Ŋen ŋəwujənu ŋed̶a igi gabəd̶a ŋwored̶a
(Margus 4:1-9Luka 8:4-8)
1 Na loman lakəl Yesu nəŋəməñe eɽa nəŋəɽaŋe alo d̶əbarlda nano d̶oɽra ṯa aŋërrəŋaici led̶a ŋen. 2 Na led̶a lwaiña larraid̶o ŋu nano, nṯia gënəŋu nəŋënṯi id̶əpundr d̶eŋau nəŋəɽaŋe alo. Na led̶a pred̶ ṯaləṯuru nëṯəndia. 3 Na gënəŋu nəŋələɽwatiṯi ŋen ŋwaiña ŋenŋa iŋi ŋəwujənu, nəŋaṯa, “Ed̶a gənəŋ gabəɽo ŋen ŋanṯa aŋabəd̶e ŋwored̶a. 4 Na ndə gabəd̶əlo ŋəmaṯan nəŋəreinialo ed̶ad̶, na ndəfia nela nəloṯe. 5 Ŋwored̶a ŋəmaṯan nəŋəreinialo eŋwandra d̶ud̶a d̶ətëfr, nəŋobəd̶e taltal ŋen ŋanṯa d̶ud̶a d̶ətëfr. 6 Orn ndə ëd̶əñina yetwod̶o ibwa niluɽi nəŋəmud̶iṯi aŋəno ŋen ŋanṯa urldia gero gəfid̶ia alo yoliano. 7 Ŋwored̶a ŋəmaṯan nəŋəreinialo iri, orn ri ndrətwod̶e ndrləkëndi. 8 Ŋəmaṯan nəŋəreinialo id̶ud̶a d̶əŋəra, nəŋobəd̶e nəŋələŋe ləd̶ia lwaiña. Ŋəmaṯan ŋaləŋo ləd̶ia ered̶ia red̶ na ŋəmaṯan ŋaləŋo ləd̶ia ered̶ia d̶enəŋ nalo ered̶ia gonto, na ŋəmaṯan ŋaləŋo ləd̶ia ered̶ia giɽijin. 9 Ŋgiṯr ed̶a igi gerṯo nënəñia aŋəne ŋen iŋi!”
Ŋen ŋəŋen ŋəwujənu
(Margus 4:10-12Luka 8:9-10)
10 Orn ṯaləmis ilëɽəŋu niyela nemeɽəd̶e ṯa, “Ŋen ŋanṯau agəlwaɽəṯu led̶a ŋen ŋəwujənu?” 11 Na gënəŋu nəŋəluɽəbiṯi eŋen nəŋaṯa, “Ŋen ŋaneinənde ṯa ñaləŋeṯe ŋaməɽa ŋəŋələŋe ŋelo, orn ŋero ŋəlneinia. 12 Ŋen ŋanṯa ed̶a gerṯo laŋge gid̶i aŋəlneini ləmən təŋ, na gid̶i aŋəlerṯe lwaiña, orn ed̶a gero laŋge, waŋge gətëfr gəlëɽəŋu gid̶i aŋəmeini. 13 Ŋen ŋafəṯia igalwaɽəṯia ŋen ŋəwujənu ŋen ŋanṯa aləseici, orn lderṯe ləseicia, na ṯa alne, orn lderṯe lənna walla lələŋeṯa. 14 Ŋen iŋi Isaiya gəlwaɽo aŋəɽiñad̶eini iŋulu, iŋi ŋaṯa,
‘Đeṯəm ñagid̶i ñane, orn ñagaber ñagid̶i ñaləŋeṯe,
na d̶eṯəm ñagid̶i ñaseid̶i, orn ñagaber ñagid̶i ñaseid̶i.
15 Ŋen ŋanṯa ŋəṯəɽa ŋəled̶a ildi ŋaɽo təgətəg, na laɽo ndul,
na laldanḏeinu isi ṯa alerṯe ləseid̶ia isiya esen,
na alerṯe lənna nënəñiana enen, na ṯa alerṯe lələŋeṯa eŋəṯəɽa eŋen na ṯa alerṯe ləŋgiṯia ŋen eŋen ŋeicia, ṯa iləyeid̶i’.”
