Taäyi Yesu Lomvo
(Matayo 26:1-5Luka 22:1-2Yoane 11:45-53)1 U'du e'bete ritu Karama Lävu Odra ro ro ndi Ambata Loŋgaako robe oyeza. Kohanii 'desi ndi miemba'bai Ota robe uguyi liti uṛite Yesu urune ndrwiro ufune. 2 Ànya atayite ekye: “Beṛo ko ämäri oyene tu karama rosi, ukyi lidri amo 'da.”
Ada Ido te Yesu Dri Betaniya ya
(Matayo 26:6-13Yoane 12:1-8)3 Ago ondro Yesu dri orivoya Betaniya ya zo Simona se sedri adravo koziro kyini robe roya ugu ŋgaonya onyavoya oko, toko aza ikyite gäbä alabasata robe twi ido ŋgutruro se lagyeamba be ana be, ala'dite nareda si. Anya pi gäbä ana te ago da ido ŋgutruro ana te kpeye Yesu dri. 4 Ago rukä lidri ro se lau kai a'doyite kyilaro ago atayite iyivoya ekye: “Tana e'di toko ono enji ido ŋgutruro ono gwo awi niya? 5 Aba änina ndi ogyene ndrani mo'di keciro kama nätu (300) drisi ago parata na ozone ati'bai ri!” Ago ànya koziyi anya te kyila si.
6 Oko Yesu atate ekye: “Nyè'be anya, nyà anya okwo etaya? Anya ye ta liŋgyiekye te märi. 7 Ondoalo ami ṛo orivoya lidri ati'bai be ami lako, ago tuse mìlebe si, mìnina ndi ànya opane. Oko nyà'dona ko ondoalo mabe. 8 Anya ye tase anya kunibe oyene ono te; anya da ido ŋgutruro te malomvo ma oseza. 9 Ka'do inye, endaro mata ämiri ono, vose abe lazokado ope kigye 'bädri cini yasi, tase anya koyebe ono itina tana 'da ta anyaro oyiza.”
Yuda Letadrite Drí Yesu ro Ozone
(Matayo 26:14-16Luka 22:3-6)10 'Dooko Yuda Isekariota, alo aza taeri'bai 'butealo foritu ro, oyite kohanii 'desi re ta drí Yesu ro ozo rota ànyari. 11 Ànya a'doyite yai'dwesi tase nda kabe atana ana erivoya ago 'bayitate parata ozone ndäri. Ago Yuda eto liti se Yesu ozoza ànyari ana uṛina te.
Yesu ka Ŋgaonya Karama Lävu Odra ro ro onya Taeri'bai Ndaro be
(Matayo 26:17-25Luka 22:7-14Luka 21-23Yoane 13:21-30)12 U'du käti Karama Ambata Loŋgaako rosi, tuse äfu timelegogoi ŋgaonya Karama Lävu Odra ro robe sina si oko, taeri'bai Yesu ro ejiyi nda te ekye: “Mile ämäri oyine eŋwaro ŋgaonya Karama Lävu Odra ro ro edene nja miri ya?”
13 'Dooko Yesu zo ritu ànyaro te ta ŋgaembaro kwoi be ekye: “Nyòyi mìci 'bakici ya, ago mano aza ŋgyi luku'du gyi ro o'bena dri 'da ami yibe. Miso nda vo, 14 zo se nda kabe oci kigye ya ago nyàta kuzupi zo ana ro ri mìkye: ‘Miemba'ba ekye, zo ya se ma ndi taeri'bai maro be ri ŋgaonya Karama Lävu Odra ro ro onyane kigye 'do eŋwaro ya?’ 15 'Dooko nda ka'dana zo ya 'desi kurusi 'da ämiri, se nyèdena ŋga cini 'da nja kigye ämäri.”
16 Taeri'bai kai ŋgayite ago oyiyite 'bakici ya, ago usuyi ŋga cini gi oso se Yesu kiti tana be ànyari ronye, ago ànya edeyi ŋgaonya Karama Lävu Odra ro rote.
17 Ondro te tandrolero oko, Yesu esate taeri'bai ndaro 'butealo foritu be. 18 Ondro ànya koriyite tara'biza lomvo ŋgaonya oko, Yesu atate ekye: “Endaro mata ämiri ono alo aza amiro ozona drí maro 'da; se kabe ugu ŋgaonya mabe ono.”
