Yesu ka ta Ruonji ro Embana
(Matayo 19:1-12Luka 16:18)1 'Dooko Yesu e'be vo ana te oyite wari Yuda roya, ago zadri Golo Yaradene rote. Lowa idite ndare kpa to'dina, ago nda emba ànya te oso nda kabe oyena ondoalo ronye. 2 Rukä Parusii ro ikyiyite ndare ago ojoyite nda ojone. Ànya ejiyitate ekye: “Nyiti ta ämäri, inye'do ota letadri gindi mano aza ri toko ndaro onjine ya?”
3 Yesu zatadrite taeji si ekye: “Ota se Musa kozobe ämiri ekye e'di ya?”
4 Tadrioza ànyaro ekye: “Musa ozo ole te manoago ri waraga ruonjiro ozone toko ndaro ri ago anya onjine.”
5 Yesu atate ànyari ekye: “Musa egyi ota ono te ämiri tana orivoya rritiro ami embane. 6 Oko ni eto si, tu 'bädri o'baro si, ‘Lu 'ba ànya ni agoro ago tokoro,’ oso taegyi katabe ronye. 7 ‘Ago tana ta'doro manoago e'bena täpi ndaro ndi endre be 'da ago a'dona gwo kpokoṛo alo toko ndaro be, 8 ago se ritu ono a'dona gwo lomvo alodi ro.’ Ta'dota ànya kote tona ritu oko te lomvo alodi yi. 9 Ka'do inye, beṛo ko mano aza ri 'dise Lu kodro'bete troalo ono lewene.”
10 Ondro ànya koyiyite kovole zo ya oko, taeri'bai ejiyi Yesu te ta tase ono rota. 11 Nda atate ànyari ekye: “'Diaza se konji toko ndaro te ago kogye toko aza te anjioko yetate toko ndaro drisi. 12 Kpa oso inye, toko se konjirute ni ago anyaro ri ago kuru ago aza te anjioko yetate ago drisi.”
Yesu Äṛu Ŋgàga Giṛiŋwà te
(Matayo 19:13-15Luka 18:15-17)13 Lidri azaka eziyi ŋgàga giṛiŋwà te Yesu re tana nda ko'ba drí ndaro robe ànya dri, oko taeri'bai koziyi lidri kai te. 14 Ondro Yesu kondrete oko, nda a'dote kyilaro ago atate taeri'bai ndaro ri ekye: “Mì'ba ŋgàga giṛiŋwà ikyine mare, ago nyàlaga ànya ko zo, tana Miri 'Bädri'ba Lu ro ro ni se oso nonye kwoi ro. 15 Endaro mata ämiri ono, nda se aza kuru Miri 'Bädri'ba Lu ro ro kote oso ŋgwa giṛiŋwa ronye, ndäri ocine kigye i'do alona.” 16 'Dooko nda ŋgyi ŋgàga kai te kufu ndaro ya, ago 'ba drí ndaro te ànya alo alo drisi, ago äṛu ànya te.
Mano se Ŋgaamba be ana
(Matayo 19:16-30Luka 18:18-30)17 Ago ondro Yesu kate ugu oyi oko, mano aza imute, sokayate nda kandra, ago eji nda te ekye: “Miemba'ba kado, beṛo märi e'di oyene ma'do robe adri äduako be ya?”
18 Yesu eji nda te ekye: “Nya ma uzi kado etaya? 'Diaza i'do kado e'be gialo Lu ayani. 19 Mini Ota te, se ekye: ‘Mifu läfu ko; miye ta ko ago kode toko drisi; nyukugu ŋga ko; nyikicu 'diaza ko kowe si; nyoco 'di ko; miro täpi miro ndi endre miro be.’ ”
20 Mano ana atate ekye: “Miemba'ba ṛo kyeno agoanji maro si ota se cini kwoi marote.”
21 Yesu ndrevote ŋgye nda dri ŋgalu si ago atate ekye: “Mi toto orivoya lemeri ŋga alodi robe. Nyoyi ago migye ŋgase cini nya'dobe sina ono ago nyozo parata na ati'bai ri, 'dooko nya'dona 'da ŋgadriamba be vo'buyakuru ya; 'dooko nyikyi ago miso mavo.” 22 Ondro nda keri ta ono te oko, mi ndaro e'de ṛo äkpu, ago nda oyite tusuro, tana nda orivoya ŋgadriamba be.
