Yesu Ozo Ŋgaonya te Lidri Kutu Su (4,000) ri
(Matayo 15:32-39)1 Tuna zwa dri ko amba ta ono vosi oko lowa du aza ikyite voaloya. Ondro lidri te ŋga aza ako onyane oko, Yesu zi taeri'bai ndaro te ndare ago atate ekye: 2 “Ma tusuro ta lidri kwoi rota, tana ànya riyite mabe u'duna te nätu ago yauono ànya te ŋga aza ako onyane. 3 Ondro ka'do mazo ànya te 'bäru ŋgaonya ozoako ànyari, inini ufuna ànya ndi liti ya, tana azaka ànyaro ikyi ni lozo si.”
4 Taeri'bai ndaro ejiyi nda te ekye: “Vocowa ono ya ono 'diaza unina gi'da ŋgaonya amba usune onyane lidri cini kwoi riya?”
5 Yesu ejitate ekye: “Ami orivoya ambata duŋguṛu robe modaya?” Ànya zayitadrite ekye: “Njidrieri.”
6 Yesu ta lowa te orine vuru gyini dri. 'Dooko nda ru duŋguṛu ambata ro se njidrieri ana te ozo aro'boya te Lu ri, wa ànya te, ago ozote taeri'bai ndaro rigye lanjine lowa ri; ndi taeri'bai yeyite inye. 7 Ànya kpa orivoya ti'bi fere be, Yesu ye aro'boya te tana ro ago ata kpate taeri'bai ri lanjine. 8 Vona cini nyayite ago ojo ànya te; ago taeri'bai otoyi 'bolotona se ke'bebe ana te koṛiga na njidrieri twitwi. 9 Oti lidri se konya ŋga be ro orivoya oso kutu su (4,000) ronye. 'Dooko ŋgaonya vosi Yesu 'ba lidri te oyine. 10 Ndi dori nda cite toŋbo ya taeri'bai ndaro be ago oyiyite wari Dalemanuta roya.
Parusii Ejitate ta Talaro rota
(Matayo 16:1-4)11 Rukä Parusii ro ikyite Yesu re ago etoyi kaladiṛite nda be. Ànya leyi nda ojone. Ndi ànya ejiyi nda te talaro ro ni vo'buyakuru yasi oyene kaka'da robe anjioko nda ni Lu resi. 12 Oko Yesu lawate äfu ago atate ekye: “Lidri tu ono ro kayi taeji talaro rota etaya? Mata ämiri ono, talaro ro ka'dane lidri kwoi ri i'do!”
13 Ago nda e'be ànya te, ago cite toŋbo ya, ago zate fofo tasi nasi.
Loŋga Parusii ro ndi Eroda be
(Matayo 16:5-12)14 Taeri'bai ijeyi ta ambata uru ro amba tana te, ruyi toto duŋguṛuna alodi ànya yibe toŋbo ya. 15 Yesu atate ànyari ekye: “Mìmba ämidri, nyàgaga ami ni loŋga Parusii ro ndi Eroda be ro ri.”
16 Ànya etoyi atate iyivoya ekye: “Nda ko'debe atane inye 'do tana ama ambata ako ono ro.”
17 Yesu ni tase ànya kayi atana ana te, nda eji ànya te ekye: “Tana e'di nyà ugu ata ta a'doro ambata ako ono rota niya? Mìni ṛoko kode mìni takacina dri ko ya? Drî amiro ka tauni liyaro ya? 18 Ami orivoya mi be, mìndre ko ya? Ami orivoya bi be, nyèri ko ya? Mìyi ta 19 ambata njidrieri se motowabe lidri kutu nji (5,000) ri ana tana ko ya? 'Bolotona se ke'bebe ana nyòtobe ru koṛiga twitwi moda ya?” Ànya zatadrite ekye: “'Butealo foritu.”
20 Yesu ejitate ekye: “Tuse motowa ambata njidrieri be lidri kutu su (4,000) ri, 'bolotona se ke'bebe ana nyòtobe ru koṛiga twitwi moda ya?” Ànya zatadrite ekye: “Njidrieri.”
21 Nda eji ànya te ekye: “Ami drigba tauniako ya?”
Yesu Ede Mano Miako aza te Betesaida ya
22 Ànya ikyiyite Betesaida ya, ago lidri azaka eziyi mano miako aza te Yesu re ago lo'bayirute ndäri nda odone. 23 Yesu ru mano miako ana te drí yasi ago lofo nda te tesi ni 'baŋwa yasi. To ovo mi mano ana roya vosi oko, Yesu 'ba drí ndaro te nda lomvo ago eji nda te ekye: “Inye'do mindre ŋga aza gi'da ya?”