19 Taeri'bai a'doyite märäyiro ago etoyi nda ejite azivoazivo ekye: “Inye'do ni ma owo ya?”
20 Yesu zatadrite ekye: “Kaoye a'done alo aza ami se 'butealo foritu ono ro, se kabe ambata ndaro osona deŋbele ya mabe ono owo. 21 Ŋgwa Lidri ro odrana 'da oso Taegyi katabe ta ndaro ta ronye; oko orivoya rritiro mano se kabe drí Ŋgwa Lidri ro ro ozona ri! Aba ni kadopara mano na 'do kori gwo ṛo utiako.”
Ŋgaonya Tandrwedri Opi ro
(Matayo 26:26-30Luka 22:14-201 Korineto'bai 11:23-25)22 Ondro ànya kayite ugu ŋgaonya oko, Yesu ru ambata te, ago ye mätu aro'boya rote ago wagwo, ago ozote taeri'bai ndaro ri, ago nda atate ekye: “Miru, ono ni lomvo maro owo.”
23 'Dooko nda ru kofo te, ozo aro'boya te Lu ri, ago ozote ànyari; ago ànya cini mvuyite ni kigyesi. 24 Yesu atate ekye: “Ono ni kari maro tao'baro se korobe 'di amba ta owo. 25 Mata ämiri ono, mago mävuna vino ono ko alona madale mago mävuna le vino to'di ayani Miri 'Bädri'ba Lu ro roya.”
26 Ondro ànya koŋgoyi loŋgo te oko oyiyite 'Bereŋwa Ice Ido ro driro.
Yesu Äŋgu Kalaoga Petero ro Tana te
(Matayo 26:31-35Luka 22:31-34Yoane 13:36-38)27 Ago Yesu atate ànyari ekye: “Vo ami cini ro mìmuna 'da ago nyè'bena ma 'da, tana Taegyi atate ekye: ‘Lu ufuna lekye'ba 'da, ago timele cini pereruna 'da.’ 28 Oko ondro eŋga mate lidriidriro oko, moyina 'da käti ami mile Galilaya ya.”
29 Petero zatadrite ekye: “Mè'bena mi ko alona, ondro ka'do azii ke'be mi ca owo!”
30 Yesu atate Petero ri ekye: “Endaro mata miri ono dri teinye gogo ri opeako perena ritu ŋgäkyi gi ono si, migana kala maro 'da perena nätu.”
31 Petero zatadrite mbarasi ekye: “Märi kala miro ogane i'do alona, ka'do gi ca märi odrane mibe owo!”
Ago taeri'bai cini azii atayi kpate oso inye.
Yesu ka Mätu Getesemane ya
(Matayo 26:36-46Luka 22:39-46)32 Ànya ikyiyite vose äzibe Getesemane ana ya, ago Yesu atate taeri'bai ndaro ri ekye: “Miri noŋwa ma dri mätu.” 33 Nda ru Petero, Yakoba ndi Yoane be te nda be. Tana tusu ndi rriti be esate nda dri, 34 ago nda atate ànyari ekye: “Tusu te ndra ya maro ya ka oyete ma ufune. Miri noŋwa ago mìkwa ŋga.”
35 Ndi nda oyite fere ga mileya nda 'dete vuru gyinidri, ago mätute ekye ondro ka'do gi rritiako, ko ndäri oyine tu rueza ro ono yasi. 36 Nda mätute ekye: “Täpi, Täpi maro! Ŋga cini orivoya rritiako miri. Mina kofo ruezaro ono pere ni mare si. Caoko ko tase malebe ayani, oko tase milebe ayani.”
37 'Dooko nda egote ago usu taeri'bai se nätu kai u'dute. Nda atate Petero ri ekye: “Simona, nyu'dute ya? Mini ko orine miuŋbo ca saa alo ya?” 38 Ago nda atate ànyari ekye: “Mìkwa ŋga, ago nyä̀mätu ukyi mì'de 'da taojoro ya. Tori le gindi oko lomvo orivoya mbaraako.”
39 Nda go oyi kpate to'di ago mätute, ata kpa ta alo ana ayani. 40 'Dooko nda egote kpa to'di ago usu taeri'bai u'duyite ŋbi, tana ànya niyi kote orine miuŋbo. Ago ànya niyi tase atane ndäri kote.
