Algeta dhuŋuna nyim dhina dhadhil dhai rinya Yasuuⓐuŋw
1 Kwereny nanaŋ ŋwamun ŋwati ŋwiro ram ŋwa Ŋida ŋa dh’Abrico a ŋa dh’ⓐesh Fatir no, a leleny la gusus a jathib athilabiŋaijiye, alari lamutha Yasuuⓐuŋw girimu, alrinya. 2 Albarnu, athil nanaŋ muthi ŋidwa ŋijo no, lidhenyo alari lal liji lagajo ganu.
Dina jo Yasuuⓐ Betⓐanya a kwa gweta buluje ŋela gi lira alaŋ
3 A ma Yasuuⓐ je Betⓐanya, ŋwuje gi dunu gwa Simⓐaan gwina gwiro ŋilaŋ, a dina aruŋw gweny, a kwa gweta ila, ŋwapa gizaaza gina giro gwoweny, guthi luro loinyadho. Ŋwukie gizaaza, ŋwubuluje ŋela gi lira alaŋ la Yasuuⓐ. 4 A liji coŋ lina lijo mine alkadugore, alarnu, Kworaŋ abi ŋela kadhi galo minoŋ? 5 Ŋuthi ŋoma ŋilini jinea die‐a‐thudhina a jaldhedha lijo lina lati luthi ŋida no. Alrumejo kwaio diman galo. 6 Al Yasuuⓐ aicinu, Abricul, kworaŋ nyabi rumejo diman galo? Gwiminyupijo ŋiro ŋiŋir. 7 Liji lina lati luthi ŋida no lathanyal je gigina. Ada limari lanyal upijo ŋiro ŋina ŋiŋir, nyaŋa luthi ŋoma; abi nyi gwati gwatigwaje dagalo gigina no. 8 Gwimapai ŋiro peth ŋina ŋuthiuŋw ŋai ŋoma; gwimila kwereny nanaŋ nyi gwati gwurcinu no, ŋwugeta ŋela kaŋinu iny. 9 Titiganu nyi gwa gwacaijinu, Kalo peth ga gidhila gina gathaji gan liji abiŋi Dhuŋuna dhina Dhiŋir, labiŋi ko dhuŋuna ibidha dhina dhima kwa apa, athi liji aŋidhani.
Ugejiye gwa Yahuudha al Iskharyuuṯi
10 A Yahuudha al Iskharyuuṯi, gwina gwiro gweta gwa calmiz jina jiro die‐a‐ram, ŋwela gi leleny la gusus, ŋwari gwuŋwun ugejie degen. 11 A dina maldiŋini, aliŋir dugore, alarnu gwaldhedha gwarush. A Yahuudha bupe lamun lina liŋir ladhuŋwulugejie.
Gimure gina gimiradhi
12 A lamun lina lal Ŋidwa ŋa dh’ⓐesh Fatir je kwerkwereny, lina lathin dhoga kaŋala ga ŋidwa, a calmiz ja Yasuuⓐ othaije galo, alaici, Au gwara anaŋa lelina daŋalgitijo kaloŋa momaŋ ga dheny ŋida ŋa ŋidwa? 13 Ŋwukeje calmiz juŋun ram, ŋwulabiŋaijo, ŋwulaici, Idhul len, nyaŋa labudhe kwoma ŋalai gweta gwina gwupunu gidhe ga ŋau; nya gwuje. 14 A dunu gwina gwaji gwuŋwun uni, nyabiŋaijo kwijo gwa dunu, nyaici, Muⓐallim gwarnu, Dunu gwa lirin gwada, gwina gwananeny ŋida ŋa ŋidwa calmiz jai jiny? 15 A gwaji gwajaŋajo duna gweta gwina gwipa gwina gwijo kabo gwina gwuthi ŋida peth; nya geta momaŋ. 16 A calmiz juŋun ela, alobani len, albuje dhuŋuna peth dhiro ŋinena dhina dhabiŋaijuŋwulo; algeta ŋida peth momaŋ ŋa ŋidwa. 17 A ma kalo ro ŋibilbil, a Yasuuⓐŋa ila calmiz jai jina jiro die‐a‐ram. 18 A dina jalilo aleny, al Yasuuⓐ abiŋaijo, ŋwulaici, Titiganu nyi gwa gwacaijinu, Gweta gwo gwithi lai gwina gwaji gwinyinugejie. 19 Alkadugore gwuleny, athi gweta arnu, Nyi gwiro a? A gwiter arnu, Nyi gwiro a? 20 Ŋwulabiŋaijo, ŋwulaici, Gwiro gweta gwa calmiz jina jiro die‐a‐ram gwina gwanagwai duwaijiye nono gi s̱aẖn jetipo. 