Lapidriopi Kwariori'ba ro
(Matayo 13:1-9Luka 8:4-8)1 Yesu eto ŋgaemba te kpa to'di Fofo Galilaya ro kala, lowa se kotokalabe ndare ana orivoya amba ta'doro nda cite toŋbo ya ago rite kigye. Toŋbo orivoya gyi ya, ago lowa edrete kototisi gyi kala. 2 Nda emba tate ànyari lapidri si, atate ànyari ekye:
3 “Nyèri! Tu alo aza si mano aza fote kwari orine. 4 Ago ondro nda kate ugu kwari ori ämvu ya oko, azakana lo'dete liti drisi, ago arii ikyite ago nyayi anya te. 5 Azakana lo'dete gyini gyirigyiriro dri, se gyini na i'do amba, kwari hwete ndriŋwa, tana gyini na ciko gyuru. 6 Ago ondro kitu kitute lekuru oko, lunyi inya se koŋgabe to'diro ana te, tana pajina ci kote gyuru, ago inya wite ndriŋwa. 7 Azaka kwari ro lo'dete kukyi cuku lako, ago kukyi mbate ago vo inya se koŋgabe ana te, ago ànya wa inya kote. 8 Oko kwari azaka lo'dete gyini kado ya, ago kwari ŋgate, mbate, ago wa inya te, azakana inya be 'butenätu, azakana 'butenjidrialo, ago azakana kama alo.”
9 Ago Yesu ndetate ata si ekye: “Dia nyèri, ondro ka'do nyà'do gi bi be owo.”
Takaci se Yesu kabe Ata Lapidriopi si
(Matayo 13:10-17Luka 8:9-10)10 Ondro Yesu te iṛe oko, azaka se keriyi ta ndaro be kai ikyiyite ndare ndi taeri'bai 'butealo foritu be ago ejiyi nda te tazevo lapidri ro edrene. 11 Yesu zatadrite ekye: “Miri 'Bädri'ba Lu ro ro tandrwi na aka'date ämiri. Oko azakana se tesi ri, erinayi ŋga cini takacina lapidri si, 12 ta'dota
‘ondrena ànya ondrenayi ndi,
caoko ndreyi ko;
erina ànya erinayi ndi,
caoko uninayi tazevona ko.
Tana ondro ka'do ànya kuniyite, ànya egona ndi Lu re,
ago nda e'bena ànya ndi ta takozi ànyaro rota.’ ”
Yesu Edretazevo Lapidriopi Kwariori'ba rote
(Matayo 13:18-23Luka 8:11-15)13 'Dooko Yesu eji ànya te ekye: “Mìni lapidri ono tana ko ya? 'Dooko ka'do inye, mìnina ta lapidri azaka ro gi'da ya? 14 Kwariori'ba kani ata Lu ro orina. 15 Azaka lidri ro laba oso kwari kolo'debe liti dri 'do ronye, ondro ànya keriyi ata te dori oko, Satani ikyite ago ru ata se ikyi'dibe ànya ya te. 16 Rukä lidri ro laba oso kwari se kolo'debe gyirigyiri dri 'do ronye. Ànya keriyi lazo te oko, ruyite dori yai'dwesi. 17 Oko ci ko gyuru ànya ya, ago ànya ri ko madaro. Ago ondro rriti kode 'dieza kesate ta lazo rota oko, ànya e'beyite ndriŋwa. 18 Rukä lidri ro laba oso kwari se arite kukyi cuku lako 'do ronye. Kwoi ni ànya se keriyi lazo te, 19 oko ta milo'be ro ta ori ono rota, ta ŋgaamba lu robe ndi ta ŋga dritoto amba ole robe cite ago vo lazo te, ago ànya wayi doŋgo kote. 20 Oko rukä lidri ro laba oso kwari se aribe gyini kado ya ronye. Ànya keriyi lazo te oko, ruyite, ago wa doŋgo 'butenätu, azaka 'butenjidrialo, ago azaka kama alo.”
Lamba Drî Takotako ro Lakaza si
(Luka 8:16-18)21 Yesu atate ànyari ekye: “Inye'do 'diaza ezi lamba ndi zo ya ago tako gwo lakaza si kode 'ba gwo kitapara zele ya? Inye'do nda edre ko ŋga lamba edrero dri ya? 22 Ŋgase da'doda'doro olofona 'da ŋbelero, ago ŋgase atako drîna be äpina drîna 'da. 23 Ka'do inye, nyèri, ondro ka'do nyà'dote bi be owo.”
