Mutha gwa Yasuuⓐ
1 Dina ma Yasuuⓐ abiŋi dhuŋuna ibidhe, alela calmiz jai juŋun almure gi dhibirtha dhina dhan Gidruun, dhina dhijina jinena, annuni ganu calmiz jai juŋun. 2 A Yahuudha ko, gwina gwugejina, ŋwuliŋa kaloŋa; ŋinena athin Yasuuⓐ ela calmiz jai juŋun. 3 Dina ma Yahuudha odha ejigur a jadham ja leleny la gusus a Farriisiyiin, alela mine ŋwamba ŋwai a iga yai a ŋidi ŋai ŋa ŋoŋor. 4 A Yasuuⓐ liŋa dhuŋuna peth dhina dhiladha dugun, ŋwutuya por, ŋwulaici, Nyaŋa libupo eiuŋw? 5 Alaicinu, Yasuuⓐ gwa Naas̱ira. Al Yasuuⓐ aicinu, Nyi gwiro. A Yahuudha ko, gwina gwugejina, gwidhunadhi lai. 6 A dina muŋwulaici, Nyi gwiro, alaura duro dai, alupidhini kwiyaŋ. 7 Ŋwulothaije galo manaŋ, ŋwulaici, Nyaŋa libupo eiuŋw? Alaicinu, Yasuuⓐ gwa Naas̱ira. 8 Al Yasuuⓐ aicinu, Nyi gwimajabiŋaijo, ŋajaici, Nyi gwiro. Ada nyaŋa liminyibupe, abricul lijo ibile alela dhai dhegen. 9 A dhuŋun dhaiuthi je ganu dhina dhabiŋuŋw, Gi liji lina lidhedhinyilo gwati gwiminyidhudhiye gwetipo no. 10 A Simⓐaan Buṯrus uthi kalala, ŋwuwal, ŋwugimiri gadham ga kweleny gwa gusus, ŋwura kuni galo ga dhoi dhina dhiro dhiŋir. A jiriny ja gadham jan Malkhus. 11 Abi Yasuuⓐ abiŋaijo Buṯrusuŋw, ŋwaici, Wurejo kalala kuli; finjaan gwina gwiminy Babo gwiny dhedha, gwati gwinyiye na? 12 A ejigur a komandaan a jadham ja Yahuud mutha Yasuuⓐuŋw, alliguke. 13 Alodhadha kwereny di H̱annaan, ŋinena ruŋw gwunen gwa Gayaafa, gwina gwiro kweleny gwa gusus gidhila ibige. 14 A Gayaafa gwiro gwina gwimurejo Yahuud juriya ganu, ŋwarnu, Aram kwiji gweta gwaieijo lijo peth.
Buṯrus gwidoinyo Yasuuⓐuŋw
15 A Simⓐaan Buṯrus a thilmiz dhiter dheta gwujani Yasuuⓐuŋw; a kweleny gwa gusus liŋa thilmiz ibidhe, aluni Yasuuⓐ ŋalai gi hosh ya dunu gwa kweleny gwa gusus. 16 Abi Buṯrus dhuna kour por. A thilmiz dhiter tuya dhina dhiliŋidhi kweleny gwa gusus, ŋwabiŋaijo gwina gwethadho our, ŋwunija Buṯrusuŋw. 17 A ŋera ŋina ŋethadho our ŋwabiŋaijo Buṯrusuŋw, ŋwaici, Ŋa ko gwati gwiro thilmiz dheta dha kwiji ibigwa na? Ŋwarnu, Nyi gwutu no. 18 A jine a jadham jidhunadhi mine, alije dimuje iga ŋwura ŋwai ŋwa dure; ŋinena jilo karun; aldhuna Buṯrus ŋalai, alenaije. 19 A kweleny gwa gusus othaije Yasuuⓐuŋw galo calmiz jai juŋun taⓐliim dhai dhuŋun ko. 20 A Yasuuⓐ aicinu, Nyi gwathabiŋi dhuŋuna galo ditir gi liji la gidhila; athiny alimiye gi majmaⓐ gigina, nyalimiye gi hekal kalo gina gathin Yahuud ela gigina, athinyabiŋu dhuŋuna dheda girimu no. 21 Kworaŋ nyibi othaije galo? Othaijilo galo lina liminyi diŋini aŋ gwabiŋaijinyilo; aŋadhilo, lo liliŋidhi dhuŋuna dhina dhiminyi abiŋi. 22 Dina muŋwabiŋi minoŋ, a gadham geta gina gidhunudhi ŋwumiri Yasuuⓐuŋw kirke gai, ŋwaici, Kworaŋ ŋa babiŋaijo kwelenya gwa gusus minoŋ? 23 A Yasuuⓐ aicinu, Ada nyi gwimabiŋi dhuŋuna dheta dhike, aŋajiny dhina dhike; abi ada dhimiŋir, nyibi mireje aŋa? 24 A H̱annaan ukeje Yasuuⓐuŋw gwigukinu di Gayaafa gwina gwiro kweleny gwa gusus. 25 A Simⓐaan Buṯrus je didhuna ŋwenaije, alabiŋaijo, alaici, Ŋa ko gwati gwiro gweta gwa calmiz juŋun na? Ŋwubi ŋiŋirini, ŋwarnu, Nyi gwutu no. 26 A gine geta ga kweleny gwa gusus, gina giro geta ga kwijiŋa gwina gwurudhi Buṯrus kuni galo, ŋwaici, Nyi gwati gwaŋadhaŋa gi jinena ganu ŋeda gwai na? 27 A Buṯrus ubirini manaŋ; an lugugure ora ganu.