21 Ŋari ŋa liji ŋela, ŋiro ŋinena ulinuŋwna; abi dhuŋun dhaje dhike kwiji gwina gwaji gwanugejie. Gwiŋiranu dathuŋw liŋinu gatur no. 22 Dina ithilo, a Yasuuⓐ apa ⓐesh, ŋwuyabiŋaijo Kaloŋa, ŋwurta ganu, ŋwuldhedha, ŋwulaici, Apul, nyeny; aŋinu iny iro ibiya. 23 Ŋwari ŋwapai finjaan, ŋwugwabiŋaijo Kaloŋa, ŋwuldhehda; aniye peth. 24 Ŋwulabiŋaijo, ŋwulaici, Ŋin ŋiny ŋiro ibiŋa ŋa dhuŋun dha Kalo dhina dhiyaŋ, ŋina ŋirijo lijo loinyadho. 25 Titiganu nyi gwa gwacaijinu, Nyi gwati gweye ŋau ŋa dugur manaŋ no, di gi lamun ibile lina laji linyiliye ŋina ŋiyaŋ kidhila ga Kalo. 26 A dina mal eliŋa dheliŋa dheta dha Kalo, altu, alela gi len lina lan Zetuun.
Yasuuⓐ gwabiŋu darnu gwaji gwa calmiz juŋun gathani
27 Al Yasuuⓐ abiŋaijo, ŋwulaici, Nyaŋa peth dugor dajimiri gi dhuŋun dhiny gile ibiga; ŋinena dhulinu minoŋ, Nyi gwaji gwupi gwora, a jaŋal jabai galo peth. 28 Abi maji minyi dire, nyi gwajimadhina, nyi gwela Jaliil. 29 Abi Buṯrus abiŋaijo, ŋwaici, Ada dugor dimijimiri peth, dhati dhinyimiri no. 30 A Yasuuⓐ abiŋaijo, ŋwaici, Titiganu nyi gwa gwaicaŋanu, Ŋinena gile, kwereny nanaŋ lugugure lati luro ŋwamun ram no, ŋa gwaji gwinyidoinya ŋwamun ganu thiril. 31 Ŋwubabiŋaijani gwuleny, ŋwaici, Ada nyi gwimari dalai, nyi gwati gwaŋadoinya gatur no. An calmiz juŋun peth are minoŋ.
Yasuuⓐ gwijo Jathsemaani
32 Alobani kalo gina gan Jathsemaani; ŋwabiŋaijo calmiz juŋun, ŋwulaici, Jalul mina, nyela nyabiŋaijo Kaloŋa. 33 Ŋwodha Buṯrusuŋw a Yuuẖanna a Yaⓐguub, ŋwuke dhugore, ŋwuni gwuleny gi dhugor ganu dhuŋun. 34 Ŋwulabiŋaijo, ŋwulaici, Dhugor dhiny dha dhimiriiny dhiro ŋinena nyinai; jul mina; nyethadhe galo. 35 Ŋwudoga galo gwitiny, ŋwide kwiyaŋ, ŋwabiŋaijo Kaloŋa, ŋwari ada dhuŋun dhimuthi ŋoma gi saaⓐa ibije jaji ŋwerna je ganu dugun. 36 Ŋwaici, Babo gwai, ŋa gwuthi ŋoma gwapai dhuŋuna peth. Wuludhiny finjaan ibigwa; athaŋa babrico dhuŋuna dhina dhinyi dhare no, ŋwubi je dhina dhuminyaŋa. 37 Ŋwaura, ŋwulbuje didhre, ŋwabiŋaijo Buṯrusuŋw, ŋwaici, Simⓐaan, ŋa gwimadhire? Au gwati gwuthi ŋoma gwadatiŋa galo saaⓐa jetipo no? 38 Athanya datiŋa galo, nyabiŋaijo Kaloŋa, dathathanya ugejinu gi dugor ganu dalo no. Titiganu, dhigirim dhathojimaje, abi aŋinu yathowaje. 39 Ŋwari ŋwela manaŋ, ŋwabiŋaijo Kaloŋa dhuŋuna dhina dhabiŋaijuŋw kwereny. 40 A muŋw aura, ŋwulbuje didhre manaŋ, (ŋinena ithilo ŋwar,) athil liŋidhi darnu gwalabiŋaijaŋa no. 41 Ŋwaura manaŋ, ŋwulaici, Dhirul ŋinena; nya gathuwa; peth di. Saaⓐa jimila. Aŋadhul, Ŋari ŋa liji ŋanugejie gi doi ganu da liji lina like. 42 Dirul, alela; aŋadhul, gwina gwugejinyina gwo githo.