24 Nda ata kpate ànyari ekye: “Mìgabi tase nyàbe erina ono erine! Liti se nyabe ŋga ozo azi ri sina kpani liti se Lu kabe oye ŋga ozone miri sina owo, oko Lu ozona te miri ndra. 25 Nda se tauni be ozona 'da rigye ndra, ago nda se tauni ako ca se nda be sina giṛiŋwa ono äruna 'da ni nda rigyesi.”
Lapidriopi Omba Kwari ro ro
26 Yesu ugu atate ekye: “Miri 'Bädri'ba Lu ro ro laba oso nonye. Mano aza ri kwari te ämvu ndaro ya. 27 Nda ku'dute ŋgäkyi si, ago koŋgate kyenoŋbo si oko, kwari cini hwete ago kate ugu omba. Caoko nda ni ko kode ka omba eŋwanye. 28 Gyini modo kani ŋgase ikyi'dibe 'do o'ba ombane ago doŋgo owane; käti pa ndrilaŋwa efote, 'dooko drî na, äduro drî wa inya te amba. 29 Ondro inya kokate oko, lidri eto olona te iṛi si, tana tu jalia ro esate.”
Lapidriopi Keci Ce Musetada ro ro
(Matayo 13:31-32Matayo 34Luka 13:18-19)30 Yesu ejitate ekye: “Miri 'Bädri'ba Lu ro ro mojona e'di be ya? Lapidri eŋwani mapina ayani tazevona edreza ya? 31 Laba oso nonye. Mano aza ru keci ce musetada rote se ni keci se tipari 'bädri ya owo, ago kyi'di anya te gyini ya. 32 Ono vosi anya mbate lekuru ago a'dote ndrani ŋga kyi'dikyi'di cini azi drisi. Anya ra gwoṛi 'desiro te ago arii ikyite moyi zoi ànyaro te lindri anyaro ya.”
33 Yesu pe lazo ndaro te lidri ri lapidri amba opi si oso kwoi ronye, nda itita amba se ànya uninayi ndi unine te ànyari. 34 Nda leko ta opene ànyari teinye lapidriopi ako, oko ondro nda te iṛe taeri'bai ndaro be oko, nda edretazevo ŋga cini rote ànyari.
Yesu 'Bidri Oli Gbiriṛi be rote
(Matayo 8:23-27Luka 8:22-25)35 Tandrole tu gi ana rosi Yesu atate taeri'bai ndaro ri ekye: “Mì'de mòyi maza fofo tasi.” 36 Ta'dota ànya e'beyi lowa te, taeri'bai ciyite toŋbo se Yesu koribe nja kigye ana ya, ago ànya ŋgyiyi nda te ànya be. Rukä toŋbo ro kpa orivoya lau. 37 Ndriŋwa oko oli gbiriṛi be site ago gyi kate kpola toŋbo ya, ago gyi ka oyete ogane twi kigye. 38 Yesu orivoya toŋbo ya kundu yasi, u'dute adroa drî ndaro te ŋga drî adroa ro dri. Taeri'bai teŋgayi nda te ago atayite ekye: “Miemba'ba, mà oyete odrane ono miti tana koya?”
39 'Dooko Yesu ŋgate kuru ago 'bidri oli rote ekye: “Midri ti!” Ago atate gbulä gyi ro ri ekye: “Nyedre ti.” Si oli ro drate, ago vo a'dote ti. 40 'Dooko Yesu atate taeri'bai ndaro ri ekye: “Nyà turi etaya? Ami drigba taoma ako ya?”
41 Oko ànya turiyi tawi, ago etoyi atate azi ri ekye: “Mano ono a'di owo ya? Tana ca oli ndi gbulä gyi robe royi nda te.”
IV. FASEL KEMSITTILIN.
1 Wīdaaōn aman dōr āg-alimāan. Ādemī diyyī aman dōro tīgōson; adem kamil barrilā aman mōllā āǵisan. 2 Ad-dersǵvn šōb diyya wēka metelanḱi logo. Deris tannā īgatiḱḱon:
3 Ukkiranā: Adī, id wēi šādō ǵūon serān siballā. 4 Kiron, tarīn ā-seraisīn waktigā, urti wēi dawil naddon kuwartī semāltōn kira, kabgisan. 5 Urti wē mulēl naddon, ardin diyyi immēne wēlā; aballā falō-son, tal log arid ālin dārkommēne logo. 6 Mašā falonī, in duṅgiǵoṅ, ǵūgā kuūkumessln nogo dīǵon. 7 Urti wē gindēgūn tauwō naddon, gindēgū fala, nasi-raṅōǵa, girsan; unnekkirkummun. 8 Urti wē arki mas wēlā nadda, unnekkiron, unnatti tan kēya, dau-wuūōson, wēi talatīn gaṅgarīg unnon, wēi sittīn unnon, wēi imilwēg unnon. 9 Wid īgatiḱḱon: Nai ukki-kunī ukkēnangā ukkire yon.
