutha kwijo gwina gwirima gi je gi dhoi, ŋwugwitu por gi len; ŋwugwoinya gi je, ŋwumini doi dai duŋun, ŋwothaije galo, ŋwaici, Ŋa gwo gwaŋadhi ŋida ŋeda a? 24 Ŋwubaŋalaŋ, ŋwarnu, Nyi gwo gwaŋadhi lijo liro ŋinena jari, athilbelila. 25 Ŋwubaji ŋwugeta doi duŋun manaŋ gi je juŋun, ŋwabrico ŋeduŋw dibaŋalaŋ; ŋwure je ganu, ŋwaŋa lijo peth momaŋ. 26 Ŋwudhiŋa gi dunu gwuŋun, ŋwaici, Athaŋa idhi gi len no, i athaŋa abiŋaijo kwijo gweda gi len no.
Buṯrus gwitejo Yasuuⓐuŋw galo ŋwarnu gwiro al Masiiẖ
27 A Yasuuⓐŋa tu calmiz jai juŋun, alela ŋwen ŋwa Ges̱ariiya Fiilibbus; a dina idhilo ŋwothaije calmiz juŋun galo, ŋwulaici, Liji latharnu nyi gwan ei? 28 Albaicinu, Latharnu ŋa gwan Yuuẖanna al Maⓐmadaan; athibi liter arnu, Ŋa gwan Iliiya; a liter arnu, Ŋa gwiro gweta gwa nebiŋa. 29 Ŋwulbabiŋaijo, ŋwulaici, Athanya barnu nyi gwan ei? A Buṯrus abiŋaijo, ŋwaici, Ŋa gwiro al Masiiẖ. 30 Ŋwulabiŋaijo ŋwari lati labiŋaijo kwijo gweda ŋeda gwai no.
Yasuuⓐ gwabiŋu dhuŋuna dha ai gwuŋun a dire gwuŋun dai
31 Ŋwulalimiye darnu aram Ŋari ŋa liji ŋabuje ŋwuredenya ŋwoinyadho, a ŋadunyini gi liji lina lurun a gi leleny la gusus a gi jathib, a ŋalrinya, a ŋaje ŋwamun thiril a ŋadira manaŋ. 32 Gwabiŋu dhuŋuna ibidhe galo ditir, a Buṯrus odhadha ter, ŋwari gwuŋw ekajo dabiŋi minoŋ. 33 Abi dina muŋw urle galo, ŋwaŋa calmiz juŋun, ŋwulo Buṯrusuŋw, ŋwaici, Tuiya ganu diginy, Sheṯaan gwai; ŋinena athaŋa irijo dhuŋuna je galo dha Kalo no, ŋwubiro dha liji.
Urnini didoinya gwidom
34 A dina muŋw urnie lijo calmiz jai juŋun, ŋwulabiŋaijo, ŋwulaici, Kwiji gwina gwara gwatigwinyi gwuje, abricul ŋwirini gwidom gwuŋun, ŋwapai lure luŋun lina limaliganu, nyi gwuje. 35 A kwiji gwina gwara gwadima midhuŋw gwuŋun gwaji gwuŋw dhudhiye; abi gwina gwadhudhiye midhuŋw gwuŋun jiriny jai jiny a gi Dhuŋun dhina Dhiŋir, gwaji gwuŋwgilaŋiye. 36 Kwiji gwateyani aŋ galo, ada gwimateyani gidhileo galo peth, a gwimadhudhiye dhigirima dhuŋun. 37 I kwiji gwupeye dhigirima dhuŋun aŋ ganu? 38 Ada kwiji gweda gwiminyi doinya a ŋwudoinya dhuŋuna dhiny gi ŋwamun ibiŋwa ŋwina ŋwike; gwaji gwa Ŋari ŋa liji doinya maji muŋwila gi majdh gwa Babo gwuŋun a malaayka ŋalai lina liŋir didirel.
