Yesu ka Pere Yekalu ro tana Atana
(Matayo 24:1-2Luka 21:5-6)1 Ondro Yesu kate ugu ofo ni Yekalu yasi oko, alo aza taeri'bai ndaro ro atate ekye: “Miemba'ba, Mindre! Kuni liŋgyiekye ndi zo ono be ono te!”
2 Yesu zatadrite ekye: “Mindre zo 'desi ono te ya? Änina ko kuni alo aza se noŋwa ono e'bene vona ya; vona cini eperena 'da vuru.”
Rriti ndi 'Dieza be
(Matayo 24:3-14Luka 21:7-19)3 Ondro Yesu korite 'Bereŋwa Ice Ido ro ro dri, ogone Yekalu resi oko, Petero, Yakoba, Yoane ndi Andarea be ikyiyi te ndare ndrwi. 4 Ago ejiyi nda te ekye: “Nyiti ta ämäri tase cini ono kaoye a'dona ituya? Ago ta e'di a'dona ni ka'daza anjioko tu esate ti ŋgase cini kwoi ri a'doza ya?”
5 Yesu atate ànyari ekye: “Mìkwa ŋga, ago mì'ba 'diaza kodo ami ko. 6 Lidri amba ikyina 'da ävuru maro ya, ago ànya alo alo atanayi ta 'da ekye: ‘Yi ni Mesiya owo!’ Ago ànya odonayi lidri amba 'da. 7 Ago nyòlo'be mi ko ondro nyèri kporo kyila ro kate ikyi ti ago nyèri lazo kyila ro ca lozo si owo. Beṛo ŋga nonye kwoi ri a'done, oko ko ekye tu äduro esate. 8 'Bädri oyena kyila 'da 'bädri azi be, ago tu'dei oyena kyila 'da tu'dei azi be. Ägbigbi a'dona 'da vo cini yasi, ago mä'bu o'dena 'da. Ŋga kwoi orivoya oso luwu käti ŋgwa utiro ronye.
9 “Beṛo andivo amiro ri vookwane. Tana äruna ami 'da ago uguna 'da vure ya. A'bina ami 'da zotaeriro yasi; nyèdrena 'da 'dimiri'bai ndi 'bädri'bai be kandra ta maro ta lazokado opene ànyari. 10 Oko teinye dri tu äduro ri esaako, beṛo lazo opene tu'dei cini ri. 11 Ago ondro äru ami te ago ugute vure ya oko, nyòlo'be mi ko käti tase nyà oyebe atane ta, ondro tuna kesate, 'dooko nyàte tase ozobe ämiri atane 'do ayani. Tana ata se nyà oyebe atane 'do ko amiro; oko ànya ikyina 'da ni Tori Alokado resi. 12 Ädrupi ozona modo ädrupi ndaro ro gini ufune, ago täpii oyenayi kpa inye ŋgwai ànyaro ri; ago ŋgwai ozanayi uti'bai ànyaro 'da kyila'baazii ro ago o'banayi ànya ni ufune. 13 Ya 'di cini ro osona 'da ami lomvo ta maro ta. Oko nda se kabe yaiŋgyi ndi le äduna ya apana ndi.
Ŋga Koziro Parandra
(Matayo 24:15-28Luka 21:20-24)14 “Mìndrena ŋga koziro parandra 'da edrevoya vose ko ndäri a'done kigye.” (Tase ta ono uzi'bana ri unine: miri ta ono takacina unine kadoro!) se ekye: “'Dooko ànya se orivoya Yuda ya beṛo umune 'bereŋwà dri. 15 Mano se orivoya kuru zo ndaro dri beṛo ko ndäri saa ndaro enjine efo si vuru ocine zo ya ŋga aza urune ndäri. 16 Mano se orivoya ämvu ya beṛo ko egone kovole zo ya boŋgo ndaro ta. 17 A'dona 'da rritiro tu ana si 'ditoko se kovoro ro ndi endrei se ŋgwà na ka drigba ba ondro ri! 18 Nyä̀mätu Lu ukyi ŋgase kwoi a'do 'da meṛi si! 19 Tana rriti tu ana ro a'dona 'da koziro para ndrani se 'bädri kondrebe ṛoni eto se Lu ko'ba 'bädri be si madale tu yauono si drisi. Ca ŋga aza ri ogo a'done kpa to'di oso 'do ronye i'do alona. 20 Oko Opi go logo oti tu kai rote; aba ondro ka'do nda koye ko inye, 'diaza ri orine lidriidriro i'do. Oko tana ta lidri onjionji ndaro rota, caoko, nda go logo oti tuse kai rote.