Mutha gwa Yasuuⓐ
43 A dina juŋw nanaŋ dabiŋi, an Yahuudha, gwina gwiro gweta gwa calmiz jina jiro die‐a‐ram, ila liji lai loinyadho, lapanu jalala a lurudho, lina lukejilo leleny la gusus a jathib a liji lina lurun. 44 A kwiji gwina gwugejina ŋwulabiŋaijo kwereny ŋwulaŋajo dhuŋuna ibidha, darnu, Kwiji ibigwa gwina gwaji gwinyi mira, ŋeda gwiro; nyamutha, nyodha, nyagwela. 45 Muŋwila, ŋwunela ganu di Yasuuⓐ, ŋwabiŋaijo, ŋwaici, Muⓐallim gwai, Muⓐallim gwai; ŋwumira. 46 Almutha doi dai, alodha. 47 A kwiji gweta gwina gwidhunudhi githo ŋwuwal kalala, ŋwumiri gadham ga kweleny gwa gusus, ŋwura kuni galo. 48 Al Yasuuⓐ abiŋaijo, ŋwulaici, Nyaŋa liludhi dinyil mutha gwiro ŋinena gwuram jalala jai a lurudo lai a? 49 Alathije hekal gigina, ŋajalimiye, athinyil muthi no; abi aram dhuŋun dha kitham dhuthi je ganu. 50 Algathani peth, alabire. 51 A kamal geta gwuje, gina gigeno burthi dogo, abi ma jamal mutha, 52 Ŋwugathani burthi galo, ŋwabire galo ŋwumirinya.
Maẖkama gwa Yasuuⓐ gi je ganu ja kweleny gwa gusus
53 Alodha Yasuuⓐuŋw, algwela kweleny gwa gusus; gwijil gusus gwai peth a liji lina lurun a jathib. 54 Al Buṯrus gwuje ro gidon, duŋwila gi dunu gwa kweleny gwa gusus; lajalo jadham jai kiga, ŋwenaje. 55 A leleny la gusus a liji peth lina lathije gi juriya alari labuje lijo lina luthi ŋoma labiŋi dhuŋuna dha dhildhirinya Yasuuⓐuŋw; athilbi bujo no. 56 Ŋinena liji loinyadho lidhedhinu shahaada gwina gwiro ŋidhuŋun dugun, abi shahaada gwegen gwati gwiro ŋinena gwetipo no. 57 A liji coŋ dire, aldhedha shahaada gwina gwiro ŋidhuŋun dugun, alarnu, 58 Anaŋa lidiŋinu darnu, Nyi gwakie hekal ibigwa gwina gwigitinu doi dai, a nyi gwaje ŋwamun thiril a gwinyaice gwiter gwina gwati gwigitinu doi dai no. 59 A shahaada gwegen lagadhe ganu, athuŋw audhi no. 60 A kweleny gwa gusus direlaŋ keligeny ganu, ŋwothaije Yasuuⓐuŋw galo, ŋwaici, Ŋa gwati gwuthi dhuŋuna dha dhabiŋi na? Dhuŋun dhiro dhaŋ dhina dhabiŋaŋal dhai? 61 Ŋwubijalo jigwoiny, athuŋw abiŋi dhuŋuna dheda no. A kweleny gwa gusus othaije galo manaŋ, ŋwaici, Au gwiro al Masiiẖ, gwina gwiro Ŋari ŋa Mubaarak a? 62 A Yasuuⓐ arnu, Nyi gwiro; a nyaŋa laji laŋa Ŋare ŋa liji dijalo gi limera la dhiŋir dha ŋoma, a dila gi jibura ja Sama. 63 A kweleny gwa gusus dhiretha ciraŋa ganu juŋun, ŋwarnu, Anaŋa libupo shahaada gwiraŋ manaŋ? 64 Nyaŋa limadiŋini duŋwulo Kaloŋa. Nyaŋa larakwai? A liji peth akimiye ai gwai. 65 A liji coŋ gwoginya nono, algirba galo gi je ganu, alpi, alaicinu, Aŋajije dhuŋuna dha nebiŋa dhina dhanaliŋa. A jadham pi nyirke nyai.