Yasuuⓐ gwijo gi je ganu ja Biilaaṯus, gwina gwiro mudiir gwa Ruumiya
28 Alodha Yasuuⓐuŋw di Gayaafa, algwela Daar al Waaliya; a kalo giro ro bigunu; a liji lina ludhi Yasuuⓐuŋw, athil ludhi Daar al Waaliya no, lati lara laro ŋirle no, albari leny Ŋidwa ŋa dh’Abrico. 29 A Biilaaṯus tuya degen, ŋwulaici, Nyaŋa ludhudhi kwijo ibigwa kaŋ? 30 Alabiŋaijo, alaici, Ada gwati gwirii kwiji gwike no, gwati gwanai odhadha duguŋa no. 31 Al Biilaaṯus aicinu, Apul, nyakimiye gi dhuŋun dha naamuus gwalo. A Yahuud aicinu, Gwati gwiŋir gi dhuŋun dhuri dana rinya kwijo no. 32 Di dhuŋun meadhe dhina dhar dhai Yasuuⓐ gi dhuŋun dha dhai gwuŋun akwai gwaji gwai. 33 A Biilaaṯus uni Daar al Waaliya manaŋ, ŋwurnie Yasuuⓐuŋw, ŋwaici, Ŋa gwiro Malik gwa Yahuud a? 34 A Yasuuⓐ aicinu, Ŋa gwabiŋu dhuŋuna ibidha gwiren a? i liji liter labiŋaijaŋa nyi gwai. 35 A Biilaaṯus aicinu, Nyi gwiro Yahuudi a? Liji luŋa a leleny la gusus ludhadhaŋa diginy aŋ gwapaŋa? 36 A Yasuuⓐ aicinu, Ŋeleny ŋiny ŋati ŋa gidhila ibiga no; ada ŋeleny ŋiny ŋirii ŋa gidhila ibiga, a jadham jiny jinyii upijo ŋoŋora, a nyi gwati gwai udhudhini gi Yahuud; ŋinena athi ŋeleny ŋiny rui ŋa mina no. 37 A Biilaaṯus abiŋaijo, ŋwaici, Ŋa gwiro malik a? A Yasuuⓐ aicinu, Ŋa gwabiŋu darnu nyi gwiro malik. Gi dhuŋun ibidha nyi gwiliŋinu, a gi dhuŋun ibidha nyiladha kidhila, nyiro shaahid gi dhuŋun dhina dhiro titiganu. Peth lina luminyu dhuŋuna dhina dhiro titiganu lathidiŋini gwula gwiny. 38 A Biilaaṯus aicinu, Aŋ bigwiro dhuŋun dhina dhiro titiganu? Dina muŋwabiŋi dhuŋuna ibidha, ŋwutuya gi Yahuud manaŋ, ŋwulaicinu, Nyi gwati gwibujo dhuŋuna dhetipo dhike dugun no. 39 Nyaŋa luthi dhuŋuna dheta dhina dhathanya apai jidhileo peth, dhathajil gududhijo kwijo gweta galo gi lamun la Ŋidwa ŋa dh’Abrico. Nyaŋa lara nyi gwajigudejo Malik galo gwa Yahuud a? 40 Aluruni gwula manaŋ peth, alarnu, Kwiji ibigwa gwutu no, abi Baaraabaas. A Baaraabaas gwiro gweta gwina gwiro gwijigwor.
اعتقال يسوع
(متى 26‏:47‏-56، مرقس 14‏:43‏-50، لوقا 22‏:47‏-53)
1 قالَ يَسوعُ هذا الكلامَ وخرَجَ معَ تلاميذِهِ، فعبَرَ وادي قَدْرونَ وكانَ هُناكَ بُستانٌ، فدَخَلَهُ هوَ وتلاميذُهُ. 2 وكانَ يَهوذا الذي أسلَمَهُ يَعرِفُ هذا المكانَ، لأنّ يَسوعَ كانَ يَجتَمِـعُ فيهِ كثيرًا معَ تلاميذِهِ. 3 فجاءَ يَهوذا إلى هُناكَ بِجُنودٍ وحَرَسٍ أرسَلَهُم رُؤساءُ الكَهنَةِ والفَرّيسيّونَ، وكانوا يَحمِلونَ المَصابـيحَ والمشاعِلَ والسّلاحَ. 4 فتقَدّمَ يَسوعُ وهوَ يَعرِفُ ما سيَحدُثُ لَه وقالَ لهُم: «مَنْ تَطلُبونَ؟» 5 أجابوا: «يَسوعَ النّاصِريّ». فقالَ لهُم: «أنا هوَ».