41 Ondro nda kikyite pere nina si oko, nda atate ànyari ekye: “Inye'do nyà drigba ugu u'du ndi loli be ya? Ojote! Mindre! Saa esate Ŋgwa Lidri ro ozoza drí lidri takozi'bai roya. 42 Mìŋga kuru, mì'de mòyi. Mìndre, mano se kabe drí maro ozona begi ono.”
Uru Yesu ro
(Matayo 26:47-56Luka 22:47-53Yoane 18:3-12)43 Ago ondro Yesu kadri ugu ata oko, Yuda se ni alo aza taeri'bai 'butealo foritu ro esate. Lowa du orivoya nda be bando be ago dofo be kohanii 'desi, miemba'bai Ota ro, ndi 'di'desii be ezoyi ànya ni. 44 Driozo'ba ozo taka'daro te lowa ana ri ekye: “Mano se mabe njunjuna 'do ni se mìlebe owo. Mìru nda ago mìkwa vo ndaro ondro nyàte nda ugu owo.”
45 Dori ondro Yuda kesate oko, nda oyite Yesu re ago atate ekye: “Miemba'ba!” Ago njunju nda te. 46 'Dooko ànya ruyi Yesu te ago baṛiyi nda te anda. 47 Oko alo aza ànya se kedrebe lau kai ro eŋgye bando ndaro te ago ga bi ruindu'ba Kohani Fopara rote ätu. 48 'Dooko Yesu trete ṛeṛe ago atate ànyari ekye: “Nyìkyite bandoi be ago dofoi be ma urune osoago ma orivoya otapere'ba yi. 49 Tu cini si ma ṛo orivoya ami yibe ugu ŋgaembavoya Yekalu ya, ago mìru ma kote. Oko beṛo Taegyi ri a'done ŋgye.”
50 'Dooko taeri'bai cini e'beyi nda te ago muyite.
51 Mano agoanji aza, vu toto boŋgo rendelero yi, sote Yesu vo. Ànya ojoyite nda urune, 52 oko nda mute bägyuluro, e'be boŋgo te vuru kovole.
Yesu Taäyi'bai Kandra
(Matayo 26:57-68Luka 22:54-55Luka 63-71Yoane 18:13-14Yoane 19-24)53 'Dooko ugu Yesu te zo Kohani Fopara roya, se kohanii 'desi, 'di'desii ndi miemba'bai Ota robe kotoyi kalabe kigye ana ya. 54 Petero sote kovole lozo si oyite cite goko zo Kohani Fopara ro roya. Nda rite vuru lau vookwa'bai be, ka asi owi. 55 Kohanii 'desi ndi Taäyi'bai cini be oyiyite tazevoedre'bai azaka uṛine ta itine Yesu lomvo tana ko'ba äfu nda robe, caoko ànya usuyi ta aza kote. 56 Tazevoedre'bai amba itiyitate kowero Yesu lomvo, caoko ta ànyaro letadri kote.
57 'Dooko lidri azaka ŋgayite kuru ago itiyi ta ono te kowero Yesu lomvo ekye: 58 “Mèri nda ka ata ekye: ‘Meperena Yekalu ono 'da riya se lidri kobebe ni ono, ago u'du nätu ya oko mago mabena aza se lidri kobe koni 'da.’ ” 59 Caoko tase ànya kitiyibe ana letadri kote.
60 Kohani Fopara ŋgate kuru ànya cini kandra ago eji Yesu te ekye: “Inye'do tase itibe milomvo ono mi ta ako tadrina ozane ya?”
61 Oko Yesu a'dote titiro ago ata ta aza kote. Kohani Fopara go eji nda te kpa to'di ekye: “Inye'do mi Mesiya, Ŋgwa Lu se abe räṛuna ono ro owo ya?”
62 Yesu zatadrite ekye: “Ma ni owo! Ago mindrena Ŋgwa Lidri ro 'da orivo ya drígwo Lu Mbarapara roya ikyivoya 'dikolo vo'buyakuru rosi!”
63 Kohani Fopara wa boŋgo runduṛuro ndaro te kyila si ago atate ekye: “Màle tazevoedre'bai aza kote tona! 64 Nyèri la'dao'da ndaro te. Nyùsu amiro be ayena e'di ya?” Ànya cini 'didrite nda lomvo; ekye nda taenji be ago beṛo nda ufune.
65 Rukä ànyaro etoyi to ovo te Yesu lomvo, ago ànya embeyi mi ndaro te ago 'biyi nda te, ànya atayite ekye: “Nyäŋgu, a'di 'bi mi niya?” Ago vookwa'bai ruyi nda te ago 'biyi nda te.