يسوع يطعم أربعة آلاف رجل
(متى 15‏:32‏-39)
1 وتَجمّعَ في تِلكَ الأيّامِ جُمهورٌ كبيرٌ، وما كانَ مَعَهُم شيءٌ يأكلونَهُ. فَدَعا يَسوعُ تلاميذَهُ وقالَ لهُم: 2 «أُشفِقُ على هذا الجَمعِ فَهُم مِنْ ثلاثةِ أيّامٍ مَعي، ولا طعامَ لهُم. 3 وإنْ صرَفْتُهم إلى بُيوتِهِم صائِمينَ، خارَت قِواهُم في الطّريقِ، ومِنهُم مَنْ جاءَ مِنْ مكانٍ بَعيدٍ».
4 فأجابَهُ تلاميذُهُ: «كيفَ لأحَدٍ أنْ يُشبعَ هؤُلاءِ النّاسَ خُبزًا هُنا في البرّيّةِ؟» 5 فسألَهُم: «كم رَغيفًا عِندَكُم؟» قالوا: «سَبعَةٌ». 6 فأمَرَ يَسوعُ الجَمعَ أنْ يَقعُدوا على الأرضِ، وأخَذَ الأرغِفَةَ السَبعَةَ وشكَرَ وكسَرَها وأعطى تلاميذَهُ لِيُوَزّعوها على الجَمعِ، فوَزّعُوها علَيهِم. 7 وكانَ معَ التلاميذِ بعضُ سَمكاتٍ صِغارٍ، فبارَكَها يَسوعُ وطَلبَ مِنْ تلاميذِهِ أنْ يُوَزّعوها أيضًا. 8 فأكَلَ النّاسُ حتى شَبِعوا، ثُمّ رفَعوا مِمّا فضَلَ مِنَ الكِسَرِ سَبعَ سِلالٍ. 9 وكانوا نحوَ أربَعةِ آلافٍ. فَصرَفَهُم يَسوعُ 10 وركِبَ القارِبَ معَ تلاميذِهِ وجاءَ إلى نواحي دَلمانُوثَةَ.
الفريسيون يطلبون آية
(متى 16‏:1‏-4)
11 وأقبَلَ إليهِ بَعضُ الفَرّيسيّينَ وأخذوا يُجادِلونَهُ طالِبينَ مِنهُ آيةً مِنَ السّماءِ ليُجرّبوهُ، 12 فتَنَهّدَ مِنْ أعماقِ قَلبِه وقالَ: «ما لِهذا الجِيلِ يَطلُبُ آيةً؟ الحقّ أقولُ لكُم: لن يُعطى هذا الجِيلُ آيةً!»
13 وتَركَهُم ورَجَعَ في القارِبِ إلى الشّاطئِ المُقابِلِ.
خمير الفريسيين وخمير هيرودس
(متى 16‏:5‏-12)
14 ونَسيَ التلاميذُ أن يتزَوّدوا خُبزًا، وما كانَ معَهُم في القارِبِ سِوى رغيفٍ واحدٍ. 15 وأَوصاهُم يَسوعُ قالَ: «إنتَبِهوا، إيّاكُم وخميرَ الفَرّيسيّينَ وخميرَ هيرُودُسَ!»
