طرد الأرواح النجسة وغرق الخنازير
(متى 8‏:28‏-34، لوقا 8‏:26‏-39)
1 ووَصَلوا إلى الشّاطئِ الآخَرِ مِنْ بحرِ الجليلِ، في ناحِيَةِ الجَراسيّينَ. 2 ولمّا نزَلَ مِنَ القاربِ اَستقبَلَهُ رجُلٌ خرَجَ مِنَ المَقابِرِ، وفيهِ رُوحٌ نَجِسٌ. 3 وكانَ يُقيمُ هُناكَ، ولا يَقدِرُ أحَدٌ أنْ يَربُطَهُ حتى بسِلسِلَةٍ. 4 فكثيرًا ما رَبَطوهُ بالقُيودِ والسلاسِلِ، فكانَ يُقطّعُ السّلاسِلَ ويُكسّرُ القُيودَ، ولا يَقوى أحَدٌ على ضَبْطِهِ. 5 وكانَ طَوالَ الليلِ والنّهارِ في المَقابِرِ والجِبالِ يَصرُخُ ويُجرّحُ جسَدَهُ بالحِجارَةِ.
6 فلمّا شاهَدَ يَسوعَ عَنْ بُعْدٍ، أسرَعَ إلَيهِ وسجَدَ لَه 7 وصاحَ بِأَعلى صوتِهِ: «ما لي ولَكَ، يا يَسوعُ اَبنَ اللهِ العَليّ؟ أستَحلِفُكَ باللهِ، لا تُعَذّبْني!» 8 لأنّ يَسوعَ قالَ لَه: «أيّها الرّوحُ النّجِسُ اَخرُجْ مِنْ هذا الرّجُلِ!» 9 فسألَهُ يَسوعُ: «ما اَسمُكَ؟» فأجابَ: «اَسمي جَيشٌ، لأنّنا كَثيرونَ». 10 وتَوسّلَ كثيرًا إلى يَسوعَ أنْ لا يَطرُدَ الأرواحَ النّجِسَةَ مِنْهُ إلى خارِجِ المِنطَقَةِ.
11 وكانَ هُناكَ قَطيعٌ كبيرٌ مِنَ الخنازيرِ يَرعى قُرْبَ الجبَلِ. 12 فتَوسّلَتِ الأرواحُ النّجِسَةُ إلى يَسوعَ بِقولِها: «أرسِلْنا إلى تِلكَ الخنازيرِ لنَدخُلَ فيها». 13 فأَذِنَ لها. فخَرَجتِ الأرواحُ النّجِسَةُ ودَخَلَت في الخنازيرِ. فاَندَفعَ القَطيعُ مِنَ المُنحَدَرِ إلى البحرِ، وعدَدُهُ نَحوَ ألفينِ، فغَرِقَ فيهِ. 14 وهرَبَ الرّعاةُ ونَشروا الخبَرَ في المدينةِ والقُرى، فخرَجَ النّاسُ ليَرَوا ما جرى. 15 فلمّا وصَلوا إلى يَسوعَ، شاهدوا الرّجُلَ الذي كانَ فيهِ جَيشٌ مِنَ الشّياطينِ جالِسًا هُناكَ لابِسًا سليمَ العَقلِ. فاَستَولى علَيهِمِ الخوفُ. 16 فأخبرَهُمُ الشّهودُ بِما جرى للرّجُلِ الذي كانَت فيهِ الشّياطينُ وبِما أصابَ الخنازيرَ. 17 فطَلبوا إلى يَسوعَ أن يَرحَلَ عَنْ ديارِهِم.
18 وبَينَما هوَ يركَبُ القارِبَ، طلَبَ إلَيهِ الذي كانَت فيهِ الشّياطينُ أن يأخُذَهُ معَهُ. 19 فما أذِنَ لَه، بل قالَ لَه: «اَرجِعْ إلى بَيتِكَ وإلى أهلِكَ وأخْبِرْهُم بِما عَمِلَ الرّبّ لَكَ وكيفَ رَحِمَكَ». 20 فذهَبَ الرّجُلُ وأخذَ يُنادي في المُدُنِ العَشْرِ بِما عَمِلَ يَسوعُ لَه، وكانَ جميعُ النّاسِ يَتعجّبونَ.
ابنة يايروس والمرأة التي لمست ثوب يسوع
(متى 9‏:18‏-26، لوقا 8‏:40‏-56)
21 وعبَرَ يَسوعُ في القارِبِ إلى الشّاطئِ المُقابِلِ، فتجَمّعَ حَولَهُ على الشّاطئِ جُمهورٌ كبيرٌ. 22 وجاءَ رجُلٌ مِنْ رُؤساءِ المَجمعِ اَسمُهُ يايرُسُ. فلمّا رأى يَسوعَ وقَعَ على قَدمَيهِ، 23 وتوَسّلَ إليهِ كثيرًا بِقولِهِ: «اَبنَتي الصّغيرةُ على فِراشِ الموتِ! تَعالَ وضَعْ يدَكَ علَيها، فتَشفى وتَحيا!» 24 فذهَبَ معَهُ وتَبِعَهُ جَمعٌ كبيرٌ يَزحمُهُ مِنْ كُلّ جانِبٍ.