Petero Gakala Yesu rote
(Matayo 26:69-75Luka 22:56-62Yoane 18:15-18Yoane 25-27)66 Petero drigba orivoya vuru goko ya oko alo aza ruindu'bai ndiriŋwa ro Kohani Fopara ro ro ikyite lototi. 67 Ondro anya kondre Petero te asi owivoya oko, anya ndrevote ŋgye nda dri ago atate ekye: “Nya'do kpate Yesu Nazareta robe.”
68 Oko nda gakalate atate ekye: “Mäni ko, ta gi nyabe ugu atana 'do mäni ko.” Ago nda fote tesi ni goko yasi.
69 Ruindu'ba ŋguti ro ana ndre nda te lau ago go dele ta te 'dise kedrebe loto kai ri ekye: “Nda orivoya alo aza ànyaro!” 70 Oko Petero gakalate kpa to'dina.
Fere voigyesi oko 'dise kedrebe kai kicuyi Petero kpate ekye: “Minina ko kalaogane mikye yi ko alo aza ànyaro, tana mi kpa orivoya ni Galilaya yasi.” 71 'Dooko Petero äṛurute ago atate ekye: “Ma taŋgye ata! Ka'do inye Lu keza ma, ondro ka'do kote inye owo! Mäni mano gi nyàbe tana atana ono ko!”
72 'Dooko dori gogo pe ope ṛiri te, ago Petero yi tase Yesu katabe ndäri ekye: “Teinye gogo ri opeako perena ritu, migana kala maro 'da perena nätu.” Ago nda eto liyite.
XIV. FASEL DIMERKEMSTTTILIN.
1 Fasīh-gōn fatīrin korrē-gōn kiron nahār ūwom bādilā. Kahinīn dauwirī-gōn kātibī-gōn tebbaisan, sikkir dummissā makkir rogo, fāwissā. 2 Baṅisan, korrēn nahārkā immun, fitnag ǵāga kellatōni.
3 Tarīn Betānilā messīnnā, Samān bargin nōgiddo tīgōson kēllā, idēn wē kiron, tad dani gesās wēkā kāgintāni gatuṅgi nardiltōn-dāfī temen diyyikā; tar gesāskā tōgaǵon, fōg ur tan udaǵon. 4 Wekūī gam-mōǵā ai tenni log, īksan: Tallim in gatuṅgikā daffaǵō? 5 Gānosēṅkossan denār imil tusko logo, meskīn wēkūg tiroǵēṅkossan; ariǵ tāṅgā kabsan. 6 Mādal Yesū baṅon: Arāha tannā mugōsan; in idēn dan miṅg awinaṅgā firgurū? Ǵelli mās wēkā aig awadēnon. 7 Ud dan fogrī wīyan dāginan; ur oni firgikawoi wīyan mask awinaṅgā, eskirokom; lāken ai wīyan ul logo ā-immun. 8 Tar awon tarīn eškisīṅgā, minā iṅg awon ūrragaṅa ǵitt aṅgā sabirōsi-naṅgā genās annin dōro. 9 Ai allēg ukkā īgatiḱḱir: agar siddo in inyīl tīgitakkarin duria kāmillā, in ǵellig bariallan, takkā ǵillinan siballā.
10 Yehūda el Asharyūti, dimerūwolatōn wēi, kutta, kahinīn dauwirī log nogon hūninan siballā. 11 Ter iṅg ukkissan kēllā ǵurrōšan miād wēk ausan šoṅgirk arralleā inīn dōro; tar tebbayon, sikkir takkā huni-naṅgā.
12 Fatīrin korrēn urragi nahārkā goǵōsan kēllā fisīhin kattigā, talamīdī taṅgūī tal log bańisan: Siddo firgī ūīn ǵūekā hadderinaṅgā kabiren siballa fisīhin korrēn kattigā. 13 Tar īdaḱḱon talamīdī tannigūl-tōni ūwoga tekk īgatiḱḱon: Irkil ǵūan, id wēkā fa-tīrokom amaṅ gubē wēka sokkakaginī; abag tannā ǵūan. 14 Tarīn tōren agarrā uk-kōn tōǵan, īgana nōginkōgā: Maallim ikk īgatēn: agar sillē agī fisīhin korrēn kattigā fa-kabēī talamīdī aṅgū dani? 15 Tar amantaḱḱarin diwanī ballettā hadderaṅafī wēka; tad do sufrag awadēnǵana. 16 Talamīdī taṅgūī ǵūsan, kaššan irkilā, elsan, tarīn baṅisīn nagittanī, haddirsan kattiga.