16 Yesu nəŋəlwaɽəṯi ṯaləmis məldin ṯa, “Ñagaŋəra nano ŋen ŋanṯa, isi esalo yaseid̶ia, na nënəñia enalo naŋəra nano ŋen ŋanṯa nanna. 17 Đeṯəm igandəlwaɽəṯia ṯa, anəbiya ywaiña na led̶a lwaiña ildi ləd̶urwaṯo eŋen lafo lwonaṯa ləseicia ŋen iŋi ñagəseicia, orn lero ləseicia, na lafo lwonaṯa lənna ŋen iŋi ñagənna, orn lero lənna.
Ŋen Yesu gërrəŋaicu led̶a ŋen ŋəwujənu ŋed̶a igi gabəd̶a ŋwored̶a
(Margus 4:13-20Luka 8:11-15)
18 “Nṯia ñaŋ, nər ŋen ŋəwujənu ŋed̶a igi gabəd̶o ŋwored̶a. 19 Ndə ed̶a gənəŋ gəno ŋen ŋəŋələŋe ŋə-Rəmwa orn nəŋerṯe gələŋeṯa, Seṯan niyela nemamaṯe ŋen ŋabəd̶ənu egare gəlëɽəŋu. Gënəŋu garno ŋwored̶a iŋi ŋəreinu alo ed̶ad̶. 20 Ŋwored̶a iŋi ŋəreinu alo eŋwandr, ŋarno ed̶a igi gəno ŋen nəŋëndi taltal d̶əŋərad̶a nano. 21 Orn gënəŋu gero urldia, nəŋëndi ŋen liga lobəlano, na ndə ŋen ŋətwod̶o ŋabɽwaŋəno walla gəneinu ŋen ŋubwa ŋen ŋanṯa ŋen ŋə-Rəmwa, gënəŋu nəŋgiṯi ŋen taltal. 22 Ŋwored̶a iŋi ŋəreinu alo iri ŋarno ed̶a igi gəno ŋen ŋə-Rəmwa, orn d̶əgərd̶ia d̶alo isi na d̶wonaṯa d̶əlaŋge lwaiña ldëndi ŋen, na ŋen nəŋerṯe ŋələŋa ləd̶ia. 23 Ŋwored̶a iŋi ŋəreinu id̶ud̶a d̶əŋəra, ŋarno ed̶a igi gəno ŋen ŋə-Rəmwa na nəŋələŋeṯe, fəŋu igi gəmama ləd̶ia lwaiña eŋen ŋə-Rəmwa. Ed̶a gənəŋ gamama led̶a ered̶ia red̶, na ed̶a gənəŋ gamama led̶a ered̶ia d̶enəŋ nalo ered̶ia gonto, na ed̶a gənəŋ gamama led̶a ered̶ia giɽijin.”
Ŋen ŋəwujənu ŋəṯoɽwar
24 Yesu nəŋəlwaɽəṯi ŋen ŋwomən ŋəwujənu nəŋaṯa, “Ŋen ŋəŋələŋe ŋelo ŋarno maje gənəŋ igii gəwad̶o ŋwana ŋəŋəra igii gəlëɽəŋu. 25 Orn iliga uləŋgi led̶a ləndro, ed̶a gənəŋ gəgeiyema nəŋela nəŋəwad̶e ṯoɽwar eŋwana igii nəgabəla. 26 Ndə ŋwana ŋobəd̶o nəŋwonḏaice, na ṯoɽwar nḏobəd̶e com. 27 Na ləbai ləmaje ldela ldəmalwaɽəṯi ṯa, ‘Ya eləŋ gerṯe agawad̶o ŋwana ŋəŋəra igii gəlaɽəŋa orn ṯoɽwar d̶eṯo ŋga?’ 28 Maje nəŋəleiṯi ṯa, ‘Ed̶a gənəŋ igi gəgeiyeiñe fəŋu gid̶u ŋen iŋi’. Ləbai ldəmeɽəd̶e ldaṯa, ‘Agwonaṯa ñagəbəla ñaləcəd̶aṯe alo?’ 29 Orn maje nəŋaṯa, ‘Ndo, ŋen ŋanṯa aŋgaica ñagid̶i ñaləcəd̶aṯe alo ŋwanaŋa. 30 Orn ŋgiṯərldo altwod̶e ndəm. Na iliga ləd̶wanḏa igid̶i ilwaɽəṯi led̶a ildi lwanḏa ṯa, mbər ñaicəd̶aṯe ṯoɽwar alo ananoŋ ñakase ñakëɽi isia, orn ñwanḏe ŋwana ñalakëɽici ed̶warra d̶əlëɽəñi’.”
