Yasuuⓐ gwuyo calmiz juŋun ŋwora
1 Kwereny nanaŋ Ŋidwa ŋa dh’Abrico ŋati ŋijo no, a Yasuuⓐ liŋa darnu saaⓐa juŋun jimila jadhuŋw jai gathani gidhileo ibiga ŋwela di Babo, dina uminyuŋw lijo luŋun lina lathije kidhila, ŋwuluminyi di gi lamun lina lamiradhi. 2 Dina maleny kia ga keraga, a Sheṯaan geta dhuŋuna gi dhugor ganu dha Yahuudha al Iskharyuuṯi, gwina gwiro ŋari ŋa Simⓐaan, dha dhugeje. 3 A Yasuuⓐ liŋa darnu Babo gwidhedha ŋida peth gi doi ganu duŋun, ŋwuliŋa darnu gwitui di Kalo, ŋwela di Kalo, 4 Ŋwudire deny kia ga keraga, ŋwuwala ciraŋa galo; ŋwapai fuuṯa, ŋwugetini nono. 5 Dina muŋwbuleje ŋau gi s̱aẖn, ŋwuye ŋwora ŋwa calmiz, ŋwuldamire fuuṯa gwai gwina gwigetinuŋw nono. 6 A dina muŋwela di Simⓐaan Buṯrus, a Buṯrus abiŋaijo, ŋwaici, Kweleny gwai, au gwara gwiny uye ŋwora a? 7 A Yasuuⓐ abiŋaijo, ŋwaici, Dhina dhapiny ŋinena dhati dhiliŋidhaŋa no; abi dhaji dhaŋaliŋa gidon. 8 A Buṯrus abiŋaijo, ŋwaici, Ŋa gwati gwinyuye ŋwora gatur no. A Yasuuⓐ aicinu, Ada nyi gwati gwimaŋuye no, ŋa gwati gwadhoga dhuŋuna dhiny dhetipo je ganu no. 9 A Simⓐaan Buṯrus abiŋaijo, ŋwaici, Kweleny gwai, athaŋa uyo ŋwora ŋwiny dogo no, nyibuye doi a lira ko. 10 A Yasuuⓐ aicinu, Gwina gwuni gwati gwara gwuni manaŋ no, abi ŋwora ŋwuŋun dogo, ŋwubiŋir peth didirel. A nyaŋa liŋir, athanyabi iŋirii peth no. 11 Ŋinena liŋidhuŋw kwijo gwina gwaji gwanugejie; ŋwubarnu, Nyaŋa lati liŋir peth no. 12 A dina muŋwuluye ŋwora, ŋwapai ciraŋa juŋun, ŋwujalo manaŋ, ŋwulaicinu, Nyaŋa liliŋidhi dhuŋuna dhina dhimajupijo a? 13 Nyaŋa lathinyaici Muⓐallim a Kweleny gwai; nyanare momaŋ; titiganu nyi gwiro. 14 Ada nyi gwina gwirii Kweleny a Muⓐallim, nyi gwimajuye ŋwora; gwiŋir danya uye ŋwora dagalo gweta gweta. 15 Nyi gwimajidhedha dhuŋuna dha dhapai, dhiro ŋinena upijajina, danyapai ko. 16 Titiganu, titiganu, nyi gwa gwacaijinu, Gadham gati ginunu di kweleny gwuŋun no; a gweta gwina gwukejinu gwati gwinunu di ŋeda gwina gwukejo no. 17 Ada nyaŋa limaliŋa dhuŋuna ibidha, nyaŋa liŋir dugore ada dhimanyapai. 18 Nyi gwati gwabiŋudhi dagalo peth no; liliŋidhinyilo lina luthinyilo ganu; abi dhuŋun dha kitham uthi je ganu darnu, Gwina gwithana gwai ⓐesh, gwiminy alijo lidhogidoŋ luŋun alaŋ. 19 Nyi gwa gwabiŋaijaje ŋinena, kwereny nanaŋ dhati dho no, a maji muŋw je, nyaŋa lan uminyadhidha ganu darnu nyi gwiro. 20 Titiganu, titiganu, nyi gwa gwacaijinu, Gwina gwuminyejo gweda gwina gwinyukeje, gwuminyejiny; a gwina gwinyuminejo, gwuminyejo ŋeda gwina gwukejiny.
