Dire gwa Liⓐaazar dai
1 Kwiji gweta gwijo gwuma, gwan Liⓐaazar, gwa Betⓐanya gi len la Maryamŋa megen gwai gwan Martha. 2 (A Maryam ro gwina gwibrutho Kwelenya ŋela ŋai ŋina ŋiro gwudhurul, ŋwudamire ŋwora ŋwuŋun uru yai yuŋun; megen gwan Liⓐaazar gwiro gwina gwuma). 3 A limegen ukeje dugun, alaicinu, Kweleny gwai, aŋadhi, gwina gwuminyaŋa gwa gwuma. 4 Dina ma Yasuuⓐ diŋini dhuŋuna ibidhe, ŋwarnu, Gumiye ibiga gati ga dhai no, abi gan majdh gwa Kalo, di Ŋari ŋa Kalo majidhini. 5 Athi Yasuuⓐ uminyi Marthaŋaije megen gwai, a Liⓐaazar. 6 Dina muŋwdiŋini darnu ŋeda gwa gwuma, ŋwujalo nanaŋ ŋwamun ram kalo geta geta gina gijuŋwuna. 7 Ma ŋwamun ibiŋwe erna, ŋwabiŋaijo calmiz juŋun, ŋwulaici, Alela Yahuudiiya manaŋ. 8 A calmiz juŋun aicinu, Muⓐallim gwai, Yahuud lara laŋaice nyol nyai kwereny; ŋabare gwela mine manaŋ a? 9 Al Yasuuⓐ aicinu, Saaⓐa jati jathiro die‐a‐ram gi lamun letipo na? Ada kwiji gweta gwimela aŋina, athuŋw dikudhinu no, ŋinena aŋadhuŋw fure gwadhi gidhila ibiga. 10 Abi ada kwiji gweta gwimela gile, gwadikudhini, ŋinena irinii fure dugun. 11 Gwabiŋu dhuŋuna ibidhe; a gwaji ŋwulabiŋaijo, ŋwulaici, Madhiguri gwan Liⓐaazar gwa gwidhiro; abi nyi gwela gwiny birtheye ŋwar. 12 A calmiz juŋun aicinu, Kweleny gwai, ada ŋeda gwimadhire, gwaji gwiŋir. 13 Abi Yasuuⓐ abiŋa dai gwuŋun; alabiŋini, alarnu gwarnu gwidhiro ŋwugathuwa. 14 Al Yasuuⓐ abiŋaijo momaŋ, ŋwulaici, Liⓐaazar gwimai. 15 Nyi gwiŋir dhugore dagalo nyi gwati gwijo mine no, ŋinena ada nyaŋa limuminyi; abi abricije alela dugun. 16 A Tuuma, gwina gwan Towam, aici calmiz jiter nu, Alela ko, allai ŋeda ŋalai.
Hurting-Article
17 A dina ma Yasuuⓐ ela, ŋwubuje gwimadhire gi dhel ganu ŋwamun kworoŋo. 18 A Betⓐanya gwijo githo Urushaliim gwaro miil ram. 19 A Yahuud loinyadho eladha di Marthaŋa Maryam gwai, linudhilo dhuŋun dhai dha megen. 20 A Martha diŋini darnu Yasuuⓐ gwa gwidhi, ŋwunela ganu, algwibudhe; abi Maryam jalo nanaŋ dunu. 21 A Martha aici Yasuuⓐuŋw nu, Kweleny gwai, ada ŋa gwina gwijii mina, maguri gwati gwaiai no. 22 Abi nyi gwiliŋidhi ŋinena dhuŋun peth dhina dhaŋa dhothaije Kaloŋa galo, dhaji dhaŋa Kalo dhedha. 23 A Yasuuⓐ aicinu, Magalo gwadire manaŋ. 24 Abi Martha aicinu, Nyi gwiliŋidhi darnu ŋeda gwaji gwadire manaŋ gi lamun ladhi dire dai lina laji lamra. 