24 Mano ana ndrevote kuru ago atate ekye: “Owo, mandre lidri yi, oko ànya laba ṛo oso ice yi ronye ka ugu aba.”
25 Yesu go 'ba drí ndaro te kpa to'di mi mano ana roya. Saa ono ya mano ana ndrevote madaro, tana ologo voondre ndaro te, ago nda ndre ŋga cini te kadoro. 26 'Dooko Yesu zo nda te 'bäru ago ta nda te ekye: “Migo ko 'baŋwa ana ya.”
Taeṛo Petero ro ta Yesu rota
(Matayo 16:13-20Luka 9:18-21)27 'Dooko Yesu ndi taeri'bai ndaro be oyiyite 'baŋwà se lototi Kaisaria Filipo lomvo ana ya. Ànya dri liti ya oko, nda eji ànya te ekye: “Nyìti ta märi, lidri ekye ma a'di owo ya?”
28 Ànya zayitadrite ekye: “Rukäna ka ata ekye mi ni Yoane Bapatisi'ba owo, azakana ka ata ekye mi orivoya Eliya owo,” ago “azaka ka ata ekye mi orivoya alo aza nebii ro owo.”
29 Nda eji ànya te ekye: “Oko ami ni? Nyà ata mìkye ma a'di owo ya?” Petero zatadrite ekye: “Mi ni Mesiya owo.”
30 'Dooko Yesu tadri ànyaro te ekye: “Nyìti ta maro ko 'diaza alo ri.”
Yesu Iti ta Rueza Ndaro rote ndi Odra be
(Matayo 16:21-28Luka 9:22-27)31 'Dooko Yesu eto taeri'bai ndaro embana te ekye: “Beṛo Ŋgwa Lidri ro ri ruezane amba, ago 'di'desii, kohanii 'desi ndi miemba'bai Ota robe oganayi nda 'da zo. Äfuna nda 'da, oko u'du nina si oko nda adrina 'da.” 32 Nda iti ta ono ṛo ŋbelero ànyari. Ta'dota Petero ru nda te pere ago eto nda luku te. 33 Oko Yesu zamite ago ndrevote taeri'bai ndaro dri, ago luku Petero te. Nda ekye: “Minaru pere ni maresi Satani. Tavousu miro 'do ikyi ko ni Lu resi oko ni lidri resi.”
34 'Dooko Yesu zi lowa ndi taeri'bai ndaro be te ndare, nda atate ànyari ekye: “Ondro ka'do 'diaza kolete o'dene mavo, beṛo ndäri ta andivo ndaro ro ijene, kuŋgyi taka ndaro, ago keso mavo. 35 Tana nda se kole adri modo ndaro ro opane ijena anya 'da; oko nda se kabe adri ndaro ijena ta maro ta ago ta lazokado rota opana anya ndi. 36 Ondro ka'do 'diaza kuru 'bädri cini gi ca oko kije adri ndaro gwo, nda usuna ŋga aza gi'da ya? Endaro nda unina ko ŋga aza usune! 37 Nda unina ko ŋga aza ozone ogone adri ndaro usuza. 38 Ondro ka'do 'diaza driupi ro ni märi ago ni ta ŋgaemba maro ri tu luako ago koziro ono si, 'dooko Ŋgwa Lidri ro a'dona kpa driupiro ni ndäri ondro nda kate ikyi 'desi Täpi ndaro roya malaikai alokado be owo.”
VIII. FASEL IDDUWITTILIN.
1 Ademirī diyya messīn kabire dārkummun tel logo waktigā, Yesū talamīdī taṅgūg tāḱa, īgatiḱḱon: 2 Ai hayyirdaṅafīr ādemirīn, dōro nahār tuskog ailog āginanī, kabire tel log dāmwnes siballā. 3 Āg-on tekkā kaba kiṅin mugōḱikaie dawil faria fa-dīginam; minā wēkūī wīriddotōn taṅafīšan. 4 Talamīdī tarigū wīda īgatissan: Siddotōn kabakā fa-elū falēlā, tekkā ken kōsaḱḱinaṅgā? 5 Issiǵon: kaba minkellī ul lo dārī? Īksan koloda. 6 Īgatiḱḱon tīgōǵana yā, kaba kolodiṅgārkā dumma šūkron, birtiǵa, talamīdīg tiḱḱon, ādemirīn awellā uskirana yā; terī uskissan. 7 Aṅissi tūṅi wēkūī dāron; šukra īgatiḱḱon iṅg uskirana yā. 8 Kaba, kōsōšan, ǵammikāḱḱisan birtāttā šibir koloda middon. 9 Ademīrī durē-kemsa messan kabokūā, tekkā muyōǵon. 10 Tar nogo sigirrā talamīdī taūgū dani kiron Dalmanūtan barrilā.