وكانَ يَهوذا الذي أسلَمَهُ واقِفًا معَهُم. 6 فلمّا قالَ لهُم يَسوعُ: «أنا هوَ»، تَراجَعوا ووقَعوا إلى الأرضِ. 7 فسألَهُم يَسوعُ ثانيَةً: «مَنْ تَطلُبونَ؟» أجابوا: «يَسوعَ النّاصِريّ». 8 فقالَ لهُم يَسوعُ: «قُلتُ لكُم: أنا هوَ. فإذا كُنتُم تَطلُبوني، فَدَعُوا هَؤُلاءِ يَذهَبونَ». 9 فتَمّ ما قالَ يَسوعُ: «ما خَسِرتُ أحدًا مِنَ الذينَ وهَبتَهُم لي».
10 وكانَ سِمعانُ بُطرُسُ يَحمِلُ سَيفًا، فاَستَلّهُ وضرَبَ خادِمَ رَئيسِ الكَهنَةِ فَقطَعَ أُذُنَهُ اليُمنى، وكانَ اَسمُ الخادِمِ مَلْخَسَ. 11 فقالَ يَسوعُ لبُطرُسَ: «رُدّ سَيفَك إلى غِمدِهِ! ألا أشرَبُ كأسَ الآلامِ التي جَعَلها لي الآبُ».
يسوع عند حنان وقيافا
(متى 26‏:57‏-58، مرقس 14‏:53‏-54، لوقا 22‏:54)
12 فقَبَضَ الجنودُ وقائِدُهُم وحرَسُ الهَيكَلِ على يَسوعَ وقَيّدوهُ 13 وأخذوهُ أوّلاً إلى حَنّانَ، وهوَ حَمُو قَيافا رَئيسِ الكَهنَةِ في تِلكَ السّنةِ. 14 وقَيافا هذا هوَ الذي أشارَ على اليَهودِ فقالَ: «أنْ يَموتَ رَجُلٌ واحدٌ فِدى الشّعبِ خَيرٌ لكُم».
بطرس ينكر يسوع
(متى 26‏:69‏-70، مرقس 14‏:66‏-68، لوقا 22‏:55‏-57)
15 وكانَ سِمعانُ بُطرُسُ وتِلميذٌ آخَرُ يَتبَعانِ يَسوعَ. وكانَ هذا التّلميذُ مَعروفًا مِنْ رَئيسِ الكَهنَةِ، فدخَلَ دارَ رَئيسِ الكَهنَةِ معَ يَسوعَ. 16 أمّا بُطرُسُ فوقَفَ في الخارِجِ عِندَ البابِ. وعادَ التّلميذُ الآخرُ الذي يَعرِفُهُ رَئيسُ الكَهنَةِ إلى الخارِجِ وكَلّمَ الفتاةَ التي تَحرُسُ البابَ وأدخَلَ بُطرُسَ. 17 فقالَتِ الفتاةُ لِبُطرُسَ: «أما أنتَ أيضًا مِنْ تلاميذِ هذا الرّجُلِ؟» فأجابَها بُطرُسُ: «ما أنا مِنهُم».
18 وكانَ البَرْدُ شَديدًا، فأوقَدَ الخَدَمُ والحرَسُ نارًا وأخذوا يتَدَفّأونَ، ووقَفَ بُطرُسُ يتَدَفّأُ معَهُم.
يسوع عند حنان
(متى 26‏:59‏-66، مرقس 14‏:55‏-64، لوقا 22‏:66‏-71)
19 وسألَ رَئيسُ الكَهنَةِ يَسوعَ عَنْ تلاميذِهِ وتَعليمِهِ، 20 فأجابَهُ يَسوعُ: «كَلّمْتُ النّاسَ عَلانيةً، وعَلّمتُ دائِمًا في المَجامِـعِ وفي الهَيكَلِ حَيثُ يَجتَمِـعُ اليَهودُ كلّهُم، وما قُلتُ شيئًا واحدًا في الخِفيَةِ. 21 فلِماذا تسأَلُني؟ إِسأَلِ الذينَ سَمِعوني عمّا كَلّمتُهُم بِه، فَهُم يَعرِفونَ ما قُلتُ». 22 فلمّا قالَ يَسوعُ هذا الكلامَ، لَطَمَهُ واحِدٌ مِنَ الحَرَسِ كانَ بِجانِبِهِ وقالَ لَه: «أهكذا تُجيبُ رَئيسَ الكَهنَةِ؟» 23 فأجابَهُ يَسوعُ: «إنْ كُنتُ أخطأتُ في الكلامِ، فقُلْ لي أينَ الخَطَأُ؟ وإنْ كُنتُ أصَبْتُ، فلِماذا تَضرِبُني؟»
24 فأرسلَهُ حنّانُ مُوثَقًا إلى قَيافا رَئيسِ الكَهنَةِ.