25 A Yasuuⓐ aicinu, Nyi gwiro gwadhi direye a midhe; gwina gwinyuminyi, ada gwimai, gwamidhe manaŋ. 26 A gweda gwina gwamidhe a nyuminyi gwati gwai gatur no. Au gwuminyu dhuŋuna ibidha a? 27 Ŋwaicinu, Ye, Kweleny gwai, nyi gwuminyu darnu ŋa gwiro al Masiiẖ, gwina gwiro Ŋari ŋa Kalo, gwina gwaiela kidhila. 28 A dina muŋwabiŋi minoŋ, ŋwela gi dhai dhuŋun, ŋwurnie megen gwan Maryam girimu, ŋwaicinu, Muⓐallim gwimila, ŋa urnie. 29 A dina muŋwdiŋini, ŋwundira ganu, ŋwela dugun. 30 A Yasuuⓐ gwoma gwati gwidhi nanaŋ gi len no, ŋwubije kalo ibige gina gibudhina Martha gwai. 31 A Yahuud lina lijilai kiru allina, a dina malaŋa Maryamuŋw didire galo babraŋ ŋwutuya por, algwuje, alarnu, Gwiludhi gi dhel dare mine. 32 A dina ma Maryam obani kalo gina gijina Yasuuⓐ, ŋwaŋa, ŋwide ŋwora ganu dugun, ŋwaicinu, Kweleny gwai ada ŋa gwijii mina, maguri gwati gwaiai no. 33 A dina ma Yasuuⓐ aŋa dare, a Yahuud ko are lina lidhilai, ŋwuruni gi dhigirim, ŋwuke dhugore. 34 Ŋwarnu, Gwa gwigwurcanya na? Alaicinu, Kweleny gwai, ila ŋaŋa. 35 A Yasuuⓐ are. 36 A Yahuud arnu, Aŋadhul, gwuminyuŋw. 37 Abi coŋ degen arnu, Kwiji ibigwa, gwina gwuriyo ŋwudhibaŋa gi je, gwati gwuthi ŋoma gwekajo kwijo ibigwa dai na? 38 A Yasuuⓐ runi manaŋ, ŋwela gi dhel dhiro kimu, dhiluthinu kol gai. 39 Al Yasuuⓐ aicinu, Direyul kolya. A Martha, gwina gwiro megen gwa kwiji gwina gwimai, aicinu, Kweleny gwai, ŋwamun ibiŋwa gwimawei gwimaje ŋwamun kworoŋo. 40 A Yasuuⓐ aicinu, Nyi gwati gwaicaŋanu, Ada ŋa gwina gwuminyii, ŋa gwaji gwaiaŋa majdh gwa Kalo na? 41 Aldireye kolya kalo gina gidhirna kwiji gwina gwaio, a Yasuuⓐ baŋalaŋ kabo, ŋwarnu, Babo, nyi gwaicaŋa shukran ŋinena deŋinaijiny. 42 A nyi gwiliŋidhi darnu ŋa gwathiny deŋinaijo gigina; abi ŋinena dhunejiny liji galo, nyi gwabiŋu, aluminyi darnu ŋa gwiro gwina gwukejiny. 43 A dina muŋwabiŋi minoŋ, ŋwurnie ŋwal ŋwai ŋwipa, ŋwarnu, Liⓐaazar, tuia. 44 A gwina gwaio ŋwutuya por, gwigukinu doi a ŋwora ciraŋ jai ja dhigwurcie; a je juŋun gukini mandiil gwai. Al Yasuuⓐ aicinu, Gududhul galo, nyabrico ŋwela. 45 A Yahuud loinyadho lina lidhi di Maryam a dina malaŋa dhuŋuna dhina dhapo Yasuuⓐ, aluminyi. 46 Abi coŋ degen ela gi Farriisiyiin, allabiŋaijo dhuŋuna dhina dhapo Yasuuⓐ.