25 وكانَت هُناكَ اَمرَأةٌ مُصابَةٌ بِنَزْفِ الدّمِ مِنِ اَثنتَي عَشْرَةَ سنَةً، 26 عالَجَها أطِبّاءُ كثيرونَ، وأنفَقَت كُلّ ما تَملِكُ، فما اَستَفادَت شيئًا، لا بل صارَت مِنْ سيّئٍ إلى أسوأَ. 27 فلمّا سَمِعَت بأخبارِ يَسوعَ، دخَلَت بَينَ الجُموعِ مِنْ خَلفٍ ولَمَسَت ثَوبَهُ، 28 لأنّها قالَت في نَفْسِها: «يكْفي أنْ ألمسَ ثيابَهُ لأُشفى». 29 فاَنقَطعَ نَزْفُ دمِها في الحالِ، وأحَسّت في جِسمِها أنّها شُفِيَت مِنْ دائِها.
30 وشعَرَ يَسوعُ في الحالِ بِقُوّةٍ خَرجَت مِنهُ. فاَلتَفتَ إلى الجُموعِ وقالَ: «مَنْ لَمَسَ ثيابي؟» 31 فقالَ لَه تلاميذُهُ: «تَرى النّاسَ يَزحَمونَكَ وتَسألُ: مَنْ لَمَسني؟» 32 ولكِنّهُ نظَرَ حَولَهُ ليَرى التي فَعلَت ذلِكَ. 33 وخافَتِ المَرأةُ واَرتَعبَت لِعِلمِها بِما جرَى لها، فجاءَت وسَجدَت لَه وأخبرَتهُ بالحقيقةِ كُلّها. 34 فقالَ لها: «يا اَبنتي إِيمانُكِ شَفاكِ. فاَذهَبي بِسلامٍ، وتَعافَي مِنْ دائِكِ».
35 وبَينَما يَسوعُ يتكَلّمُ وصَلَ رِجالٌ مِنْ دارِ رَئيسِ المَجمعِ يَقولونَ: «ماتَتِ اَبنتُكَ، فلا حاجَةَ إلى إزعاجِ المُعلّمِ». 36 فتَجاهَلَ يَسوعُ كلامَهُم، وقالَ لِرئيسِ المَجمع: «لا تَخفْ، يكفي أن تُؤمِنَ». 37 وما أذِنَ لأحَدٍ أنْ يُرافِقَهُ إلاّ بُطرُسَ ويَعقوبَ ويوحنّا أخا يَعقوبَ. 38 ولمّا وصَلوا إلى دارِ رَئيسِ المَجمعِ، رأى يَسوعُ الضّجيجَ وبُكاءَ النّاسِ وعَويلَهُم. 39 فدَخَلَ وقالَ لهُم: «لِماذا تَضجّونَ وتَبكونَ؟ ما ماتَتِ الصّبيّةُ، لكِنّها نائِمةٌ!» 40 فضَحِكوا علَيهِ. فأخرَجَهُم جَميعًا، ودخَلَ بأبي الصّبيّةِ وأُمّها والذينَ كانوا معَهُ إلى حَيثُ كانَتِ الصّبيّةُ. 41 فأخَذَ بِيَدِها وقالَ لها: «طَلِيثا قُوم!» أيْ «يا صَبيّةُ أقولُ لَكِ: قُومي!» 42 فقامَتْ في الحالِ وأخذَتْ تَمشي، وكانَتِ اَبنةَ اَثنتَي عَشْرَةَ سنَةً، ففي الحالِ تَعَجّبوا كثيرًا. 43 فأوصاهُم يَسوعُ بشِدّةٍ أنْ لا يَعلَمَ أحَدٌ بِما حدَثَ، وأمرَهُم أنْ يُطعِموها.