بطرس ينكر المسيح ثانيةً
(متى 26‏:71‏-75، مرقس 14‏:69‏-72، لوقا 22‏:58‏-62)
25 وبَينَما سِمعانُ بُطرُسُ واقِفٌ هُناكَ يَتَدَفّأُ قالوا لَه: «أما أنتَ مِنْ تلاميذِهِ؟» فأنكَرَ وقالَ: «ما أنا مِنهُم!»
26 فقالَ لَه واحِدٌ مِنْ خَدَمِ رَئيسِ الكَهنَةِ، وكانَ مِنْ أقرباءِ الرّجُلِ الذي قطَعَ بُطرُسُ أذنَهُ: «أما رأيتُكَ معَهُ في البُستانِ؟» 27 فأنكَرَ أيضًا وفي الحالِ صاحَ الدّيكُ.
يسوع عند بـيلاطس
(متى 27‏:1‏-2‏،متى 11‏-14، مرقس 15‏:1‏-15، لوقا 23‏:1‏-5)
28 وأخذوا يَسوعَ مِنْ عِندِ قَيافا إلى قَصرِ الحاكِمِ. وكانَ الوقتُ صَباحًا. فاَمتَنَعَ اليَهودُ مِنْ دُخولِ القَصرِ لِئَلاّ يَتنَجّسوا، فلا يتَمكّنوا مِنْ أكلِ عَشاءِ الفِصحِ. 29 فخَرَجَ إلَيهِم بِـيلاطُسُ وسألَهُم: «بِماذا تَتّهِمونَ هذا الرّجُلَ؟» 30 فأجابوا: «لَولا أنّهُ مُجرِمٌ، لما أسلَمْناهُ إلَيكَ». 31 فقالَ لهُم بِـيلاطُسُ: «خُذوهُ أنتُم وحاكِموهُ حسَبَ شريعَتِكُم». فأجابوا: «لا يَجوزُ لنا أنْ نَحكُمَ على أحدٍ بالقَتْلِ». 32 فتَمّ ما قالَ يَسوعُ مُشيرًا إلى المِيتَةِ التي يَموتُها.
33 فعادَ بِـيلاطُسُ إلى قَصرِ الحاكِمِ ودَعا يَسوعَ وقالَ لَه: «أأنتَ مَلِكُ اليَهودِ؟» 34 فأجابَهُ يَسوعُ: «أتَقولُ هذا مِنْ عِندِكَ، أمْ قالَهُ لكَ آخَرونَ؟» 35 فقالَ بِـيلاطُسُ: «أيهودِيّ أنا؟ شَعبُكَ ورُؤساءُ الكَهنَةِ أسلَموكَ إليّ. فماذا فعَلْتَ؟» 36 أجابَهُ يَسوعُ: «ما مَملكَتي مِنْ هذا العالَمِ. لَو كانَت مَملكَتي مِنْ هذا العالَمِ، لَدافَعَ عنّي أتباعي حتى لا أُسلَمَ إلى اليَهودِ. لا! ما مَملكَتي مِنْ هُنا».
37 فقالَ لَه بِـيلاطُسُ: «أمَلِكٌ أنتَ، إذَنْ؟» أجابَهُ يَسوعُ: «أنتَ تَقولُ إنّي مَلِكٌ. أنا وُلِدْتُ وجِئتُ إلى العالَمِ حتى أشهَدَ لِلحَقّ. فمَنْ كانَ مِنْ أبناءِ الحَقّ يَستَمِـعُ إلى صَوتي». 38 فقالَ لَه بِـيلاطُسُ: «ما هوَ الحقّ؟» قالَ هذا وخرَجَ ثانيَةً إلى اليَهودِ وقالَ لهُم: «لا أجِدُ سَبَــبًا لِلحُكمِ علَيهِ. 39 ولكِنّ العادَةَ عِندَكُم أنْ أُطلِقَ لكُم سَجينًا في عيدِ الفِصحِ. أتُريدونَ أنْ أُطلِقَ لكُم مَلِكَ اليَهودِ؟» 40 فصاحوا: «لا تُطلِقْ هذا، بل باراباسَ». وكانَ باراباسُ لِصّا.