Dhuŋun dha leleny la gusus dhina dhabiŋilo nyim dhan ai gwa Yasuuⓐ
47 A leleny la gusus a Farriisiyiin auradha liduŋw gi juriya, alarnu, Alapaŋa? Kwiji ibigwa gwathapai ŋiro ŋoinyadho ŋina ŋipiŋipa. 48 Ada gwimalabrico minoŋ cucun, a gwa liji peth uminyi; a Ruumaaniyiin laji lila alapai kaloŋa gega, alapai lijo lega. 49 Abi gweta degen gwina gwan Gayaafa, gwiro kweleny gwa gusus gidhila ibige, ŋwulaicinu, Nyaŋa lati liliŋidhi dhuŋuna dheda no, 50 i nyaŋa lati lireyo je galo darnu aŋ gwiŋiranu dega, di kwiji gwetipo ai ŋwura lijo galo, i athi liji peth irinii no. 51 Gwati gwabiŋudhi gi gwidom gwuŋun no; abi gwiro kweleny gwa gusus gidhila ibige, gwabiŋu kwereny, ŋwarnu, Yasuuⓐ gwaiai ŋwura Yahuud galo. 52 Gwati gwaio ŋwura Yahuud galo dogo no, a minoŋ ko gwaji gwawareje keleŋa ga Kalo liduŋw letipo gina gimabai galo. 53 Gi lamun ibile athil othadhije galo dilrinya. 54 Athi Yasuuⓐ idhi galo ditir gi Yahuud ganu manaŋ no; ŋwubela gi len lina lijo githo gi leba la mediina gwina gwan Afraaiim, alijalo calmiz jai juŋun mine. 55 A Ŋidwa ŋa dh’Abrico ŋa Yahuud je githo; a loinyadho gathani ŋwena alela Urushaliim kwereny nanaŋ ŋidwa ŋati ŋijo no, aljarimani. 56 Abi dina bupilo Yasuuⓐuŋw dina dhunadhilo gi hekal, alabiŋaijiye, alarnu, Nya larakwai? Ŋeda gwati gwaji gwila ŋidwa na? 57 A leleny la gusus a Farriisiyiin dhedha lijo amr, alaicinu, Ada kwiji gweda gwimaliŋa kaloŋa gina gijuŋwuna, ŋwaŋiye, almutha.
إحياء لعازار
1 ومَرِضَ رَجُلٌ اَسمُهُ لِعازَرُ مِنْ بَيت عَنيا، مِنْ قَريةِ مَريَمَ وأختِها مَرتا. 2 ومَريَمُ هذِهِ هيَ التي سكَبَتِ الطّيبَ على قَدَمَيِ الرّبّ يَسوعَ ومَسَحَتْهُما بِشَعْرِها. وكانَ لِعازَرُ المريضُ أخاها. 3 فأرسَلَتِ الأُختانِ إلى يَسوعَ تَقولانِ: «يا سيّدُ، الذي تُحبّهُ مَريضٌ». 4 فلمّا سمِعَ يَسوعُ قالَ: «ما هذا المرَضُ لِلموتِ، بل لِمَجدِ اللهِ. فَبِهِ سيتَمَجّدُ اَبنُ اللهِ».
5 وكانَ يَسوعُ يُحبّ مَرتا وأُختَها ولِعازَرَ، 6 لكنّهُ بَقِـيَ في مكانِهِ يومَينِ، بَعدَما عرَفَ أنّ لِعازَرَ مَريضٌ. 7 ثُمّ قالَ لِلتلاميذِ: «تعالَوا نَرجـعُ إلى اليَهوديّةِ».
8 فأجابَهُ التلاميذُ: «يا مُعَلّمُ، أتَرجِـعُ إلى هُناكَ، ومِنْ وَقتٍ قَريبٍ أرادَ اليَهودُ أنْ يَرجُموكَ؟» 9 فقالَ يَسوعُ: «أما النّهارُ اَثنَتا عَشْرَةَ ساعَةً؟ فمَنْ سارَ في النّهارِ لا يَعثُرُ، لأنّهُ يرى نُورَ هذا العالَمِ. 10 ومَنْ سارَ في الليلِ يَعثُرُ، لأنّ لا نُورَ فيهِ».
11 ثُمّ قالَ لهُم: «حَبـيبُنا لِعازرُ نائِمٌ، وأنا ذاهِبٌ لأوقِظَهُ». 12 فقالَ لَه التلاميذ: «إذا كانَ نائمًا يا سيّدُ، فسَيُشفَى». 13 وكانَ يَسوعُ يَعني نَومةَ الموتِ، فَظنّوا أنّهُ يَعني راحَةَ النّومِ. 14 فقالَ لهُم يَسوعُ بكُلّ صَراحةٍ: «لعازرُ ماتَ. 15 ويَسُرّني، لأجلِكُم حتى تُؤمِنوا، أنّي ما كُنتُ هُناكَ. قُوموا نذهَبُ إلَيهِ!» 16 فقالَ تُوما المُلقّبُ بالتوأَمِ لإخوانِهِ التلاميذِ: «تعالَوا نَذهَبُ نَحنُ أيضًا ونَموتُ معَهُ!»