11 Farisīgū šādō kir bańid wēk udissan, semān aǵaib wēkā issiksan takkā. 12 Tar sēw-udra unnē tannā īgon: Minā in ǵissi tallim aǵaippā issigī? Allēa īgatiḱḱir agaib fa-tirtakkummun in gissi log.
13 Tekkā mugōǵa wīda noga sigirrā addōson barr uivittilā. 14 Agoraǵakossan kabakā enninaṅgā ted dani; kaba dārkummun wēteren gērī. 15 Īgatiḱḱon: Nallon wāhīṅan farisīn hamīrratōni, Herūdisin ha-mīrratōni. 16 Ter ǵilla īgatiššan wēr wēkā: Helbēt ǵillin kaba ū log dārnuna yā. 17 Yesū iṅg irbir, īgatiḱḱon ullim simarkurū kaba ul log dāminin nogo? ur elgōn irbirekumminō: unnē elgōn ullā dāmī? elgōn ai unni kogorā? 18 Māṅ ul log dārin, elgōn nam-munnū? ukki ul log dārin, elgōn ukkimunnū? ur ǵilliminnō? 19 Ayīn kaba diǵǵā birtisīnlā durō diǵgin dōro, birtādin šibir miṅkellig middo ǵammi-kissū? Īgatissan dimerūwo yā. 20 Wīda ayīn kaba kolotta birtisīnlā durē kemson dōro, birtādin šibir miṅkellig middo ǵammikissū? Īgatissan koloda yā. 21 Īgatiḱḱon: sikkir ur fehemumunnū? 22 Betsēdal kiron. Duṅgi wēkā arrōsa takkā feddisan taffōse yā. 23 Duṅgigā eddiltōn dumma, takkā irkiš šādō eǵǵūon, tuffudron māńi taṅgūlā, eddi tāṅgūg dōro tannā okkir, issigon: tar urti wēkā nānā yon. 24 Tar dōro gūriōsa, īgon: Ai ādern wēkūgā nār šittar nagittā, tańinnanī. 25 Wīdagōn eddi taṅgā mańi taṅgūlā okkiron, wīda-gōn īgatiron: ān-nāna yā, weyōson, kāmilkā maskā naleḱḱon. 26 Nōgil īdirōsa īgatiron: irkin tūl ǵū-tamme yon ādemirī log irkil bańatamme yon.
27 Yesū-gōn talamīdī-gōn šādō noksan Kīsarīya Filibusin irkilā. Dawilā talamīdī taṅgūgā issiǵa, īgatiḱḱon: Innaia yā aigā ademirī īginā? 28 Wīd-kissan: Ikkā? īginan Yūhannī elmehemedānilina yā, wēkūī īginan Elīyalina yā; wēkūī enebikū-ltōn wēra yā. 29 Īgatiḱḱon: innaia yā aigā uk kōn īgrokom? Betrus wīdkir īgon: ir Missīhilin. 30 Tar īgatiḱḱon: wē log tan dōro baṅatamman.
31 Tar baṅittā āg-bedayon: Ademin tōd firgin diyyikā sabrinaṅgā, dawisī-gōn, kahīnīn urkū-gōn, šonnōrkū-gōn notōni mōndaṅinaṅgā, dīōsinaṅgā, wīda kuttinaṅgā nahār toskon badilā. 32 In baṅittā tar kawir bańon. Betrus takkā mōl tannā dummadonǵbeda-yon bāl taṅgā tallāginī wīdkirōsinaṅgā. 33 Lākēn ta-rī wīdon gūṅon talamīdī taṅgūgā, gisma Betruškā īga-tiron: Abāg annā kire, wo šaitān, āgilliminam nōrin ǵellikā, ādemirīn ǵellikā āgillinam. 34 Ademirī-gōn talamīdī-gōṅ-gā ōgaḱḱon: idfirgī abāg annā kīnarigā, lesmin ai taṅgā haggiregā, salib taṅgā tan dōro ennegā, abāg annā kirēgā. 35 Wēl on āṅi taṅgā wāhīṅinaṅgā firgikanī, tar takkā daffirōsarin; wēl on āṅi taṅga daffikanī ai-gōn inǵil-kōn-in siballā, tar takkā wāhi-ṅōsarin. 36 Miṅg awī ādemī, duna kāmilkā kesbi-kanī, wīda ai taṅgā birsakiron. 37 Walla ādem miṅgā wīdkirō ai tannin dōro. 38 In ǵinsi eṅǵīni nābēgattin wēl on aigā istehkanī wallā bańid aṅgā istehkanī, ādemin tōttōni takkāfa-istehin, tarin kissīn-lā malaikāṅǵī gudsī dani tagwa tannā.