Yasuuⓐ gwaŋiyo kwijo gwina gwaji gwan ugejiye
21 A dina ma Yasuuⓐ abiŋi minoŋ, a dhigirim dhuŋun ka ganu, ŋwuteje galo, ŋwarnu, Titiganu, titiganu, nyi gwa gwacaijinu, Gweta dagalo gwiro gwina gwinyinugejiye. 22 A calmiz juŋun jathiŋaijiye gweta gweta, lidhimithi kwijo gwina gwabiŋudhuŋwuna. 23 Thilmiz dheta dhidhirudhi Yasuuⓐuŋw gi limera, dhiro dheta dhina dhuminyu Yasuuⓐ. 24 A Simⓐaan Buṯrus aici ŋalam, ŋwari gwuŋwothaije galo kwiji gwai gwina gwabiŋudhuŋwuna. 25 A ŋeda gwina gwidhirudhi Yasuuⓐuŋw gi jabaŋ alaŋ ŋwaicinu, Kweleny gwai, ei gwiro? 26 A Yasuuⓐ aicinu, Gwiro gwina gwinyidhedha ⓐesh maji minyi dhuwaije; a dina muŋw dhuwaije ⓐesh, ŋwudhedha Yahuudha al Iskharyuuṯuŋw, gwina gwiro ŋari ŋa Simⓐaan. 27 A dina muŋwapai ⓐesh, a Sheṯaan uni dugun. A Yasuuⓐ aicinu, Dhina dhara dhaŋapai, apudhin ganu babraŋ. 28 Kwiji gweda gi liji lina lijaijo tharabeza galo gwati gwiliŋidhi darnu gwardhau ŋwubabiŋaijo dhuŋun dhai ibidhe no. 29 A coŋ arnu, ŋinena uthi Yahuudha ŋilgu, alabiŋini darnu gwaici Yasuuⓐ nu, Ili ŋida ŋina ŋaŋalbupe ŋa ŋidwa, i duŋwdhedha lijo ŋida lina lati luthi ŋida no. 30 A dina muŋwapai ⓐesh, ŋwuntedhadha ganu; a kalo giro gile.
Amr gwina gwiyaŋ gwa dhuminyi
Hebrews-10-24
31 A dina muŋwtuya, a Yasuuⓐ arnu, Ŋari ŋa liji ŋimamajidhini ŋinena, a Kalo gimamajidhini ŋeda gwai. 32 Abi ada Kalo gimamajidhini ŋeda gwai, a gwaji gwa Kalo majidhe ko, a gwuŋw majidhe babraŋ. 33 Keleŋa gai gina gitigitiny, gwitiny nanaŋ allaje, nyaŋa laji linyibupe; gwiro ŋinena abiŋaijinyina Yahuud, kalo gina ginyinela, nyaŋa lati luthi ŋoma lan ila no; a nyi gwabiŋaijaje ŋinena. 34 Nyi gwa gwidhedhaje amr gwina gwiyaŋ, danya uminyi gweta gweta dagalo; gwiro ŋinena uminyaŋaje, danyuminyi ko dagalo gweta gweta. 35 Gi dhuŋun ibidha liji peth laji laliŋa darnu nyaŋa liro calmiz jiny, ada nyaŋa limuthi uminyuŋw dagalo gweta gweta.
Yasuuⓐ gwabiŋaijo Buṯrusuŋw, ŋwaici, Ŋa gwaji gwinyi doinya
36 A Simⓐaan Buṯrus abiŋaijo, ŋwaici, Kweleny gwai, au gwela na? A Yasuuⓐ aicinu, Kalo gina ginyinela ŋa gwati gwuthi ŋoma gwinyigwuje ŋinena no; abi ŋa gwaji gwinyigwuje gidon. 37 A Buṯrus aicinu, Kweleny gwai, kworaŋ athinyi buthi ŋoma gwaŋa gwuje ŋinena na? Nyi gwuminyu dai ŋura galo. 38 A Yasuuⓐ aicinu, Au gwuminyu dai nyura galo a? Titiganu, titiganu, nyi gwa gwaicaŋanu, Kwereny nanaŋ lugugure lati luro no, ŋa gwinyidoinya ŋwamun ganu thiril.
يسوع يغسل أرجل التلاميذ
1 وكانَ يَسوعُ يَعرِفُ، قَبلَ عيدِ الفِصحِ، أنّ ساعتَهُ جاءَت ليَنتَقِلَ مِنْ هذا العالَمِ إلى الآبِ، وهوَ الذي أحبّ أخِصّاءَهُ الذينَ هُم في العالَمِ، أحبّهُم مُنتَهى الحُبّ.