17 Awakā tar kiron dimerūwo dani. 18 Wīda terī tīgōgisan sufralā kablleyā, Yesū īgatiḱḱon: allēg ai ukk īgatiḱḱir, ullatōn wēi, ai dan kabin, aigā fa-hūnin. 19 Terī simarkōšan; takka īgatissan wē wēn aharrā: Ayī? uwitti-gōn: Ayī? 20 Tar wīd-kirtira īgatiḱḱon: Himerūwolatdn wēi, lugmag ai dan fālalā udin. 21 Ādemin tōd mando ǵūn, fāyafī nagittā; lākēn wāyā ogoǵ, nai log ādemin tōd hūni-takkarī. In idin dōro gennā menon, daṅal unnitak-kakommēṅkanī.
22 Ā-kabsannā, Yesū kabakā dummon, šukrōsa korgaḱḱon; tirōǵa, īgatiḱḱon: Dummana, kabana; in gitta annin. 23 Kāskā dummon, šukrōsa tiḱḱon; kāmil tallatōn nīsan. 24 Īgatiḱḱon: in ahed mirin dīs lin, fōgtakkoī diyyīn dōro. 25 Allēg īgatiḱḱir, ai fa-nīmun enebin tamarratōni nahārin kēl, issoni wīda-gōn fa-nīr nōrin mulkilā.
26 Hamdu bamkessan kēllā, Sētūn mulēlā ǵūsan. 27 Yesū īgatiḱḱon; In awakā kāmil unnīfa-šekūno-kom ai log, minā fāyafīn: ai fa-tōgir egedirīn koroskā, egedirī fa-turtakkōǵinan. 28 Lākēn ai on kuttikaiē urrag unni Ǵelīlil fa-ǵūr. 29 Betrus īgatiron: kāmil šekūṅkaivanī, aifa-šekūn ā-immun. 30 Yesū īgatiron: Allēa īgatiḱḱir: in awaka dirbanondin hatran uwogā wīgmēninī awwellā, ir aigā fa-gūbnam hatrat tuskōgā. 31 Tar wīda īgon: Ai oni id dan dīkaiē-gdn, ai ikkā fa-gūbmun. Kamil-gon iṅgirr īksan.
32 Getsemān hōšil kaššan. Īgon talamīdī taṅgūgā: Indo tīgoǵana, ai fa-ǵū sallirī waktaṅe-fāminī. 33 Tad dan dummaǵon Betrus-kōn, Yakūp-pōn, Yūhannī-gōṅ-gā bedayon kerkerit-tōn ǵāgi-gdṅ-gā. 34 Īgatiḱḱōn: Ai anni simarkafīn dīaṅ kēlkā dūe-fāminī; indo tīgōǵan, fkkatīgan. 35 Tar kiddekā wīraṅoson, guddo tīgosa sallon, sā taṅgā nogeyā, eski-kanī. 36 Īgon: Bāba, kāmilk eskinam, in kāskā mīre; lākēn aiīn firgi nagittā immun, irīn firgi na-gittā. 37 Tar kira, nērafīǵinan elǵon. Betruskā īyatiron: Samān, irfirginā? eska sā wēkā fikkatīgmī? 38 Fikkatīgana, sallana, fitnal tōḱarimmunnu logo; šogorti firgafīn, lākēn ǵitta dāifafīn. 39 Wīdagdn ǵū sallon, īgon in bariidi-goṅ-gā. 40 Wīdagdn kir, nērafīǵinan elǵon; māntennī nalū logo middaftšan nogo; irbikumminan, miṅgā takkā wīdkirtēnagā. 41 Darbat tuskittigā kira, īgatiḱḱon: Ur is sāgā nērū, walla āgru? Wakti halsin sā kiron; adī āda-min tōd ǵebaitakkin sembīkogūn eddilā. 42 Kuttan, nogallōni; adī, tar, mōlā, aigā ǵebbayī.
