Taope Yoane Bapatisi'ba ro
(Matayo 3:1-12Luka 3:1-18Yoane 1:19-28)1 Ono ni etovo lazokado ro ta Yesu Kristo, Ŋgwa Lu ro rota. 2 Oso nebi Yesaya kegyibe ronye ekye:
“Lu atate ekye: ‘Mazona lazo'ba maro 'da mimile
liti edene nja miri’
3 'Diaza ka ugu driayo vocowa ya ekye:
‘Nyede liti nja Opi ri;
nyede liti ŋgye ndäri abaza!’ ”
4 'Dooko Yoane oyi rite vocowa ya, ugu bapatisi oyebe ndi taope be, nda atate lidri ri ekye: “Nyètadri ni takozi amiro yasi ago nyà'do bapatisi be, 'dooko Lu e'bena ami ndi takozi amiro ta.” 5 Lidri amba ni wari Yuda ro ndi 'bakici Yerusalema robe yasi oyiyite ta Yoane ro erine. Ànya eṛoyi takozi ànyaro te, ago nda bapatisi ànya te Golo Yaradene ya. 6 Yoane so boŋgo se edeni 'bi gamele ro yasi te, embe kyini kyelekpero te kundu ndaro ya, ago ŋgaonya ndaro ni tombi ndi epe kogo robe. 7 Nda ayotate lidri ri ekye: “Mano se kabe ikyi ma vo orivoya 'desi para ndrani märi, takado maro ojo ko ca ändine vuru mvoka ndaro otrine. 8 Ma ami bapatisi gyi si, oko nda bapatisina ami 'da Tori Alokado si.”
Bapatisi ndi Taojoro Yesu robe
(Matayo 3:13–4:11Luka 3:21-22Luka 4:1-13)9 Tu fere vosi oko Yesu ikyite ni Nazareta wari Galilaya ro yasi, ago Yoane bapatisi nda te Golo Yaradene ya. 10 Ago dori Yesu kate efo ni gyi yasi oko, nda ndre vo'buyakuru pirute ago Tori ka eziikyi vuru nda dri laba oso tu'bu ronye. 11 Ata ikyite ni vo'buyakuru yasi ekye: “Mi ni Ŋgwa modo maro ro se mulu tawi ono owo. Ta miro si ma ni.”
12 Ndriŋwa oko Tori 'ba nda te oyine vocowa ya, 13 nda rite lau u'duna 'butesu, ago Satani ojo ta ndaro te. Koronyai vocowa ro kpa orivoya lau, oko malaikai ikyite ago indurute ndäri.
Yesu Zi Ti'biuru'bai Su te
(Matayo 4:12-22Luka 4:14-15Luka 5:1-11)14 O'ba Yoane ro kamba ya vosi oko, Yesu oyite Galilaya ya ago pe Lazokado Lu rote. 15 Nda atate ekye: “Tu kado esate ago Miri 'Bädri'ba Lu ro ro te loto! Nyètadri ni takozi amiro yasi ago mìma ta Lazokado ro!”
16 Ago Yesu ka aba Fofo Galilaya ro kalasi oko, nda ndre ti'biuru'bai ritu te, Simona ndi ädrupi ndaro Andarea be, kayi kyimba ovo fofo ya, tana ànya ti'biuru'bai. 17 Yesu atate ekye: “Mìso mavo, ago membana ami 'da lidri urune.” 18 Dori ànya e'beyi kyimba ànyaro te ago soyite nda vo. 19 Nda oyite ga loto fere oko, ndre ädrupii azaka ritu te, Yakoba ndi Yoane be, ŋgwà Zebedayo ro, ànya orivoya toŋbo ànyaro ya kayi ugu kyimba ànyaro edena nja. 20 Ago dori ondro Yesu kondre ànya te oko, nda zi ànya te, ago ànya e'beyi Zebedayo täpi ànyaro te toŋbo ya losioye'bai päläti si be ago soyite Yesu vo.
Mano se Tori Undiro be ana
(Luka 4:31-37)21 Yesu ndi taeri'bai ndaro be ikyiyite 'ba'desi Kaperenauma ya, ago Sabata si oko Yesu oyite zotaeriro ya ago eto ŋgaemba te, 22 lidri se keriyi ta be ana laroyi tawi liti se nda emba ŋga be kigye si tana ro, tana nda ko oso miemba'bai Ota ro ronye, oko nda emba ŋga te drikaca si.
23 Ago mano aza tori undiro be ikyite zotaeriro ya ago trete ekye: 24 “Mile e'di ama be ya Yesu Nazareta ro? Nyikyi noŋwa ono ama tufune ya? Mäni mi te; mi ni Lazo'ba Alokado Lu ro owo!”
25 Yesu ta tori te ekye: “Nya'do titiro, ago nyefo tesi ni mano ono yasi!”
26 Tori undiro kanda mano ana te rriti, trete amba, ago efote tesi ni nda yasi. 27 Lidri cini laro tawi ànya etoyi atate azi ri ekye: “Ono e'diyi ya? Inye'do ono orivoya ŋgaemba to'diro aza yi ya? Mano ono orivoya drikaca be, ozotate tori undiro ri, ago ànya royi nda te!”