2 وجلَسَ لِلعَشاءِ معَ تلاميذِهِ. وكانَ إبليسُ وسوَسَ إلى يَهوذا بنِ سِمعانَ الأسخَريوطيّ أنْ يُسلِمَ يَسوعَ. 3 وكانَ يَسوعُ يَعرِفُ أنّ الآبَ جعَلَ في يدَيهِ كُلّ شيءٍ، وأنّهُ جاءَ مِنْ عِندِ اللهِ وإلى اللهِ يَعودُ. 4 فقامَ عَنِ العَشاءِ وخلَعَ ثوبَهُ وأخَذَ مِنشَفَةً واَتّزرَ بِها، 5 ثُمّ صَبّ ماءً في مَغسِلَةٍ وبَدأ يَغسِلُ أرجُلَ التلاميذِ ويَمسَحُها بالمِنشَفَةِ التي اَتّزرَ بِها. 6 فلمّا دَنا مِنْ سِمعانَ بُطرُسَ، قالَ لَه سِمعانُ: «يا سيّدُ، أأنتَ تَغسِلُ رِجليّ؟» 7 فأجابَه يَسوعُ: «أنتَ الآنَ لا تَفهَمُ ما أنا أعمَلُ، ولكنّكَ ستَفهَمُهُ فيما بَعدُ». 8 فقالَ لَه بُطرُسُ: «لن تَغسِلَ رِجليّ أبدًا». أجابَه يَسوعُ: «إنْ كُنتُ لا أغسِلُكَ، فلا نَصيبَ لكَ مَعي». 9 فقالَ لَه سِمعانُ بُطرُسُ: «إذًا يا سيّدُ، لا تَغسِلْ رِجليّ وحدَهُما، بلِ اَغسِلْ مَعَهُما يدَيّ ورَأسي». 10 فقالَ لَه يَسوعُ: «مَنِ اَغتسَلَ كانَ طاهِرًا كُلّهُ، فلا يَحتاجُ إلاّ إلى غَسلِ رِجلَيهِ. أنتُم طاهِرونَ، ولكنْ ما كُلّكُم طاهِرونَ». 11 قالَ يَسوعُ «ما كُلّكُم طاهِرونَ»، لأنّهُ كانَ يَعرِفُ مَنْ سيُسْلِمُهُ.
12 فلمّا غسَلَ أرجُلَهُم ولبِسَ ثوبَهُ وعادَ إلى المائِدَةِ قالَ لهُم: «أتَفهَمونَ ما عمِلتُهُ لكُم؟ 13 أنتُم تَدعونَني مُعَلّمًا وسيّدًا، وحسَنًا تَفعَلونَ لأنّي هكذا أنا. 14 وإذا كُنتُ أنا السيّدُ والمُعَلّمُ غَسَلتُ أرجُلَكُم، فيَجِبُ علَيكُم أنتُم أيضًا أنْ يَغسِلَ بَعضُكُم أرجُلَ بَعضٍ. 15 وأنا أعطيتُكُم ما تَقتَدُونَ بِه، فتَعمَلوا ما عَمِلتُهُ لكُم. 16 الحقّ الحقّ أقولُ لكُم: ما كانَ خادِمٌ أعظَمَ مِنْ سيّدِهِ، ولا كانَ رَسولٌ أعظَمَ مِنَ الذي أرسَلَهُ. 17 والآنَ عَرَفْتُم هذِهِ الحَقيقَةَ، فهَنيئًا لكُم إذا عَمِلْتُم بِها.
18 لا أقولُ هذا فيكُم كُلّكُم، فأنا أعرِفُ الذينَ اَخْتَرْتُهُم. ولكِنْ ما جاءَ في الكُتُبِ المُقَدّسَةِ لا بُدّ لَه أنْ يَتِمّ، وهوَ: أنّ الذي أكَلَ خُبزي تَمَرّدَ علَيّ. 19 أُخبرُكُم بِهذا الآنَ قَبلَما يَحدُثُ، حتى متى حَدَثَ تُؤمِنونَ بأنّي أنا هوَ. 20 الحقّ الحقّ أقولُ لكُم: مَنْ قَبِلَ الذينَ أُرسِلُهُم قَبِلَني. ومَنْ قَبِلَني قَبِلَ الذي أرسَلَني».