43 Aballā, tar elgōn baṅinī, Yehūda kiron, dime-rūwolatōni wē, limma dauwi wē tad dani, faraṅī logo nabūdi logo, kahīnīn dauwirī-gōn, sōn nōrkū-gōn, gortikū-gon-natōni. 44 Id ǵebbaio-kōn alamgā tik-keṅkonon, īkkeṅkonon: naigā ai fa-dawōsī, tallin, takkā kogora kir, dummana. 45 Kir, tal log mōla-ṅon, īgon: Nōr, nōr, dawōson. 46 Ter tallā eddi tennigūgā okkir, dummisan. 47 Tellatōn wēi, tal logo messan, farāṅigā, kūwon, tōgon kahīnīn dauwin hadāmgā ukki taṅgā merredon.
48 Yesū wīda īgatiḱḱon: faššokom, fāwrittā wē log kirokū nagittāni, farańikū-gōn nabūdikū-gōn nogo, aigā dumminaṅgā. 49 Ai nahārin dūtin ul logo hēkallā mes, alimǵis, āigā dummikeṅkumminokom. Lāken in kiron, sōkā timalleyā. 50 Talamīdī kāmil takkā mugōsan, doseḱḱisan. 51 Bōdar wēr ā-menon, takkā ergada-falon, kittān wēkā udirkāgon ǵitta nawan dōro; takkā dummisan. 52 Tar kittāṅgā mugon, doseḱḱon wirǵafī.
53 Eḱḱūsan Yesūkā kahīnīn dauwirī log; ǵammaṅ-kaḱḱisan tal logo kāmil kahīnīn dauwirī-gōn gortirī-gōn sōn-nōrkū-gōn. 54 Betrus ergada-falon wīri logo, kahīnīn dauwirīn seraian tūlaṅe-fāminī; mando tīgōsa hadāmin mōlā, īkkā ā-kakkon. 55 Kahīnīn dauwirī-gōnǵamād kāmil-kōn šahāda wēkā tebbaisan Yesūn dō-ro, takkāfāwidilleā, elkeṅkumminan. 56 Diyyī ekkaš-šan šahāda marǵākā, lāken šahāda tenni iḱḱir iḱḱir-aṅǵon. 57 Wēkūī kutta, šahāda marǵākā ekkira, banissan. 58 Ukkissu tar baṅon: hēkal eddi log goriafīkā galbiginaṅgā firgir, iḱḱi nahār tuskōla eddi kiṅin goṅafīkā awinaṅgā firgir. 59 Lākēn šahāda tenni wē wēk gallaṅkeṅkummun. 60 Kahīnīn dauwi fakki tenni kutta Yesūgā issigon: gattin ir barnmī tan dōro, ikkā šeheda-tiranaī? 61 Tar hussōson, abaden wīdkirtīrkummun banittā. Kahīnīn dauwi issigon darban ūwittigā: illē Messīhi, hamdafīn tōd. 62 Yesū wīdkirtiron: ailin! au urī naddilokom āde-min tōttā āginī gudran īyonnā au taṅafīnī semān sa-hābi dani. 63 Kahīnīn dauwi kitti taṅga orriǵa īgon: sikkir ūg lesmigī šahādi-gōni? 64 Ur ukkis-sokōm kāfirkā. Miṅgā hamminrū? Terī kāmil huk-mōsan tan dōro, minā waǵbōson dīakā. 65 Wēkūī wīda tan doro tuffotissan, koń taṅgā tigissan, suggissan īgatissan: baṅeǵalle. Hadamī tōksan końilā.
66 Betrus tauwo seraialā ā-menonnā, kiron kahīnīn dauwin hadāma wēi. 67 Betruskā nalon kēllā, īkkā kakkinī, takkā gūrion, īgatiron: ik-kōn Yesū Nasare? tawi dan dāronam. 68 Gūbōsa īgon: ai irbummun takkā; walla irīn ā-baṅekā irbummun. Sādō ǵūoṅ hōšid do, dirbanondi wīgon. 69 Hadāma naleda, īgatiḱḱon wīdagōn, tel logo āginanī: inī tellatōn wēra yon. 70 Gubōson wīdagōn. Sōbēn aharrā wīdagōn tad do mōlkūī Betruskā īgatissan: Allēa ir tellatōn wēra mennam; irīn Ǵelīliltōni inen siballā, nar inni tenni galagā. 71 Tar bedayon ǵorron: ai irbummun in id, urīn banekā. 72 Dirbanondi wīgon darban ūwittigā. Iw waktigā Betrus hamminon bawittā Yesūn īksīṅgā: dirbanondi dārban ūwogā fā-wīgin urra-giddo, ir aigāfa-gūbōnam darbat tuskogā. Bedayon, oṅon.