Ŋen ŋəwujənu ŋəŋolwa ŋalkarḏal
(Margus 4:30-32Luka 13:18-19)
31 Yesu nəŋəlwaɽəṯi ŋen ŋwomən ŋəwujənu nəŋaṯa, “Ŋələŋe ŋelo ŋarno ŋolwa ŋəkarḏal iŋi ŋərresi kaiñ ŋəməñaṯo lorəba pred̶, iŋi maje gənəŋ gakad̶o ejənena. 32 Orn ŋolwa iŋi nəŋobəd̶e nəŋəɽeṯe uɽi goɽra kaiñ, na ndəfia nelo nela nəɽaŋe ndreṯia rəlëɽəŋu.”
Ŋen ŋəwujənu ŋud̶əɽi
(Luka 13:20-21)
33 Yesu nəŋəlwaɽəṯi ŋen ŋwomən ŋəwujənu nəŋaṯa, “Ŋələŋe ŋelo ŋarno ud̶əɽi igi wuji gəmo nəŋënəci egaicəba garno igəsafiya iɽijin, ṯa aŋəmiñi aicəbano pred̶.”
Ŋen Yesu gəɽwato ŋen ŋəwujənu
(Margus 4:33-34)
34 Yesu gaɽwatiṯu led̶a ŋen iŋi pred̶ ŋenŋa ŋəwujənu, na gero gələɽwatiṯia ŋen ŋənəŋ, illi ŋenŋa ŋəwujənu, 35 Gid̶u ṯia ṯa ŋen aŋəɽiñəd̶eini iŋi Isaiya gəlwaɽo ndə gaṯa, “Igid̶i eɽwate ŋen ŋəwujənu, na igid̶i elwaɽe ŋen pəlelo iŋi ŋələbijənu liga alo yid̶ənu na d̶əñid̶i məldin.”
Đërrəŋaid̶ia d̶əŋen ŋəwujənu ŋəṯoɽwar
36 Ndə Yesu gəŋgaṯo eled̶a nəŋënṯi egeɽa. Na ṯaləmis nemeṯa nano nemeɽəd̶e niyaṯa, “Aŋaicənde ŋen iŋi ŋəwujənu ŋəṯoɽwar id̶i d̶əfo igii.” 37 Gënəŋu nəŋəluɽəbiṯi eŋen nəŋaṯa, “Ed̶a gəwad̶o ŋwana ŋəŋəra, fəŋu Id̶ia gə-Led̶a. 38 Gii gaɽo alo, na ŋwana igi ŋəŋəra ŋaɽo ləd̶ia ləŋələŋe ŋə-Rəmwa, ṯoɽwar d̶aɽo ləd̶ia lə-Seṯan na ed̶a igi gəɽo egeiya gəwad̶o ṯoɽwar fəŋu Seṯan, 39 na d̶wanḏa d̶afia ndə liga ləməndad̶o, na fəmalaiyəka isi ywanḏa. 40 Ŋen ŋarno ṯoɽwar d̶aicəd̶einialo nḏuɽəni, nṯia com ŋen ŋid̶i aŋəfeṯe ndə liga ildi ləməndëd̶ənu. 41 Id̶ia gə-Led̶a gid̶i aŋəd̶waṯe malaiyəka ilëɽəŋu eŋələŋe ŋəlëɽəŋu, na yënəŋulu yid̶i aiyərarreid̶i led̶a pred̶ ildi lërruwəṯu led̶a eŋen ŋeicia, na led̶a pred̶ ildi lid̶u ŋen ŋeicia, 42 na yid̶i aiyəlërruwəṯi isia, ŋwal na d̶əsaṯa eŋad̶ lid̶i aləfeṯe alo yakəl. 43 Nṯia led̶a ləd̶urwaṯo eŋen lid̶i aləwad̶ialo larno ëd̶əñina eŋələŋe ŋ-Eṯen. Ŋgiṯr led̶a ildi lerṯo nënəñia alne ŋen iŋi.