23 Yesu ndrevote gbikyi taeri'bai ndaro drisi ago atate ànyari ekye: “A'dona ndi rritiro lidri ŋgaamba be ri ocine Miri 'Bädri'ba Lu roya!”
24 Taeri'bai laroyi tawi ta ata kwoi rota, oko Yesu ugu atate ekye: “Ŋgàga maro, orivoya rritiro ocine Miri 'Bädri'ba Lu ro roya! 25 Orivoya rritiako gamele ri ocine mi libira ro yasi ni mano ŋgaamba'ba ri ocine Miri 'Bädri'ba Lu roya.”
26 Ta ono 'ba taeri'bai te larone amba ago ejiyi iyi te ekye: “Ka'do inye apana a'di aya ya?”
27 Yesu ndrevote ŋgye ànya dri ago zatadrite ekye: “Ono orivoya rritiro lidri ri oko ko Lu ri, ŋga cini orivoya rritiako Lu ri.”
28 'Dooko Petero atate ekye: “Mindre, mè'be ŋga cini te ago màsote mi vo.”
29 Yesu atate ànyari ekye: “Owo, ago endaro mata ämiri ono 'diaza se kabe 'ba e'be kode ädrupi kode endreŋwa kode endre kode täpi kode ŋgàga kode ämvu ta maro ta ago ta lazokado rota, 30 usuna ŋga amba ndra tu gi yauono ya. Nda usuna zoi, ädrupii, endreŋwà, endrei, ŋgàga ndi ämvui be perena kama alo ndra ago usuna rueza kpa; ago tu kabe ikyi ana ya nda usuna adri äduako 'da. 31 Oko ambana se yau käti ono a'dona 'da äduro, ago ambana se yau äduro ono a'dona 'da käti.”
Yesu ka Odra Ndaro Tana Atana Pere Nina si
(Matayo 20:17-19Luka 18:31-34)32 Yesu ndi taeri'bai ndaro be kayi ugu oyi liti se kabe oyi Yerusalema ya drisi. Yesu 'dete käti taeri'bai mile, se a'doyite larolaro ro amba; ago lidri se kesobe kovole kai a'doyite turiro. Ndi Yesu ru taeri'bai 'butealo foritu te kpa to'dina pere ago iti ta ŋgase cini ka oyebe a'done ndäri ana tana te ànyari. 33 Nda atate ànyari ekye: “Nyèri, mà te ugu oyi Yerusalema ya vose ozona Ŋgwa Lidri ro 'da kigye kohanii 'desi ndi miemba'bai Ota robe ri ana ya. Ànya openayi vure ndaro 'da odrane ago ozonayi nda 'da Atrai ri, 34 se ugunayi nda 'da, ovonayi to 'da nda lomvo, o'binayi nda 'da, ago ufunayi nda 'da; oko u'du nina si oko nda adrina 'da.”
Taeji Yakoba ndi Yoane be ro
(Matayo 20:20-28)35 'Dooko Yakoba ndi Yoane be ŋgwàagoro Zebedayo ro, ikyiyite Yesu re, ànya atayite ekye: “Miemba'ba, màle miri ŋga aza oyene ämäri.”
36 Yesu eji ànya te ekye: “Mìle märi e'di oyene ämiri ya?”
37 Ànya zayitadrite ekye: “Ondro mirite giti miro dri 'desi Miri 'Bädri'ba miro roya oko, màle miri ama o'bane orine mibe, azana drígwo miro yasi ago azana gaṛi miro yasi.”