Buṯrus gwirinu Yasuuⓐuŋw
66 A dina jalo Buṯrus galiny gi dunu, a gadham geta ga kweleny gwa gusus ela gina giro ŋera. 67 Muŋwaŋa Buṯrusuŋw denaje, ŋwutejo je, ŋwaici, Ŋa ko ligwudhio Yasuuⓐ gwai gwa Naas̱ira. 68 Ŋwubidoinya, ŋwarnu, Nyi gwati gwiliŋidhi dhuŋuna dhuŋa no. Ŋwutu por; a lugugure ure. 69 A ŋera ŋina ŋiro gadham aŋa manaŋ, ŋwabiŋaijo lijo lina lijilai, ŋwulaici, Kwiji ibigwa gwiro gweta degen. 70 Ŋwudoinya manaŋ. Aljalo gwitiny, a liji lina lijilai alabiŋaijo Buṯrusuŋw manaŋ, alaici, Titiganu ŋa gwiro gweta degen; ŋa gwiro kwiji gwa Jaliil, a dhuŋun dhuŋa dhirna. 71 Ŋwubi luye, ŋwarnu, Nyi gwati gwiliŋidhi kwijo ibigwa gwina gwaranya gwai no. 72 A lugugure ure manaŋ. A Buṯrus aŋidhani dhuŋuna dhina dhabiŋaijo Yasuuⓐ, ŋwaici, Kwereny nanaŋ lugugure lati luro ŋwamun ram no, ŋa gwinyidoinya ŋwamun ganu thiril. A dina muŋw aŋidhani, ŋware.
XIV. FASEL DIMERKEMSTTTILIN.
1 Fasīh-gōn fatīrin korrē-gōn kiron nahār ūwom bādilā. Kahinīn dauwirī-gōn kātibī-gōn tebbaisan, sikkir dummissā makkir rogo, fāwissā. 2 Baṅisan, korrēn nahārkā immun, fitnag ǵāga kellatōni.
3 Tarīn Betānilā messīnnā, Samān bargin nōgiddo tīgōson kēllā, idēn wē kiron, tad dani gesās wēkā kāgintāni gatuṅgi nardiltōn-dāfī temen diyyikā; tar gesāskā tōgaǵon, fōg ur tan udaǵon. 4 Wekūī gam-mōǵā ai tenni log, īksan: Tallim in gatuṅgikā daffaǵō? 5 Gānosēṅkossan denār imil tusko logo, meskīn wēkūg tiroǵēṅkossan; ariǵ tāṅgā kabsan. 6 Mādal Yesū baṅon: Arāha tannā mugōsan; in idēn dan miṅg awinaṅgā firgurū? Ǵelli mās wēkā aig awadēnon. 7 Ud dan fogrī wīyan dāginan; ur oni firgikawoi wīyan mask awinaṅgā, eskirokom; lāken ai wīyan ul logo ā-immun. 8 Tar awon tarīn eškisīṅgā, minā iṅg awon ūrragaṅa ǵitt aṅgā sabirōsi-naṅgā genās annin dōro. 9 Ai allēg ukkā īgatiḱḱir: agar siddo in inyīl tīgitakkarin duria kāmillā, in ǵellig bariallan, takkā ǵillinan siballā.
10 Yehūda el Asharyūti, dimerūwolatōn wēi, kutta, kahinīn dauwirī log nogon hūninan siballā. 11 Ter iṅg ukkissan kēllā ǵurrōšan miād wēk ausan šoṅgirk arralleā inīn dōro; tar tebbayon, sikkir takkā huni-naṅgā.
12 Fatīrin korrēn urragi nahārkā goǵōsan kēllā fisīhin kattigā, talamīdī taṅgūī tal log bańisan: Siddo firgī ūīn ǵūekā hadderinaṅgā kabiren siballa fisīhin korrēn kattigā. 13 Tar īdaḱḱon talamīdī tannigūl-tōni ūwoga tekk īgatiḱḱon: Irkil ǵūan, id wēkā fa-tīrokom amaṅ gubē wēka sokkakaginī; abag tannā ǵūan. 14 Tarīn tōren agarrā uk-kōn tōǵan, īgana nōginkōgā: Maallim ikk īgatēn: agar sillē agī fisīhin korrēn kattigā fa-kabēī talamīdī aṅgū dani? 15 Tar amantaḱḱarin diwanī ballettā hadderaṅafī wēka; tad do sufrag awadēnǵana. 16 Talamīdī taṅgūī ǵūsan, kaššan irkilā, elsan, tarīn baṅisīn nagittanī, haddirsan kattiga.