Ŋen ŋəwujənu ŋəlaŋge lwaiña iliano, na ŋəlulu na ŋəyar
44 “Ŋen ŋəŋələŋe ŋelo ŋarno laŋge lələbijənu igii lwaiña iliano kaiñ ildi maje gənəŋ gəfid̶əlo nəŋələbəce. Gënəŋu nəŋəreṯe nano nəŋəɽe nəŋəṯwe laŋge əllëɽəŋu, na nəŋilid̶i gii gakəl.
45 “Na com, ŋen ŋəŋələŋe ŋelo ŋarno ed̶a gənəŋ igi gəbapwaiña ŋwandra ŋəbërnia lulu iŋi ŋwaiña iliano. 46 Orn ndə gəfid̶u lulu lonto lwaiña iliano kaiñ, gënəŋu nəŋəṯwe laŋge pred̶ əllëɽəŋu nəŋilid̶i lulu.
47 “Na com, ŋen ŋəŋələŋe ŋelo ŋarno yar isi yəwujənu ed̶əbarlda d̶oɽra niyëndi ləmme lwaiña ɽetəɽeteo.Yar yeləmme na d̶əpundria d̶eŋau 48 Ndə yar ywunḏeinu, led̶a ldəbəled̶eṯe nëṯəndi ldəɽaŋe alo ldərarreid̶i ləmme ləŋəra eŋuməra, orn ldəlërruwəṯi ildi leicia. 49 Ŋen ŋid̶i aŋəfeṯe ṯia ndə liga ildi ləməndëd̶ənu. Malaiyəka yid̶i aiyela aiyəɽandəd̶e led̶a ano leicia eled̶a ləd̶urwaṯo eŋen, 50 na yid̶i aiyërruwəṯi led̶a leicia isia. Đara na d̶əsaṯa eŋad̶ lid̶i aləfeṯe tu.”
Ŋen ŋəlaŋge ləmaijən na laŋge ləram
51 Yesu nəŋeɽəd̶e ṯaləmis nəŋaṯa, “Ñagaləŋeṯo ŋen iŋi pred̶?” Yënəŋulu nimeiṯi ṯa, “A.” 52 Na gënəŋu nəŋəleiṯi ṯa, “Led̶a pred̶ ildi ləbërrəŋaid̶ia ŋen ŋ-Alganun ildi lërrəŋeinu ŋen ŋəŋələŋe ŋelo larno ed̶a gerṯo eɽa igi gəmama laŋge egworəb ləmaijən na ləram elaŋge ildi lëɽənu aləsoŋ.”
Ŋen Yesu gənid̶ənu alo yi-Nasəraṯ
(Margus 6:1-6Luka 4:16-30)
53 Na ndə Yesu gəɽwato ŋen iŋi pred̶ ŋəwujənu d̶əge, nəŋəməñe alo yakəl. 54 Na gënəŋu nəŋeṯa təŋgen nəŋërrəŋaici led̶a ŋen emajma. Na led̶a ldirəwano kaiñ ldaṯa, “Gënəŋu garno d̶ələŋeṯa ŋen nəsi na aŋwara isi ŋga? 55 Gerṯe fəŋu id̶ia ged̶a igi geicəd̶a? Gerṯe ləŋgen gəbërnia Mariam, na lorlden lərrwa ləbërnia Yagub, na Yusif, na Siman, na Yaud̶a? 56 Na gerṯe lorəba əllëɽəŋu pred̶ əɽəlda ñagəfəlda? Nṯia garno ŋga ŋen iŋi pred̶.” 57 Na ldəmaned̶e. Orn Yesu nəŋəleiṯi ṯa, “Nabi gənaneinia d̶amia alo pred̶ illi təŋgen, na egeɽa gəlëɽəŋu.” 58 Na gënəŋu gero gəbəd̶ia aŋwara ywaiña alo yakəl, ŋen ŋanṯa led̶a lero ləberṯia d̶wonaṯa.