38 Yesu atate ànyari ekye: “Mìni ŋgase nyàbe taeji tana ro ono ko. Inye'do mìnina gindi kofo ruezaro se beṛo märi umvune ono umvune ya? Inye'do mìnina ndi a'done bapatisi se beṛo ma bapatisine sina ono be ya?”
39 Ànya zayitadrite ekye: “Mä̀nina ndi,” Yesu atate ànyari ekye: “Endaro mìmvuna kofo se beṛo märi umvune ono ndi ago abapatisina ami ndi liti se beṛo ma bapatisine sina yasi. 40 Oko 'dise orine drígwo maro ya ago gaṛi maro ya ma ko ni onjina. Vo gi iyi orivoya vo ànya se Lu kedebe tana ro kwoi ro.”
41 Ondro taeri'bai se azaka 'butealo ana keriyi tana te oko, ànya a'doyite kyilaro Yakoba ndi Yoane be be. 42 Ta'dota Yesu zi ànya cini te voaloya ndare ago atate ekye: “Mìni ndi lidri se andrebe 'dimiri'bai luako'bai ro iyi orivoya mbara be ànya dri, ago dri'bai ni cu drikaca be. 43 Caoko, ono ko tase a'done ami lako owo. Ondro ka'do alo aza amiro kolete a'done 'desiro, beṛo ndäri a'done ruindu'ba ro azi ri; 44 ago ondro ka'do alo aza amiro kolete a'done käti, beṛo ndäri a'done iyeäṛi 'di cini ro. 45 Tana ca Ŋgwa Lidri ro ikyi kote tana induru robe ndäri, oko nda ikyite ruindune azii ri ago adri ndaro ozone drî lidri amba ro utweza.”
Yesu Ede Miako'ba se Äzibe Batimayo ana te
(Matayo 20:29-34Luka 18:35-43)46 Ànya ikyiyite Yeriko ya, ago ondro Yesu ndi taeri'bai ndaro be ndi lowa amba be kate ugu oyi oko miako'ba drilämi'ba aza ävuruna Batimayo ŋgwa Timayo ro rite liti biṛi ya. 47 Ondro nda keritate ekye Yesu Nazareta ro owo oko, nda eto otrete ekye: “Yesu! Ŋgwa Dawidi ro! Nya'do yauni be märi!”
48 Lidri amba 'bidri ndaro te ago atate ndäri a'done titiro. Oko nda go tre ro ndra ekye: “Ŋgwa Dawidi ro, nya'do yauni be märi!”
49 Yesu edrete ago atate ekye: “Mìzi nda.” Ndi ànya ziyi mano se miako'ba ana te, ànya atayite ekye: “Nya'do yai'dwesi, miŋga kuru, nda ka mi uzi.”
50 Dori nda tri boŋgo ndaro te vuru, ŋgate ace, ago ikyite Yesu re.
51 Yesu eji nda te ekye: “Mile märi e'di oyene miri ya?” Miako'ba se ana zatadrite ekye: “Miemba'ba, male vo ondrene kpa to'di.”
52 Yesu atate ndäri ekye: “Nyoyi, taoma miro ede mite kado.”
Dori mi ndaro ndrevote, ago nda sote Yesu vo.
X. FASEL DIMITTILIN.
1 Kutta kiron mandotōni Yahūdīgūn barrin irkigū logo, Yurdān gerrā. Ademirī wīdagōn tal lo kaššan ǵammā āgallimǵon unden nagittanī. 2 Farisī tal lo kir issiksan: idin dōro okkofīkanī, idēn tannatōni bāyōsinanī. Ter takkā in nog ǵerribsan. 3 Wīd īgatiḱḱon: Mūsē miṅgā kullikaḱḱō? 4 Īksan: Mūsē barion tallāgin šō wēkā fāye yon talligōsin siballā. 5 Yesū wīd īgatiḱḱon: ai unnin kogor-kennēs siballā in banittā īgatiḱḱon. 6 Lākēn hallikin awellatōni nōr hilgigon ondi-gōn karrē-gōn wēkā. 7 Inīn sibballā taf fāp-pōn tan ēṅ-gōṅ-kā mugōǵa idēn dan ǵammafakkin. 8 Ūwon gāri arrig wēra-ṅinan. Iṅ girrā ter ūwo imminan arriǵ wēr ā-menan. 9 Nōrin ǵammikirōgekā ādem eska bāyeḱḱimun. 10 Nōgiddo-gōn issiksan talamīdī in bańittā. 11 Īgatiḱḱon: Nai bāyikiro idēn tannatōni, tar fellātikennē idēn dōro. 12 Idēn wēi id tannatōn bāyōskanī, id iḱḱi wēkā edkanī, idēṅ-gōn fellātikennē idēn-dōro.