21 “'Dooko, ondro ka'do 'diaza kata gwo ämiri ekye: ‘Mindre, Mesiya begi ono!’ Kode ‘mindre, nda begi ana!’ Mima ta ndaro ko. 22 Tana Mesiyai mieywe'bai ro ndi nebii mieywe'bai robe efona 'da. Ànya oyenayi rubä ndi talaro robe 'da lidri onjionji Lu ro odoza, ondro ka'do ndi rritiako owo. 23 Nyà'do vookwa be! Miti ta cini te ämiri teinye tuna ri esaako.
Ikyi Ŋgwa Lidri ro ro
(Matayo 24:29-31Luka 21:25-28)24 “Tu rriti ana ro vosi kitu o'bona 'da, ago imba onjena ko tona, 25 'bi'bii e'dena yi 'da ni vo'buyakuru yasi, ago mbara vokuru ro kandaruna 'da. 26 'Dooko Ŋgwa Lidri ro efona 'da, ikyivoya 'dikolo ya mbara amba be ndi 'desi be. 27 Nda ozona malaikai 'da cuku su 'bädri ro yasi lidri onjionji Lu ro kalana kotone ni telesi ädu 'bädri ro yasi le telesi na ya.
Ŋgaemba ni Ce Kyi'du ro yasi
(Matayo 24:32-35Luka 21:29-33)28 “Mì'ba ce kyi'du ro kemba ami. Ondro gwoṛii ànyaro kate oro ago kate kyibi lofo oko, mìni ndi anjioko duru te ti. 29 Kpa oso inye, ondro mìndre ŋga kwoi kate ugu a'do oko, mìnina ndi anjioko tu te ti, te nja etone. 30 Mìyi ta ono tana anjioko, ŋgase cini kwoi a'dona 'da käti teinye dri lidri se ka ugu ori be yauono ri odraako cini. 31 Vo'buyakuru ndi 'bädri be lävuna 'da, oko ata maro ri lävune i'do alona.
'Diaza Ni Ikyi Tu Ŋgwa Lidri ro ro ko
(Matayo 24:36-44)32 “Caoko, 'diaza ni tu gi ana kode saa na ikyi ro ko'de; ca malaikai vo'buyakuru ro, ca Ŋgwa, Täpi ni toto ni. 33 Nyà'do nja, mìkwa ŋga, tana mìni ko tu ana kaoye a'done itu. 34 A'dona 'da oso mano aza kabe oyi ni 'bäru, oyi gwo vo aza ya ronye ago e'be ruindu'bai ndaro te vo losi ro ondrene, ondro nda kozo losi te ba ànya alo alo ri oko, nda atate käläsi gaga'ba ri vookwane. 35 Ekye, nya'do vookwa be, tana mìni ko 'desi zo ro kaoye esane itu; esana 'da tandrole si kode o'bwaro kode 'buzevoosiako kode kitu ituvoya. 36 Ondro ka'do nda kesa ca ätruku'du oko, nda usuna ami ko u'duvoya. 37 Tase mabe atana ämiri ono, ma ata ṛo vona cini ri: Vookwane.”
XIII. FASEL DIMETUSKITTILIN.
1 Hēkallatōn noksīnnā talamīdīltōn wēl īgatiron: Maallim, nal, kid taṅgū sikkalagā, gonīd tan sikka-lagā! 2 Yesū wīā īgatiron: nallonā in gońid dawura inīngā? kid kidin dōro fa-fadilumun korǵīd kińinī. 3 Sētun ǵebella hēkaln urragiddo tīgōsīn kēllā, Betrus-kōn, Yakūp-pōn, Yūhannī-gōn, Andrea-gōn takkā issiksan: 4 Īgadēnǵe: isson in kāmil kaḱḱallā? nai alama kiddī? isson in kāmil halsarī. 5 Yesū wīd īgatiḱḱon: gūńana wēlin ukkā delliǵmun. 6 Minā diyyī kaḱḱallan taṅs annā, bańallan: ai messīhlin; diyyikā dilliǵallan. 7 Ur in ānē harp-pōn nadair-kōṅ-gā ukkisīn kēllā, ǵāgatammana, in iṅgir fīn ānī; lākēn abāg elgon kirkummun. 8 Ǵins wē kutta ūwittin dōro fa-menǵin; mulk wē ūwittin dōro; fa-kīnan selselanǵī kāmillā, fa-kīn wakti gallā-gon ǵāgi-gōn; inīn mossibanǵīn urragilin.