مثل الزارع
(مرقس 4‏:1‏-9، لوقا 8‏:4‏-8)
1 وخرَجَ يَسوعُ مِنَ الدّارِ في ذلِكَ اليومِ وجلَسَ بجانبِ البحرِ. 2 فاَزدحَمَ علَيهِ جَمْعٌ كبيرٌ، حتّى إنّهُ صَعِدَ إلى قارِبٍ وجلَسَ فيهِ، والجَمعُ كُلّهُ على الشّاطئِ، 3 فكلّمَهُم بأمثالٍ على أُمورٍ كثيرةٍ قالَ: «خرَجَ الزّارِعُ ليزرَعَ. 4 وبَينَما هوَ يَزرَعُ، وقَعَ بَعضُ الحَبّ على جانِبِ الطّريقِ، فجاءَتِ الطّيورُ وأكَلَتْهُ. 5 ووقَعَ بَعضُهُ على أرضٍ صَخْريّةٍ قليلةِ التّرابِ، فنَبَتَ في الحالِ لأنّ تُرابَهُ كانَ بِلا عُمقٍ. 6 فلمّا أشرَقَتِ الشّمسُ اَحتَرَقَ وكانَ بِلا جُذورٍ فيَبِسَ. 7 ووقَعَ بعضُهُ على الشّوكِ، فطَلَعَ الشّوكُ وخَنقَهُ. 8 ومِنهُ ما وقَعَ على أرضٍ طيّبةٍ، فأعطى بَعضُهُ مِئةً، وبَعضُهُ سِتّينَ، وبَعضُهُ ثلاثينَ. 9 مَنْ كانَ لَه أُذنانِ، فلْيَسمَعْ!»
الغاية من الأمثال
(مرقس 4‏:10‏-12، لوقا 8‏:9‏-10)
10 فدَنا مِنهُ تلاميذُهُ وقالوا لَه: «لِماذا تُخاطِبُهُم بالأمثالِ؟» 11 فأجابَهُم: «أنتُمُ أُعطيتُم أنْ تعرِفوا أسرارَ مَلكوتِ السّماواتِ، وأمّا هُم فما أُعطُوا. 12 لأنّ مَنْ كانَ لَه شيءٌ، يُزادُ فيَفيضُ. ومَنْ لا شيءَ لَه، يُؤخَذُ مِنهُ حتى الّذي لَه. 13 وأنا أُخاطِبُهُم بالأمثالِ لأنّهُم يَنظُرونَ فلا يُبصِرونَ، ويُصغونَ فلا يَسمَعونَ ولا يَفهَمونَ. 14 ففيهِم تَتِمّ نُبوءةُ إشَعْيا:
«مَهما سَمِعتُم لا تَفهَمونَ،
ومَهما نَظَرْتُم لا تُبصِرونَ.
15 لأنّ هذا الشّعبَ تحَجّرَ قلبُهُ،
فسَدّوا آذانَهُم وأغْمَضوا عُيونَهُم،
لِئلاّ يُبصِروا بِعُيونِهِم
ويَسمَعوا بآذانِهِم
ويَفهَموا بِقُلوبِهِم
ويَتوبوا فأَشفيَهُم».
16 وأمّا أنتُمْ فهَنيئًا لكُم لأنّ عيونَكُم تُبصِرُ وآذانَكُم تَسمَعُ. 17 الحقّ أقولُ لكُم: كثيرٌ مِنَ الأنبياءِ والأبرارِ تَمنّوا أنْ يَرَوْا ما أنتُم تَرَونَ فَما رأوا، وأنْ يَسمَعوا ما أنتُم تَسمَعونَ فما سَمِعوا.
تفسير مثل الزارع
(مرقس 4‏:13‏-20، لوقا 8‏:11‏-15)
18 «فاَسمَعوا أنتُم مَغْزى مَثَلِ الزّارعِ: 19 مَنْ يَسمَعُ كلامَ المَلكوتِ ولا يَفهَمُهُ، فهوَ المَزروعُ في جانبِ الطّريقِ، فيجيءُ الشّرّيرُ ويَنتَزِعُ ما هوَ مَزروعٌ في قلبِهِ. 20 ومَنْ يَسمَعُ كلامَ المَلكوتِ ويتَقَبّلُهُ في الحالِ فَرِحًا، فهوَ المَزروعُ في أرضٍ صخريّةٍ: 21 لا جُذورَ لَه في نَفسِهِ، فيكونُ إلى حينٍ. فإذا حدَثَ ضِيقٌ أوِ اَضطهادٌ مِنْ أجلِ كلامِ المَلكوتِ، اَرتدّ عَنهُ في الحالِ. 22 ومَنْ يَسمَعُ كلامَ المَلكوتِ ولا يُعطي ثَمرًا فهوَ المَزروعُ في الشّوكِ: لَه مِنْ هُمومِ هذِهِ الدّنيا ومَحبّةِ الغِنى ما يَخنُقُ الثّمرَ فيهِ. 23 وأمّا مَنْ يَسمعُ كلامَ المَلكوتِ ويفهَمُهُ، فهوَ المَزروعُ في الأرضِ الطيّبةِ، فيُثمِرُ ويُعطي بَعضُهُ مِئةً، وبعضُهُ سِتّينَ، وبعضُهُ ثلاثينَ».