10 Tarīn wēra messīn waktiyā, hauwalēn tangū-gōn dimerūwo-gōn issiksan im metelkā. 11 Īgatiḱḱon: Nōrin mulkin sirrin unnē ukkā tirdamn; lākēn terī šādōgūn dōro, kāmil kīn metelī logo. 12 Mānakuni-nan, namminnan; ukkikuninan, ukkiminnan; ter fa-tūbarimminan, sembi tennigūfa-gafritakkimminan, 13 Wīda īgatiḱḱon: Ur on im metelkā āgafehemimēṅ-kawoi, sikkir meteli iḱḱikūg fa-fehemurū? 14 Torba baṅitt āg-ewēn. 15 Ter dawin dōro, tal lo banid ewir-takkokā, ukkissan kēllā, šaitān aballā kira, bańittā ai tenniltōn sokkedin. 16 Wīda tellatōn naigūīmulēlā ewirtakkokūī, bańitt ukkissan kēllā, aballā gurra dumminan. 17 Seran yū tello dāmun ai tennā, bāl tenni šōšarafīn; šarri-gōn dūīd-gōn kaḱḱikawanī banidis siballā, aballā, ter ǵāginan. 18 Wīda iṅgūī gindēn tauwō ewirtakkokūī, banittā ukkikawanī, 19 Duńan šarri-gōn, šēi margāgatti-gōn, wīrk iḱḱikū-gōn auwō ǵū, banittā girinan; tar unnumun. 20 Wīda ingūī arki maslā ewir takkokūī, banittā ukkikawanī, erdadumma, unninan, wēi talatīn gaṅgarīgā, wēi sittīn, wēi imilwēkā.
21 Surāḱḱā dumira, farasin tauwō, wallā sufran tauwō udēn wēī? Lālā! šamada wēlā fa-udēn. 22 Minā, ǵelli nāfafī mallēi fa-kawēn, ǵelli sirrī mallēi fa-fān. 23 Nai ukkikunī ukkēnaṅgā, ukki-rē yon. 24 Wīda īgatiḱḱon: maskā nalan, urīn ukkissīṅgā. In farasi logo ur āskawoi, in farasi logo un dōro fa-āsdaṅin! diyyi-kān ur ukkirokūgā fa-tirtakkin. 25 Nai kunī, in nogo fa-tirtakkin; nai kummīnī, illatōn fa-dummitakkin, tal loya dārī.
26 Igon: Nōrin mulk torba-mesara wē galagā āg-ewēī, 27 Nērajī, awa-kōn ugrēs-kōn kuttin; serafeya dawiraṅin; tar id irbummun. 28 Arid tarkō dessig arrin ahar rogo gaṅgarīga, ahar rogo libīnḱīgā gariga-rīgūlā. 29 Iwīn kargiǵsīn kēllā, tar tiripp īdēn, gōrīdin kissīn siballā.
30 Igon: Nai logo nōrim mulukkā šābahinaṅgā firgurū? Nai metel logo nōrim mulukkā wesninaṅgā firgurū? 31 Arešādin koǵirkā šebahin. In ardil ewirtakkin waktigā, kudūdiṅkēli kāmil lekin duṅal. 32 Feyin kēllā, keyōsin, dawuraṅōsin feyafī kāmil lekin, auri dawirīgā dummiǵin; kawartī-gōn semāltōn nūr annā sukka-tīginan. 33 Metel diyyī iṅ galag log tar bahittā baṅon, terīn eska feheme-nagittanī. 34 Gattin metel kiṅin tar bańikummun. Tar fessiron kāmilkā talamīdī logo.
35 In naharrā, awakkā īgatiḱḱon: mandon barril ǵūdilōnī. 36 Ter ādemirīg īgatiššan ǵūana yā; takkā dummisan sigirrā; sigir iḱḱi wēkūī tal logo dāǵisan. 37 Tūg gitti wē dukkōsa, tibittā sigirin tūl udrōson; sigir middōson aman nogo. 38 Tar sigirin abāgā mena, ǵīgir wēn dōro nērōsin, Ter takkā sagga īga-tissan: yā nōr, ir wēk aumī? wē bāl innā dāmī, ūī ād-dafirūī? 39 Tar kutta, tūkkā hedda, baharkā īgatiron; Hussōs, mugōs. Tūg mugōson. Hussi dan wē kiron. 40 Wīda īgatiḱḱon: Sikkir ur ā-ǵāgrū? Sikkir ul log amān dāmī? 41 Ter diyyika ǵāgafī-ǵisan, wērwēk īgatiššan: Naiā inī? Minā, tūk-kōn bahar-kōn hadām tannā messīnī.