28 Ago liku Yesu ro larirute ndrindri vo cini wari Galilaya ro ro yasi.
Yesu Ede Lidri Amba te
(Matayo 8:14-17Luka 4:38-41)29 Yesu ndi taeri'bai ndaro be, tro Yakoba ndi Yoane be, e'beyi zotaeriro te ago oyiyite dori 'ba Simona ndi Andarea be roya. 30 Adraŋwa Simona ro a'dote rritiro adravo driu'bo robe u'duvoya kitapara dri, ago dori Yesu kesate oko, itita anyaro te ndäri. 31 Yesu kyite anyare, ago ru drí anyaro te, ago eŋga anya te kuru. Dori driu'bo e'be anya te, ago anya ozo ŋgaonya te ànyari.
32 Ago ondro te tandrolero kitu oci vosi oko, lidri ezi adravo'bai cini te Yesu re ndi ànya se ka'dobe demona be ana be. 33 Lidri cini 'ba'desi ro otoyikalate zo kala. 34 Yesu ede 'di amba se adravo dritoto be ana te ago lofo demonai amba te tesi. Nda leko demonai ri ta aza atane, tana ànya niyi nda te.
Taope Yesu ro Galilaya ya
(Luka 4:42-44)35 Ago ṛo kyenoŋboci, vo ri layaako oko, Yesu ŋgate ago fote ni zo yasi. Nda fote ni 'ba'desi yasi oyite vo iṛero ya, ago lau nda mätute. 36 Oko Simona ndi azii ndaro be foyite tesi uguyi nda uṛi te, 37 ago ondro ànya kusuyi nda te oko, ànya atayite ekye: “'Dicini kayi ugu mi uṛi.”
38 Oko Yesu zatadrite ekye: “Beṛo ämäri oyine 'baŋwà azaka se gbikyi noŋwa ono yasi. Mape ta robe kpa kigye, tana mikyite ṛo ta 'do ro.”
39 Ta'dota nda abate gbikyi Galilaya yasi, taope be zoitaeriro yasi ndi demonai lofobe tesi.
Yesu Ede Mano aza te
(Matayo 8:1-4Luka 5:12-16)40 Mano aza se ka rueza ni adravo koziro kyini ro ri ana ikyite Yesu re, sokayate vuru, ago eji nda te ta ŋgaopa rota. Nda ekye: “Ondro mile gindi, minina ndi ma edene wäṛi.”
41 Yesu teṛo twi yauni be, ago ozo drí ndaro te ago do nda te, nda zatadrite ekye: “Malete nya'do ri wäṛi!” 42 Dori adravo koziro se kyini ro ana kyete, ago nda a'dote wäṛi. 43 'Dooko Yesu atate ndäri mbara ndi dori zo nda te oyine, 44 ago atate ndäri ekye: “Nyeri, nyite tase ono ko 'diaza alo ri, oko nyoyi dori kohani re ago mi'ba nda kena mi, ago nyozo ŋgapäṛi se Musa kota 'di be ozone ta 'diede rota 'do; ka'daza lidri cini ri anjioko ede mi te.”
45 Oko mano ana oyite ago eto tana larite ṛo vo cini yasi, nda iti tana te amba ago tana 'ba Yesu kote ocine 'ba'desi ya ŋbelero. Ta'dota nda rite tesi vocowa ya, ago lidri ikyite nda re ni vo cini yasi.
I. FASEL URRAGILIN.
1 Inī urrag Yesū Mesīh, nōrin tōdin, iṅǵīlnilin.
2 Nebī Isahian fāyisīm nagittā: “Adī, ai f-īdēr melaik aṅgā urrag innā, dawig indōro haddereyā.” 3 Hissi wē tāḱin falēlā: “Hadderan nōrin dawigā, sallahan sikke tannigā.” 4 Yūhannā falēlā gatisōǵa menon, ād-derson getāsiltōn tūbōǵana yā, sembī gafri-takkana yā. 5 Tal lo kaššan ādemirī kāmilī šādō, Yehūdīgūn irkiyūltōni Gudsi-gōni-ltōn; kāmil kaššan, tekkā gatisǵeyā naher Yurdānnā; girrōšan sembī tennigūgā. 6 Yūhannā udredon kitti wēkā kamrin fāgiltōni, mergedon mergirkā nawalatōni, kabon nabā-kōn sinnān assel-kōn. 7 Tar ād-dersa, īgatiḱḱon; Abāg annā ai lekin kogor wē fa-kīn, ai istahalmun dir tannin sērkā kussirīgā. 8 Ai ukkā gatisgis aman nogo lākēn tar fa-kir gatisǵin šogorti mugdis logo.
9 Wakti tannā Yesū Nasaretiltōn Gelīllā kir, gatistakkon Yuhannī lotōn Yurdān naharrā. 10 Sā tannā amannatōn falakir, nalon semām bāb kawafīka, šogorti sukkafikā hammām wen nagittā. 11 Hissi wē ukkirtakkon semāltōni: Ir an gallin ayin dollelin.