مثل الزؤان
24 وقَدّمَ لهُم يَسوعُ مَثلاً آخرَ، قالَ: «يُشبِهُ مَلكوتُ السّماواتِ رَجُلاً زرَعَ زَرْعًا جيّدًا في حقلِهِ. 25 وبَينَما النّاسُ نِيامٌ، جاءَ عَدوّهُ وزَرعَ بَينَ القَمحِ زؤانًا ومضى. 26 فلمّا طلَعَ النّباتُ وأخرَجَ سُنبلَه، ظهَرَ الزؤانُ معَهُ. 27 فجاءَ خدَمُ صاحِبِ الحَقلِ وقالوا لَه: «يا سيّدُ أنتَ زَرَعْتَ زَرعًا جيّدًا في حَقلِكَ، فمِنْ أينَ جاءَهُ الزؤانُ؟» 28 فأجابَهُم: «عَدوّ فعَلَ هذا». فقالوا لَه: «أتُريدُ أنْ نَذهَبَ لِنَجمَعَ الزؤانَ؟» 29 فأجابَ: «لا، لِئلاّ تَقلَعوا القَمحَ وأنتُم تَجمعونَ الزؤانَ. 30 فاَترُكوا القَمحَ يَنمو معَ الزؤانِ إلى يومِ الحَصادِ، فأقولُ للحَصّادينَ: اَجمَعوا الزؤانَ أوّلاً واَحزِموهُ حِزَمًا لِيُحرَق، وأمّا القمحُ فاَجمعوهُ إلى مَخزَني».
مثل حبة الخردل
(مرقس 4‏:30‏-32، لوقا 13‏:18‏-19)
31 وقدّمَ لهُم مَثلاً آخرَ، قالَ: «يُشبِهُ مَلكوتُ السّماواتِ حبّةً مِن خَردلٍ أخذَها رَجُلٌ وزَرَعَها في حَقلِهِ. 32 هيَ أصغرُ الحبوبِ كُلّها، ولكِنّها إذا نَمَتْ كانَت أكبَرَ البُقولِ، بل صارَتْ شجَرَةً، حتّى إنّ طُيورَ السّماءِ تَجيءُ وتُعشّشُ في أغصانِها».
مثل الخميرة
(لوقا 13‏:20‏-21)
33 وقالَ لهُم هذا المَثَلَ: «يُشبِهُ مَلكوتُ السّماواتِ خَميرةً أخذَتْها اَمرأةٌ ووَضَعَتْها في ثلاثةِ أكيالٍ مِنَ الدّقيقِ حتى اَختَمرَ العَجينُ كُلّهُ».
يسوع والأمثال
(مرقس 4‏:33‏-34)
34 هذا كلّهُ قالَه يَسوعُ للجُموعِ بالأمثالِ. وكانَ لا يُخاطِبُهُم إلاّ بأمثالٍ. 35 فتَمّ ما قالَ النبيّ: «بالأمثالِ أنطِقُ، فأُعلِنُ ما كانَ خفيّا مُنذُ إنشاءِ العالَمِ».