16 فتَساءَلوا: «هل لأنْ لا خُبزَ مَعنا؟» 17 فَعرفَ يَسوعُ وقالَ لهُم: «لماذا تُفكّرونَ أنّي قُلتُ هذا لأنْ لا خُبزَ معَكُم؟ أما أدْركتُم بَعدُ وفَهِمتُم؟ أعَمِيت قُلوبُكُم إلى هذا الحدّ؟ 18 أمْ لكُم عُيونٌ ولا تُبصِرونَ، وآذانٌ ولا تَسمَعونَ؟ ألا تَذكُرونَ 19 عِندَما كَسَرْتُ الأرغِفَةَ الخَمسَةَ لِلخَمسَةِ الآلافِ، كم قُفّةً مملوءةً مِنَ الكِسَرِ رَفَعتُم؟ قالوا: «اَثنَتَي عَشْرَةَ قُفّةً!» 20 قالَ: «وعِندَما كَسَرتُ الأرغِفَةَ السّبعَةَ لِلأربَعةِ الآلافِ، كم سلّةً مَملوءةً مِنَ الفَضَلاتِ رَفَعتُم؟ قالوا: «سبعَ سِلالٍ!» 21 فقالَ لهُم: «أما فَهِمْتُم بَعدُ؟»
شفاء أعمى في بيت صيدا
22 ووَصَلوا إلى بَيتَ صَيدا، فجاؤُوا إليهِ بِأعمى وتَوسّلوا إلَيهِ أنْ يَلمِسَهُ. 23 فأخَذَ بِيَدِ الأعمى وَقادَهُ إلى خارِجِ القَريةِ، وهُناكَ تَفَلَ في عَينَيهِ، ووَضَعَ يَدَيهِ علَيهِ وسألَهُ: «أتُبْصِرُ شيئًا؟»
24 فتَطلّعَ وقالَ: «أُبصِرُ النّاسَ وأراهُم يَمشُونَ كأنّهُم أشجارٌ». 25 فوَضَعَ يَسوعُ يدَيهِ مرّةً أُخرى على عَينَي الرّجُلِ، فأبصَرَ جيّدًا وعادَ صَحيحًا يرى كُلّ شيءٍ واضِحًا. 26 فأرسَلهُ إلى بيتِهِ وقالَ لَه: «لا تَدخُلِ القَريةَ».
بطرس يشهد بحقيقة يسوع
(متى 16‏:13‏-20، لوقا 9‏:18‏-21)
27 وسارَ يَسوعُ وتلاميذُهُ إلى قُرى قَيصريّةِ فيلبّسَ، وفي الطّريقِ سألَ تلاميذَهُ: «مَنْ أنا في رأيِ النّاسِ؟» 28 فأَجابوهُ: «يوحنّا المَعمَدانُ، وبَعضُهُم يَقولُ: إيليّا، وبَعضُهُم: أحدُ الأنبياءِ». 29 فسألَهُم: «ومَنْ أنا في رأيِكُم أنتُم؟» فأجابَ بُطرُسُ: «أنتَ المَسيحُ!» 30 فأمرَهُم أنْ لا يُخبِروا أحدًا.
يسوع ينبئ أول مرة بموته وقيامته
(متى 16‏:21‏-28، لوقا 9‏:22‏-27)
31 وبدأَ يُعلّمُهُم أنّ اَبنَ الإنسانِ يَجبُ أنْ يتألّمَ كثيرًا، وأنْ يَرفُضَهُ الشّيوخُ ورُؤَساءُ الكَهنَةِ ومُعَلّمو الشّريعَةِ، وأنْ يَموتَ قَتْلاً، وأنْ يَقومَ بَعدَ ثلاثَةِ أيّامٍ. 32 وكانَ يَقولُ هذا الكلامَ علانيَةً. فاَنفَردَ بِه بُطرُسُ وأخَذَ يُعاتِبُهُ. 33 فاَلتَفتَ ورأى تلاميذَهُ، فوَبّخَ بُطرُسَ بِقولِهِ: «اَبتَعِدْ عَنّي يا شَيطانُ، لأنّ أفكارَكَ هذِهِ أفكارُ البَشرِ، لا أفكارُ اللهِ».
34 ودَعا الجُموعَ وتلاميذَهُ وقالَ لهُم: «مَنْ أرادَ أنْ يَتبَعَني، فلْيُنكِرْ نَفسَهُ ويَحمِلْ صليبَهُ ويَتبَعْني. 35 لأنّ الذي يُريدُ أنْ يُخلّصَ حَياتَهُ يَخسَرُها، ولكن الذي يَخسَرُ حَياتَهُ في سَبيلي وسَبيلِ البِشارَةِ يُخَلّصُها. 36 فماذا يَنفَعُ الإنسانَ لو رَبِحَ العالَمَ كُلّهُ وخَسِرَ نَفسَهُ؟ 37 وبماذا يَفدي الإنسانُ نَفسَهُ؟ 38 لأنّ مَنْ يَستَحي بي وبِكَلامي في هذا الجِيلِ الخائِنِ الشّرّيرِ، يَستَحي بِه اَبنُ الإنسانِ متى جاءَ في مَجدِ أبيهِ معَ الملائِكَةِ الأطهارِ».