V. FASEL DIǴITTILIN.
1 Wīda bar mwittil mōlaṅōšan, Garǵasīn barril ā. 2 Tarīn sigirratōn fassīn kēllā, meliktakkafī wē tur-baltōn mirra fala, tal log ǵūon, šogorti nigis wēkā kuṅkenon. 3 Turbal āgon; wēl eska kettifkummun, tirissi log-gōnī. 4 Minā allī-gōn tirissi-gōn nogo wakti diyyikā deggafīa, kekeḱḱakonon allī-gōn tirissi-gōṅ-gā, wēl āg-eska kullikimmun. 5 Tar wīyanī ugrēs-kōn awa-gōn-gā mulēnḱī-gōn tēkū-gōn-nā āgon, wīkkenon, kid log ai tangā tōkkenon. 6 Tarīn Yesūg wīriddotōn nassīn kēllā, mirra tal lo ǵū ūbōsa, diyyikā wīga, īgatiron: 7 Ai gōn ik-kōn fakkil min dārī, wo Yesū, nōr mallēn dauwin tōd? Ai ikkā gorkēr, ailā ūskennēgā awatam. 8 Lākēn tar īgatiron: Sadō falōs, šogorti nigis, in idiltōnī. 9 Tar issigon: Taṅs iṅgā nai innā? Wīdkir īgon: Taṅs aṅga legūninnan; minā ū diyya mennu. 10 Takkā feddatiron, ūgā tūrǵatame yā in irkiltōn. 11 Mando mulēnkīn kullā kaderōkin limma wē aga-dettakabsan. 12 Šaitanī kāmil takkā feddatissan: ūga mugōǵī kaderōkīn gittan tūlā torgeḱḱalōnī. 13 Aballā Yesū mugōgon. Šogorti niǵiskūī šādō fala, ǵū kaderōkin gittal torǵeššan. Limma ǵū kuṅōšan ibirti logo baherlā, kidda dišan; durē ūwo messan. 14 Kaderōkin korosirī doseḱḱisan, ukkirkaḱḱisan irki-gōn halā-gōn-nā. Ademirī šadō fāḱḱisan gū naddileyā in habarkā. 15 Yesū logo kir, ittā nassan šaitanīltōn meliktakkafīkenokā, mand āgintān kīdeḱḱakonon, unnēgattaṅōson; ter ǵagafī-ǵisan. 16 Ter nakkenokūī, īksan meliktakkafī-gōn kaderōkū-gōn-n habarkā. 17 Takka feddisan: irk ūnatōn falōse yā. 18 Yesūn sigirrā gūsīn waktigā, meliktakkajī takka feddon ai dan tīgalle yā. 19 Lakēn Yesū mōnōsa īgatiron: nōg innā gū ādem iṅgū logo, īgatiḱḱe, maskennē miṅhellig nōr ikkā awatirō, sikkir in dōro arkamkenō. 20 Fala, irki dimēlā ǵū, īga-tiḱḱon, maskennē mirikellig Yesū tan dōro awatikkenō. Wēndūtin adwisan.
21 Yesūn ānē in barril kissīn waktigā, ādem diyyī ǵamakaššan. Tar baharin dōro menon. 22 Adī, wēi tariafīn geraian dawirīltōni, taṅis tarigā Yāirus-innan; takkā nassīn kēllā gud do tīgōson. 23 Takkā diyyikā fedda īgatiron: An assi šogortin aharrā; firgirēyon kirontānī, eddi iriyā dōro tannā okkirontānī, an assi wēyōseyā, āriōseyā. 24 Tad dan ǵūon; ādemirī diyyī abāg tannā kir, kutrisan.
25 Idēw wē mando ām-menon, dīs tan sukkafīn gem dimeruwogā. 26 Diyyikā kesdaṅafīkenon; ha-ktmī lotōnī; tarīn kuṅkessīn kāmilkā hakīmīg tiḱḱa-kenon; gattigā awadēnakumminnan; daiman ā-diyya-ṅon. 27 Yesūlatōn ukkisīn kēllā, ādemirīn fakkiltōn ǵū ǵer tannā, kitti taṅgā taffon. 28 Igon: Kitti tarigā taffikaiē, fa-wēyōsrēyon. 29 Aballā dīsim-māri sam-mōson; hisson yitta tannā wēyōsiṅgā orodiltōni. 30 Wīda Yesū irbiron nebis tannā guwa wēkā tallatōn daffōsona yā, gelba ādemirīg tīra, īgon; Nai kitt aṅyā taffō? 31 Talamīdī īgatissan: Nānam ādemirīn kutragā? Sikkir īgī, naia inī aigā taffoī yā? 32 Gelbon idēn awokā tīrā. 33 Idēn gāga kerkeron, tarīn ausīng irbiredon; kira, ardil ūba, alēg barion. 34 Īgatiron: An as-tō! amāna in ikkā wēyikiron; ǵū salāma logo, orod innatōn, wēye. 35 Tarīn iṅgir āg-īginī, geraian dawurin hadā-mirīltōn wēkūī kira, banisan: In as dīōsona yā; illim ma alimyā gadrōsonā? 36 Yesū in baṅittā fehemeda, geraian dawikā īgatvron-ǵāgatam, diyyan āmine. 37 Abag tannā kīnkaḱḱakummun illa Betrūs-kōn, Yākūp-pōn, Yūhannī Yākūbn eūgakōn. 38 Geraian dawirin nōglā kira, simarkandigā nalon; diyyikā āg-ōmnan, wīginan. 39 Tar auwō ǵū, īgatiḱḱon: Ul lim wīgrū, owrū? burū dīafīmun, nērafīn. Ter gurrō-šan. 40 Tar kāmilkā ōsōǵon, burūm fāp-pōn ēṅgōn tad dan dāǵakū-gōṅ-gā dummeǵon; tōra ǵūon burūn āgen agarrā. 41 Burūg eddi log dummeda, īgatiron: Talita kūmi, inī: Wō burū, ai ikk īgatēr, kutte. 42 Aballā burū kutta, taṅōson; gem dimerūwogā kunon. Kāmil diyyikā aǵibsān. 43 Tar tekkā diyyikā hafadǵon wēn wēkā gattin irbittamegā; īgon kabirekā burūgā tirana yon, kabeyā.