تفسير مثل الزؤان
36 وترَكَ يَسوعُ الجُموعَ ودخَلَ إلى البَيتِ، فجاءَ إليهِ تلاميذُهُ وقالوا لَه: «فَسّرْ لنا مثَلَ زؤانِ الحَقلِ». 37 فأجابَهُم: «الّذي زَرعَ زَرْعًا جيّدًا هوَ اَبنُ الإنسانِ، 38 والحَقلُ هوَ العالَمُ، والزّرعُ الجيّدُ هوَ أبناءُ المَلكوتِ، والزؤانُ هوَ أبناءُ الشّرّيرِ، 39 والعدوّ الذي زرَعَ الزؤانَ هوَ إبليسُ، والحَصادُ هوَ نِهايةُ العالَمِ، والحصّادونَ هُم الملائِكةُ. 40 وكما يجمَعُ الزّارعُ الزؤانَ ويَحرِقُهُ في النّارِ، فكذلِكَ يكونُ في نِهايَةِ العالَمِ: 41 يُرسِلُ اَبنُ الإنسانِ ملائِكتَهُ، فيَجْمعونَ مِنْ مَلكوتِهِ كُلّ المُفسِدينَ والأشرارِ 42 ويَرمونَهُم في أتونِ النّارِ، فهُناكَ البُكاءُ وصَريفُ الأسنانِ. 43 وأمّا الأبرارُ، فيُشرِقونَ كالشّمسِ في مَلكوتِ أبيهِم. مَنْ كانَ لَه أُذُنانِ، فلْيَسمَعْ!
مثل الكنز واللؤلؤة والشبكة
44 «ويُشبِهُ مَلكوتُ السّماواتِ كَنزًا مدفونًا في حَقلٍ، وجَدَهُ رجُلٌ فَخبّأهُ، ومِنْ فرَحِهِ مَضى فباعَ كُلّ ما يَملِكُ واَشتَرى ذلِكَ الحَقلَ.
45 ويُشبِهُ مَلكوتُ السّماواتِ تاجِرًا كانَ يبحَثُ عَنْ لُؤلُؤٍ ثَمينٍ. 46 فلمّا وجَدَ لُؤلُؤةً ثَمينَةً، مضى وباعَ كُلّ ما يَملِكُ واَشتَراها.
47 ويُشبِهُ مَلكوتُ السّماواتِ شبكَةً ألقاها الصَيّادونَ في البحرِ، فجَمَعتْ سَمكًا مِنْ كُلّ نوعٍ. 48 فلمّا اَمتَلأتْ أخرَجَها الصَيّادونَ إلى الشّاطئِ، فوَضَعوا السّمكَ الجيّدَ في سِلالِهِم ورَمَوا الرّديءَ. 49 وهكذا يكونُ في نِهايَةِ العالَمِ: يَجيءُ الملائِكةُ، ويَنتَقونَ الأشرارَ مِنْ بَينِ الصّالِحينَ 50 ويَرمونَهُم في أتّونِ النّارِ. فهُناكَ البُكاءُ وصَريفُ الأسنانِ».
الجديد والقديم
51 وسألَ يَسوعُ تلاميذَهُ: «أفَهِمتُم هذا كُلّهُ؟» فأجابوهُ: «نعم». 52 فقالَ لهُم: «إذًا، كُلّ مَنْ صارَ مِنْ مُعَلّمي الشّريعةِ تلميذًا في مَلكوتِ السّماواتِ، يُشبِهُ ربّ بَيتٍ يُخرِجُ مِنْ كنزِهِ كُلّ جديدٍ وقَديمٍ».
الناصرة ترفض يسوع
(مرقس 6‏:1‏-6، لوقا 4‏:16‏-30)
53 ولمّا أتَمّ يَسوعُ هذِهِ الأمثالَ، ذهَبَ مِنْ هُناكَ 54 وعادَ إلى بلَدِهِ، وأخَذَ يُعلّمُ في مَجمَعِهِم، فتَعَجّبوا وتَساءَلوا: «مِنْ أينَ لَه هذِهِ الحِكمةُ وتِلْكَ المُعْجزاتَ؟ 55 أما هوَ اَبنُ النجّارِ؟ أُمّهُ تُدعى مَريمَ، وإِخوتُهُ يَعقوبَ ويوسفَ وسِمْعانَ ويَهوذا؟ 56 أما جميعُ أخَواتِهِ عِندَنا؟ فمِنْ أينَ لَه كُلّ هذا؟» 57 ورَفَضوهُ.
فقالَ لهُم يَسوعُ: «لا نبيّ بِلا كرامةٍ إلاّ في وَطَنِهِ وبَيتِهِ». 58 وما صنَعَ هُناكَ كثيرًا مِنَ المُعجِزاتِ لِعَدَمِ إيمانِهِم بهِ.