9 Urī maskā nalan; ukkā fa-ǵebaiǵinan ǵāman-ǵīlā; urī fa-tōktakkirokom; fa-ekkirtakkirókom dauwirī-gōn melekī-gōn urragiddo sibat annā, šahāda tenni dōro. 10 Inǵīl dersitakkarin urragiddo ǵins kāmil logo. 11 Ukkā fa-ekkaḱka ǵebaiginan kēllā, nala-tammana, miṅgā bāriurū, hamintamman urragiddo; lāken bańana, in waktilā fa-tirtakkarin ukkā; minā urīn bammēnsīn siballā, šogorti gudsi fa-bańin. 12 Eṅga eṅgakā fa-gebayin dīalā, fāb tōttā, tuṅī teffāp-pōn tenn ēā gōn dōro fa-namridinan, tekkā fa-fāwaḱḱinan. 13 Uri tissitakkirokom kullu-wēndūtinī lotōn taṅs annis siballā. Lākēn nai menǵī aharraṅe fāminī, tar hallastakkarin. 14 Ur on diṅgin harappā fa-nakkawoi, agar gudsī wē-lā āgin, nebi Daṅiēlin fāyisīn nagittā, Yahūdīyan barril āgi wēndūtinī mulēnǵil ǵū nāfana yā. 15 Kullu wēn-dūtin dambin dōro, taziwō sukkotammana yon nōgiddo, auwō tōḱatamanana yon, hāǵa wēkā enninan ēnī. 16 Sādō serrāl ǵūokūī wīdatammanayon, kitti taṅ-gūgā ennatammanayon. 17 Wāyā! idēn ǵuntikūgā, idēn ā-ǵaddikēkūgā iw waktilā! 18 Sallana nāfid unnigā šittēl kittame yā. 19 In nahārīlā harap pallaga fa-kīn gattin naltakkakeṅkummun walla fa-naltakkummun. 20 Nōr urādakirkommēṅkan in nahārīgā wē fa-hallistakkamun; lākēn id ehtārtak-kafīgūn siballā nahārīg fa-urādakkaḱḱin. 21 Iw waktigā wēl on īkkanī: Messīh indo yā, walla im messīhlin, āminatammana. 22 Fa-faḱḱinan messīn marǵāṅkūī nebi marǵāṅkūī awikūī alamī-gōn aǵabī-yōṅ-gā ehtārtakkafīǵīkūgōṅ-gā delliǵinaṅga, fa-eski-kanī. 23 Urī maskā nallan; adī ai ukk urragiddo kāmilk īgatiḱḱis.
24 Iw waktigā harābn aharrā, maša-gōn onatti gōni fa-dulumaṅōǵinan. 25 Wingī tauwō fa-sukkō-sinan semāltōn semāgūn gudranǵī fa-guńinan. 26 Iw wāktigā fa-nānan ādamin tōttā fa-kīn sahāblā gudra diyyi logo, gurandi logo. 27 Fa-īdēn malaikānǵī tannigūgā, fa-gammikaḱḱin ehtārtakkafī tannikūgā ruhin kemson-gārratōni ardin kēllaton semānǵī kēlkā dūe-fāminī. 28 Kullanā metelkā tīn-sagaraltoni. Awirī taṅgū dessaṅgōǵinan au ukkīg dumminan waktigā īrbērokom fagōn mōlā yā. 29 Iṅgirrā nak-kawoi inī kikkanī irbiranā, mōlā yā bābn wrraglā. 30 Allēa, īgatiḱḱir: in ǵinsi fa-ǵūmun, in kāmil-kimmēṅkanī. 31 Semā-gōn arit-tōn fa-halsitakki-nan, bańid aṅgū fa-halsiminan. 32 Lākēn wēl irbum-mun nahārwalla sā, isson fa-kī, walla nōrin malaikanǵī walla tōd irbīmminan; bes fāb tar-kōī irbēn. 33 Na-lanā, fikkatīganā, sallanā, urīn irbimmēne logo waktin fa-kirekā. 34 Id safarafīn nagittanī mugōson nōg taṅgā, amir taṅgā sellimōǵan oši taṅgūgā, wēndūtin šuyel taṅgā amantirōson, boāppā īgatiron fikkatīgana yā. 35 Iṅgirrā fikkatīgan; urīn irbimēne logo, issoni nōgin nōr fa-kīṅgā, ašal fa-kikkanī, walla awaf fagatillā, walla dirbanondi wīkkanī, walla feǵirrā. 36 Tar helbēt aballā fa-kīn, ukkā nērafīǵruī elgin. 37 Aiīn ukkā īgātiḱḱekā, kāmilk īgatiḱḱir: fikkatī-ganā.