17 فلمّا وصَلَ يَسوعُ وجَدَ أنّ لِعازَرَ في القَبرِ مِنْ أربعةِ أيّامٍ. 18 وبَيتُ عنيا تَبعُدُ عَنْ أُورُشليمَ نحوَ ميلَينِ. 19 وكانَ كثيرٌ مِنَ اليَهودِ جاؤُوا إلى مرتا ومَريَمَ يُعزّونَهُما عَنْ أخيهِما. 20 فلمّا سَمِعَت مرتا بِمَجيءِ يَسوعَ خرَجَت لاَستقبالِهِ، وبَقِـيَت مَريَمُ في البَيتِ. 21 فقالَت مرتا ليَسوعَ: «لَو كُنتَ هُنا، يا سيّدُ، ما ماتَ أخي! 22 ولكنّي ما زِلتُ أعرِفُ أنّ اللهَ يُعطيكَ كُلّ ما تَطلُبُ مِنهُ». 23 فقالَ لها يَسوعُ: «سيقومُ أخوكِ». 24 فأجابَت: «أعرفُ أنّهُ سيقومُ في القِـيامةِ، في اليوم الآخِرِ». 25 فقالَ لها يَسوعُ: «أنا هوَ القيامةُ والحياةُ. مَنْ آمنَ بـي يَحيا وإنْ ماتَ. 26 وكُلّ مَن يحيا مُؤمنًا بـي لا يَموتُ أبدًا. أتُؤمِنينَ بهذا؟» 27 أجابَت: «نعم، يا سيّدُ. أنا أُؤمِنُ كُلّ الإيمانِ بأنّكَ أنتَ المَسيحُ اَبنُ اللهِ الآتي إلى العالَمِ».
28 ورجَعَتْ مَرتا، بَعدَما قالَت هذا الكلامَ، إلى أُختِها مَريَمَ تَدعوها، فقالَت لها هَمْسًا: «المُعَلّمُ هُنا، وهوَ يَطلُبُكِ». 29 فقامَت مَريَمُ حينَ سَمِعَت هذا الخَبرَ وأسرَعَت إلى يَسوعَ. 30 وما كانَ يَسوعُ وصَلَ إلى القَريةِ، بل كانَ حَيثُ اَستَقبَلَتْهُ مَرتا. 31 فلمّا رأى اليَهودُ الذينَ كانوا في البَيتِ معَ مَريَمَ يُعزّونَها أنّها قامَت وخرَجَت مُسرِعَةً، لَحِقُوا بها وهُم يَحسَبونَ أنّها ذاهِبَةٌ إلى القَبرِ لِتَبكيَ.
32 ووصَلَت مَريَمُ إلى المكانِ الذي فيهِ يَسوعُ، فما أنْ رأتْهُ حتى وقَعَت على قَدَمَيهِ وقالَت لَه: «لَو كُنتَ هُنا، يا سيّدُ، ما ماتَ أخي!» 33 فلمّا رآها يَسوعُ تَبكي ويَبكي مَعَها اليَهودُ الذينَ رافَقوها، تَوَجّعَت نَفسُهُ واَضطرَبَ، 34 وقالَ: «أينَ دَفَنتُموهُ؟» قالوا: «تعالَ، يا سيّدُ، واَنظُرْ». 35 وبكى يَسوعُ، 36 فقالَ اليَهودُ: «اَنظُروا، كَم كانَ يُحبّه!» 37 لكِنّ بَعضَهُم قالوا: «هذا الذي فتَحَ عَينَي الأعمَى، أما كانَ يَقدِرُ أنْ يَرُدّ الموتَ عَنْ لِعازَرَ؟»
38 وتَوجّعَت نَفسُ يَسوعَ ثانيَةً وجاءَ إلى القَبرِ. وكانَ القَبرُ مَغارةً وعلى مَدخَلِها حجَرٌ، 39 فقالَ يَسوعُ: «أزيحوا الحجَرَ!» فأجابَت مرتا، أختُ الميتِ: «أنتَنَ يا سيّدُ، فلَهُ في القَبرِ أربَعَةُ أيّامٍ». 40 فقالَ لها يسوعُ: «أما قُلتُ لكِ إنْ آمَنتِ تُشاهِدينَ مجدَ اللهِ؟» 41 فأزاحوا الحجَرَ، ورفَعَ يَسوعُ عينَيهِ وقالَ: «أشكُرُكَ يا أبـي، لأنّكَ اَستَجَبتَ لي. 42 وأنا أعرِفُ أنّكَ تَستَجيبُ لي في كُلّ حينٍ. ولكنّي أقولُ هذا مِنْ أجلِ هَؤُلاءِ النّاسِ حَولي، حتى يُؤمِنوا أنّكَ أنتَ أرسَلتَني». 43 وصاحَ بأعلى صَوتِهِ: «لعِازرُ، أخرُجْ!» 44 فخرَجَ الميتُ مشدُودَ اليدَينِ والرّجلَينِ بالأكفانِ، مَعصوبَ الوَجهِ بِمنديلٍ. فقالَ لهُم يَسوعُ: «حُلّوهُ ودَعوهُ يذهَبُ».