يسوع ينبـئ بخيانة يهوذا
(متى 26‏:20‏-25، مرقس 14‏:17‏-21، لوقا 22‏:21‏-23)
21 وعِندَ هذا الكلامِ، اَضطرَبَت نَفْسُ يَسوعَ وقالَ عَلانيةً: «الحقّ الحقّ أقولُ لكُم: واحدٌ مِنكُم سيُسْلِمُني!»
22 فنَظَرَ التلاميذُ بَعضُهُم إلى بَعضٍ حائِرينَ لا يَعرِفونَ مَنْ يَعني بِقولِهِ. 23 وكانَ أحدُ التلاميذِ، وهوَ الذي يُحبّهُ يَسوعُ، جالِسًا بِجانِبِهِ. 24 فأومَأَ إلَيهِ سِمعانُ بُطرُسُ وقالَ لَه: «سَلْهُ مَنْ يَعني بِقولِهِ». 25 فمالَ التلميذُ على صَدرِ يَسوعَ وسألَهُ: «مَنْ هوَ يا سيّدُ؟» 26 فأجابَ يَسوعُ: «هوَ الذي أُناوِلُه اللّقمَةَ التي أغْمِسُها!» وغمَسَ يَسوعُ لُقمَةً ورَفَعَها وناوَلَ يَهوذا بنَ سِمعانَ الأسخَريوطيّ. 27 فلمّا تناوَلَها دخَلَ الشّيطانُ فيهِ. فقالَ لَه يَسوعُ: «إعمَلْ ما أنتَ تَعمَلُهُ ولا تُبطِـئْ». 28 فما فَهِمَ أحَدٌ مِنَ الجالِسينَ إلى المائِدَةِ لِماذا قالَ لَه هذا الكلامَ. 29 وكانَ يَهوذا أمينَ الصّندُوقِ، فظَنّ بَعضُهُم أنّ يَسوعَ أوصاهُ أنْ يَشتَرِيَ ما يَحتاجونَ إلَيهِ في العيدِ، أو أنْ يُعطِيَ الفُقراءَ شيئًا. 30 وتناوَلَ يَهوذا اللّقمَةَ وخرَجَ في الحالِ. وكانَ ليلاً.
الوصية الجديدة
31 فلمّا خرَجَ قالَ يَسوعُ: «الآنَ تَمَجّدَ اَبنُ الإنسانِ وتَمَجّدَ اللهُ فيهِ. 32 وإذا كانَ اللهُ تَمَجّدَ فيهِ، فإنّ اللهَ سَيُمَجّدُهُ في ذاتِهِ، وبَعدَ قليلٍ سَيُمَجّدُهُ. 33 يا أبنائي، سأبقى مَعكُم وقَتًا قَليلاً. ستَطلُبوني، ولكِنْ ما قُلتُهُ لِليَهودِ أقولُهُ لكُمُ الآنَ: حَيثُ أنا ذاهِبٌ لا تَقدِرونَ أنتُم أنْ تَجيئوا. 34 أُعطيكُم وَصيّةً جَديدةً: أحِبّوا بَعضُكُم بَعضًا. ومِثلَما أنا أحبَبْتُكُم أحِبّوا أنتُم بَعضُكُم بَعضًا 35 فإذا أحبَبْتُم بَعضُكُم بَعضًا، يَعرِفُ النّاسُ جميعًا أنّكُم تلاميذي».
يسوع ينبـئ بإنكار بطرس
(متى 26‏:31‏-35، مرقس 14‏:27‏-31، لوقا 22‏:31‏-34)
36 فقالَ لَه سِمعانُ بُطرُسُ: «إلى أينَ أنتَ ذاهِبٌ يا سيّدُ؟» أجابَهُ يَسوعُ: «حيثُ أنا ذاهبٌ لا تَقدِرُ الآنَ أنْ تَتبَعَني، ولكنّكَ ستَتبَعُني يومًا». 37 فقالَ لَه بُطرُسُ: «لِماذا لا أقدِرُ أنْ أتبَعَكَ الآنَ، يا سيّدُ؟ أنا مُستَعِدّ أنْ أموتَ في سَبـيلِكَ!» 38 أجابَهُ يَسوعُ: «أمُستَعِدّ أنتَ أنْ تَموتَ في سَبـيلي؟ الحقّ الحقّ أقولُ لكَ: لا يَصيحُ الدّيكُ إلاّ وأنكَرتَني ثلاثَ مرّاتٍ».