12 Mōlā šogorti takk īdiron falelā. 13 Tar falelā mena, nahār erbaingā gerribtakkon šaītān notōni; tar waheši dani dāron; melaikanḱi takkā āg-hidmisan.
14 Wīda Yūhannān hūntakkosīnnā, Yesū kir Ǵelīllā, ādderson nōrin mulkin iṅgīlkā. 15 Īgon: kāmiltakkōson semān, nōrin mulk mōlaṅon; tūban, āminōgan iṅgīl logo.
16 Wīda tar Ǵelīlin baherin kullā āg-tana grīdon-Samāṅǵōn, Andarāwis tan eṅga-kōṅ-gā naḱḱon, šebeke tennigā baharrā udred āginani, ter seyāda messan nogo. 17 Yesū īgatiḱḱon. Abāg annā kaḱḱan; ai fa-ukkā ādemirēn seyāda kaḱḱir ēnī. 18 Aballā ter šebeke tennigā mugōsa, abāg tannā faššan. 19 Tad dotōn kiddek tańa-ǵūa, Yakūb Sebedāyin tōttōn, Yuhannā tan eṅga kōn-gā naḱḱon, šebéke tennig sigir-rā haddrisan; aballā tāḱiǵon. 20 Tef fāb Sebedāyigā sigirrā hadamī dan mugōsa, falōšan abāg tannā.
21 Kafernāhumil noksan; tar gāmalā ǵūon geri-ǵálleā. 22 Ter hayyirdanōšan elim tan nogo, tar gudrá logo alimǵon nogo, kātebi tennigūn nagittā immun. 23 Ǵāma tennilā id wēi, šogorti niǵis wēkā kuṅkenoī, tāḱikenoī. 24 Īgon: Miṅg ū log firgī, Yesū Nasaretnīyi? Ir kíronam ūgā hassirǵālleyā; ai irbēr, ir minai iningā, wo nōrin gudes. 25 Yesū takkā adwirōsa īgon: Hussōse, tallatōn falōse! 26 Šogorti niǵis takkā guńikir, diyyikā wīga, falon. 27 Kāmil hayyirdaṅōǵa, wēr wēk issigaššan, īksan: In minā? minai in elim mirī? tar amrin gasbí logo šogorti niǵiskūga; ter takkā tāyinan.
28 Habar tan falon Ǵelīlin irki kāmillā. 29 Gā-maltōn fala, Samāṅ-gōn Andarāwis-kōn-in nōgiddo ǵūon, Yakūppōn Yuhannā-gōn dani. 30 Samānn eṅgan idēn kabkāb log oda fīyon, orod šedīttā. Aball īgatissan sibat tannā. 31 Mol tannā ǵū dumma kuttikiro̱n; eddi lo gāra dummon; kabkābiltōn weyo-son; kira, āg-hidmōǵon. 32 Megribiddo, mašan tor-ǵōsīn aharrā, eḱḱa kaššan odī diyyi-kōn meliktakkafī-ǵikūgōṅ-ga. 33 Irki kāmil ǵamaitakkon bābn urraglā. 34 Odī diyyikā nasserōǵon; orot tennī iḱḱir iḱḱirra; tar šādō falōson šaitān diyyikā, mugōǵakummun šai-tānīn bańákā, terīn takk irbiressīn siballā.
35 Feǵirrā, mašan gabillā tar kutta, šādō falōson. Yesū falē wēlā nogon tad do sallálleyā. 36 Betrus-kōn, tad dan dāḱikū-gōn mirra ǵūsan abāg tannā; 37 Elsan kēllā īgatissan: Wēndūtinī ikk āt-tebbayin. 38 Īgatiḱḱon: Irki mōlkūl fa-ǵūrō yā, mando-gōn dersīn siballā; inīn siball ai kis. 39 Ādderson gāma tennigūlā Ǵelīl kāmilin dōro, šaitānīg šād ōsōǵon.
40 Abras log od wēi tal lo kira, takkā fedda, seyi-dōsa, īgatiron: Ir on firgikanī, eska aigā nadifadēn. 41 Yesū simarkōson, eddi taṅgā īdir, taffōsa, īgatiron: Ai fa-awir irīn nadiftakkékā. 42 Tarīn iṅgā bańisīn kēllā, abras takkā mugōson, tar nadifaṅōson. 43 Yesū takkā ǵākiron takkā nogeyon. 44 Īgatiron: Adī, gattin wē log baṅatam; mandō ǵū, gasīs ikkā naleyā; karāma wēkā gōgge weyōsīn siballā, Mūsan bamsīn nagittā, šahāda tennis siballā. 45 Lākēn tari šādō Kira, diyyikā baṅon inmatōn, in habarkā šād ōsōson; inīn siballā tar eskumun kawa irkil gūnangā; šādō falēlā menon; ademirī agar kāmillatōni tad do yūsan.