13 Assarīg eḱḱaǵūsan tal logo, tar tekkā taffa naḱḱeyā. Talamīdī heddisšan tekkā eḱḱakaḱḱokūgā. 14 Yesū iṅgā nassīn kēllā, kešsirōsa īgatiḱḱon: Mugōgana assarīg ai log kaḱḱanayā, sukkigitamman nōrin mulki ten dōro ānī. 15 Allēa, īgatiḱḱir: wēlon nōrin mulkā dummimēṅkanī assar wē nagittā, auwō auwō fa-ǵūmun. 16 Tekkā battarkaḱḱon, eddi tāṅ-gūgā ten dōro okkira barakagā tiḱḱon.
17 Sādō ǵūson dawilā; wē urrag tannā mirron, kurtikūma tīgōsa, issigon: wo maallim masa, ai miṅg awiā aṅi daimaṅgā ken fagginangā. 18 Yesū īgatiron: Minā illim aigā masa īgadēni? mas dāmun nōr tar-kōṅ-gērī. 19 Ir masa nōrin wessāgā irbēnam: fellattā awatam; fāwitam; markatam; šahādasūrkā šahadatam, hūnatam, ibōg kerme in ēṅgā kerme. 20 Wīda baṅatiron: wo maallim! assarkenneltōn irig awis. 21 Yesū gūṅa, dollōsa, īgatiron: wēi elgōn kirkummūn. Il lo dārī kāmilkā ǵanǵe, meskīnīg faggatiḱḱe, kins wēḱā fa-elnam semālā. Abāg annā kir salīb iṅgā sokkede. 22 Tar simarkōsa tīgōson in baṅidin dōro gammidakōsa nogon, tal log urti diyyi dārin nogo.
23 Yesū hauwalēn taṅgā gūṅa talamīdīg īgatiḱḱon: Ollīda šēyi diyyikā kūnnigū, nōrin mulkil kaḱ-ḱanaṅgā. 24 Talamīdī aǵibsān bańit tan nogo. Yesū wīda īgatiḱḱon: Welledī aṅgū, minkelli ollīda, šēyi diyyi tennā tekkila-fīgikū nōrin mulkilā kaḱḱa-naṅgā! 25 Gāsia alli-kullum wē intalēn uffi wēlā tōre, walla šēyi diyyikā kunin nōrin mulkil ǵūe. 26 Ter aǵibsanfāginī diyyikā, wēr wēkā īgotiḱḱisan: nai eska fa-hallistakkī? 27 Yesū gūria tekkā īga-tiḱḱon, ādemirī log dārī, eskitakkummun, ammā nō-riddo dārī, eskitakkin; nōriddog kāmil eskitakkin nogo.
28 Betrus īgatiron: ū šai kāmilkā mugosa ikk ergussu. 29 Yesū wīda īgatiḱḱon: Allē tottā, ukkā īgatiḱḱir, wē dāmun, nokā eṅgakūgā, essigūgā, fāppā, eṅgā īdēṅgā, wildīgā, haggi tan dārīkā, ai-gōn ingīl-kōn dōro mugikanī. 30 Tar dummimēṅkan wēkā, imil-wēra kira nokā, eṅgakūgā, essigūgā, ēāgūgā, wildīgā, haggīgā sulmi dani, iw-waktigā, wīdagān duṅan aharrā āni daimgā. 31 Auwēlkūn diyyī fa-ahiraṅinan, aharkū-gōn fa-awwelaṅinan.