17 Awakā tar kiron dimerūwo dani. 18 Wīda terī tīgōgisan sufralā kablleyā, Yesū īgatiḱḱon: allēg ai ukk īgatiḱḱir, ullatōn wēi, ai dan kabin, aigā fa-hūnin. 19 Terī simarkōšan; takka īgatissan wē wēn aharrā: Ayī? uwitti-gōn: Ayī? 20 Tar wīd-kirtira īgatiḱḱon: Himerūwolatdn wēi, lugmag ai dan fālalā udin. 21 Ādemin tōd mando ǵūn, fāyafī nagittā; lākēn wāyā ogoǵ, nai log ādemin tōd hūni-takkarī. In idin dōro gennā menon, daṅal unnitak-kakommēṅkanī.
22 Ā-kabsannā, Yesū kabakā dummon, šukrōsa korgaḱḱon; tirōǵa, īgatiḱḱon: Dummana, kabana; in gitta annin. 23 Kāskā dummon, šukrōsa tiḱḱon; kāmil tallatōn nīsan. 24 Īgatiḱḱon: in ahed mirin dīs lin, fōgtakkoī diyyīn dōro. 25 Allēg īgatiḱḱir, ai fa-nīmun enebin tamarratōni nahārin kēl, issoni wīda-gōn fa-nīr nōrin mulkilā.
26 Hamdu bamkessan kēllā, Sētūn mulēlā ǵūsan. 27 Yesū īgatiḱḱon; In awakā kāmil unnīfa-šekūno-kom ai log, minā fāyafīn: ai fa-tōgir egedirīn koroskā, egedirī fa-turtakkōǵinan. 28 Lākēn ai on kuttikaiē urrag unni Ǵelīlil fa-ǵūr. 29 Betrus īgatiron: kāmil šekūṅkaivanī, aifa-šekūn ā-immun. 30 Yesū īgatiron: Allēa īgatiḱḱir: in awaka dirbanondin hatran uwogā wīgmēninī awwellā, ir aigā fa-gūbnam hatrat tuskōgā. 31 Tar wīda īgon: Ai oni id dan dīkaiē-gdn, ai ikkā fa-gūbmun. Kamil-gon iṅgirr īksan.
32 Getsemān hōšil kaššan. Īgon talamīdī taṅgūgā: Indo tīgoǵana, ai fa-ǵū sallirī waktaṅe-fāminī. 33 Tad dan dummaǵon Betrus-kōn, Yakūp-pōn, Yūhannī-gōṅ-gā bedayon kerkerit-tōn ǵāgi-gdṅ-gā. 34 Īgatiḱḱōn: Ai anni simarkafīn dīaṅ kēlkā dūe-fāminī; indo tīgōǵan, fkkatīgan. 35 Tar kiddekā wīraṅoson, guddo tīgosa sallon, sā taṅgā nogeyā, eski-kanī. 36 Īgon: Bāba, kāmilk eskinam, in kāskā mīre; lākēn aiīn firgi nagittā immun, irīn firgi na-gittā. 37 Tar kira, nērafīǵinan elǵon. Betruskā īyatiron: Samān, irfirginā? eska sā wēkā fikkatīgmī? 38 Fikkatīgana, sallana, fitnal tōḱarimmunnu logo; šogorti firgafīn, lākēn ǵitta dāifafīn. 39 Wīdagdn ǵū sallon, īgon in bariidi-goṅ-gā. 40 Wīdagdn kir, nērafīǵinan elǵon; māntennī nalū logo middaftšan nogo; irbikumminan, miṅgā takkā wīdkirtēnagā. 41 Darbat tuskittigā kira, īgatiḱḱon: Ur is sāgā nērū, walla āgru? Wakti halsin sā kiron; adī āda-min tōd ǵebaitakkin sembīkogūn eddilā. 42 Kuttan, nogallōni; adī, tar, mōlā, aigā ǵebbayī.