محاولة قتل يسوع
(متى 26‏:1‏-5، مرقس 14‏:1‏-2، لوقا 22‏:1‏-2)
45 فلمّا شاهَدَ اليَهودُ الذينَ جاؤُوا إلى مَريَمَ ما عَمِلَ يَسوعُ، آمنَ بِه كثيرٌ مِنهُم. 46 لكِنّ جماعةً مِنهُم ذهَبوا إلى الفَرّيسيّـينَ وأخبَروهُم بِما عَمِلَ. 47 فعَقَدَ رُؤساءُ الكَهنَةِ والفَرّيسيّونَ مَجلِسًا وقالوا: «ماذا نَعمَلُ؟ وهذا الرّجُلُ يَصنَعُ آياتٍ كثيرةً. 48 فإذا تَركناهُ على هذِهِ الحالِ آمَنَ بِه جميعُ النّاسِ، فيَجيءُ الرومانيّونَ ويُخرّبونَ هَيكَلَنا وأُمّتَنا».
49 فقالَ واحدٌ مِنهُم، وهوَ قَيافا الذي كانَ رَئيسَ الكَهنَةِ في تِلكَ السّنةِ: «أنتُم لا تَعرِفونَ شيئًا، 50 ولا تَفهَمونَ أنّ مَوتَ رَجُلٍ واحدٍ فِدَى الشّعبِ خَيرٌ لكُم مِنْ أنْ تَهلِكَ الأمّةُ كُلّها؟» 51 وما قالَ قيافا هذا الكلامَ مِنْ عِندِه، بل قالَهُ لأنّهُ رَئيسُ الكَهنَةِ في تِلكَ السّنةِ، فتَنَــبّأَ أنّ يَسوعَ سيَموتُ فِدَى الأُمّةِ. 52 ولكِنْ لا فِدَى الأُمّةِ فقط، بل يَموتُ لِـيجمَعَ شَمْلَ أبناءِ اللهِ.
53 فعَزَموا مِنْ ذلِكَ اليومِ على قَتْلِ يَسوعَ. 54 فما عادَ يَظهَرُ بَينَ اليَهودِ، بل ذهَبَ مِنْ هُناكَ إلى ناحيةٍ قَريبَةٍ مِنَ الصّحراءِ، إلى مدينةٍ اَسمُها أفرايمُ، فأقامَ فيها معَ تلاميذِهِ.
55 واَقتَرَبَ الفِصحُ عِندَ اليَهودِ، فصَعِدَ كثيرٌ مِنْ أهالي القُرى إلى أُورُشليمَ لِـيقوموا بِفَريضَةِ الاطّهارِ قَبلَ الفِصحِ. 56 وكانوا يَبحَثونَ عَنْ يَسوعَ ويسألُ بَعضُهُم بَعضًا في الهَيكَلِ: «ما رأيُكُم؟ أيَجيءُ إلى العيدِ أم لا يَجيءُ؟» 57 وكانَ رُؤساءُ الكَهنَةِ والفَرّيسيّونَ أمَروا بِأنْ على كُلّ مَنْ يَعرِفُ أينَ هوَ أنْ يُخبِرَ عَنهُ ليَعتَقِلوهُ.