32 Sikkal kērafīšan Gudeskā tirā. Yesū tekkā awwelaṅkenon, terī hayyirtakkafīšan; ergissan, ǵā-gintāni. Dumrniǵon wīdagōn dimerūwogā īgatiḱḱon, miṅg tal log kiddī. 33 Adī, dōro Gudsil gūdullu, ādemin tōt-tōn kahīnī dauwī-gōn šōnnōrkū-gōn nogo, ǵebbaitakkarin, takkā dīa tannā hokmallan, ǵeba-yallan kāfirī logo. 34 Giǵallan tan dōro, tōgallan, tuffudditidinnan, fawrōsallan; nahārrin tuskittilā faddin.
35 Tal lo ǵū, Yakūp-pōn, Yūhannī-gōn Sebedān tūm, īgatissan: wo maallim, firgur irīn amekā, ūīn ikkā āf-fedde nagittanī. 36 Īgatiḱḱon: Miṅgā fir-gurū ayīn ukkā awatiḱḱekā? 37 īgatissan: dēṅǵe āǵirūī īyon iṅ-gōn kondon iṅ gōn-nā rneǵed innāi 38 īgatiḱḱon Yesū: ur irbimminokom, miṅgā feddi-rūgā. Ur eska nīrō kās ayīn nīekā, au gatistakkirō in gatis logo, ayīn gatistakkisīn nagittanī? 39 īga-tissan: eio, ūī eskur. Yesū īgatiḱḱon: ur kāskā nīdillokom ayīn nīsīn, au ur gatistakkallókom, in gatis logo ayīn gatistakkisīn nagittanī. 40 Lakēn ai eska ukkā tiḱḱumun, ur īyon aṅ-gōn kondon aṅ-gōn nog āgirūī, lāken nai logo hadderafī.
41 Dimerūwoṅ-gār iṅgā ukkissan kēllā sirnarkōšan Yakūppōn Yūhannī-gōn siballā. 42 Yesū ōgaǵa īyatiḱḱon: irbērokom duńan dauwirī meliktakkōšaṅgā, fakki tennil kogorī gudrak kunninaṅyā. 43 Ammā iṅgirrā fakk unnilā lesmimun, lāken ullatōn nayā dauwiraṅinaṅgā firgī, hadām unnaṅeyā. 44 Nayā ullatōn auwelunnaṅinaṅgā firgī, kāmil unnin ošaṅēyā. 45 Ademin tōd elgōn kirkummun mahedūmaṅalleyā, lākēn hadāmaṅalleyā kiron, feddagalleya diyyikā.
46 Yerihōl kaššan, wīda Yerihōlatōn tak-kōn, talā-mīdī taṅgū-gōn ādemirī diyyī-gōn noksan kēllā, duṅgi wēi, tāṅis taṅga Bartimāi Timāin tōd innan, dawil āga, feddon. 47 Tar ukkisīn kēllā, Yesū Nasaretil-tōn tanafīnī, tāḱa baṅōn: wo Yesū, Dawūdin tōd, aigā arhamōse. 48 Diyyī takkā ǵismatissan hussō-seyā. Tar auwel lekin diyyikā tāḱon; ir Dawūdin tod, aigā arhamōse. 49 Yesū meṅǵon amarǵon kire yā; duṅgikā ōgir īgatissan: erreyahtakke, kutte ikkā āg-ōgēn ānī. 50 Kitti taṅgā wirkiǵa kutta ǵūon Yesū log. 51 Yesū wīda īgatiron: ir miṅgāfirgī awatidillēnī. Duṅgi īgatiron: nōr an, āi kawafiraṅinaṅgā. 52 Yesū īgatiron: gūe, āmin in ikkā hallion. Aballā tar id nalōson, ergadon abāg tannā dawil.