43 Aballā, tar elgōn baṅinī, Yehūda kiron, dime-rūwolatōni wē, limma dauwi wē tad dani, faraṅī logo nabūdi logo, kahīnīn dauwirī-gōn, sōn nōrkū-gōn, gortikū-gon-natōni. 44 Id ǵebbaio-kōn alamgā tik-keṅkonon, īkkeṅkonon: naigā ai fa-dawōsī, tallin, takkā kogora kir, dummana. 45 Kir, tal log mōla-ṅon, īgon: Nōr, nōr, dawōson. 46 Ter tallā eddi tennigūgā okkir, dummisan. 47 Tellatōn wēi, tal logo messan, farāṅigā, kūwon, tōgon kahīnīn dauwin hadāmgā ukki taṅgā merredon.
48 Yesū wīda īgatiḱḱon: faššokom, fāwrittā wē log kirokū nagittāni, farańikū-gōn nabūdikū-gōn nogo, aigā dumminaṅgā. 49 Ai nahārin dūtin ul logo hēkallā mes, alimǵis, āigā dummikeṅkumminokom. Lāken in kiron, sōkā timalleyā. 50 Talamīdī kāmil takkā mugōsan, doseḱḱisan. 51 Bōdar wēr ā-menon, takkā ergada-falon, kittān wēkā udirkāgon ǵitta nawan dōro; takkā dummisan. 52 Tar kittāṅgā mugon, doseḱḱon wirǵafī.
53 Eḱḱūsan Yesūkā kahīnīn dauwirī log; ǵammaṅ-kaḱḱisan tal logo kāmil kahīnīn dauwirī-gōn gortirī-gōn sōn-nōrkū-gōn. 54 Betrus ergada-falon wīri logo, kahīnīn dauwirīn seraian tūlaṅe-fāminī; mando tīgōsa hadāmin mōlā, īkkā ā-kakkon. 55 Kahīnīn dauwirī-gōnǵamād kāmil-kōn šahāda wēkā tebbaisan Yesūn dō-ro, takkāfāwidilleā, elkeṅkumminan. 56 Diyyī ekkaš-šan šahāda marǵākā, lāken šahāda tenni iḱḱir iḱḱir-aṅǵon. 57 Wēkūī kutta, šahāda marǵākā ekkira, banissan. 58 Ukkissu tar baṅon: hēkal eddi log goriafīkā galbiginaṅgā firgir, iḱḱi nahār tuskōla eddi kiṅin goṅafīkā awinaṅgā firgir. 59 Lākēn šahāda tenni wē wēk gallaṅkeṅkummun. 60 Kahīnīn dauwi fakki tenni kutta Yesūgā issigon: gattin ir barnmī tan dōro, ikkā šeheda-tiranaī? 61 Tar hussōson, abaden wīdkirtīrkummun banittā. Kahīnīn dauwi issigon darban ūwittigā: illē Messīhi, hamdafīn tōd. 62 Yesū wīdkirtiron: ailin! au urī naddilokom āde-min tōttā āginī gudran īyonnā au taṅafīnī semān sa-hābi dani. 63 Kahīnīn dauwi kitti taṅga orriǵa īgon: sikkir ūg lesmigī šahādi-gōni? 64 Ur ukkis-sokōm kāfirkā. Miṅgā hamminrū? Terī kāmil huk-mōsan tan dōro, minā waǵbōson dīakā. 65 Wēkūī wīda tan doro tuffotissan, koń taṅgā tigissan, suggissan īgatissan: baṅeǵalle. Hadamī tōksan końilā.
66 Betrus tauwo seraialā ā-menonnā, kiron kahīnīn dauwin hadāma wēi. 67 Betruskā nalon kēllā, īkkā kakkinī, takkā gūrion, īgatiron: ik-kōn Yesū Nasare? tawi dan dāronam. 68 Gūbōsa īgon: ai irbummun takkā; walla irīn ā-baṅekā irbummun. Sādō ǵūoṅ hōšid do, dirbanondi wīgon. 69 Hadāma naleda, īgatiḱḱon wīdagōn, tel logo āginanī: inī tellatōn wēra yon. 70 Gubōson wīdagōn. Sōbēn aharrā wīdagōn tad do mōlkūī Betruskā īgatissan: Allēa ir tellatōn wēra mennam; irīn Ǵelīliltōni inen siballā, nar inni tenni galagā. 71 Tar bedayon ǵorron: ai irbummun in id, urīn banekā. 72 Dirbanondi wīgon darban ūwittigā. Iw waktigā Betrus hamminon bawittā Yesūn īksīṅgā: dirbanondi dārban ūwogā fā-wīgin urra-giddo, ir aigāfa-gūbōnam darbat tuskogā. Bedayon, oṅon.