Yasuuⓐ gwaŋinu gi baẖr gwina gwan Ṯabariiya
1 A ma dhuŋun ibidhe erna, a Yasuuⓐ aŋinijo calmiz juŋun manaŋ kalo ga baẖr gwina gwan Ṯabariiya; a ŋwaŋina minoŋ. 2 A Simⓐaan Buṯrusŋa a Tuuma, gwina gwan Towam, a Nathanaayiil gwa len la Gaana ga Jaliil, a keleŋa ga Zabadi, a calmiz ram jiter juŋun allije liduŋw. 3 Al Simⓐaan Buṯrus abiŋaijo, ŋwulaici, Nyi gwela dumi ŋwuma. Alaicinu, Alligwudhie ko. Altuya, aluni gi felluuka ganu; athilbi umu ŋwuma gile ibige gatur no. 4 A dina ma bigunu ro, a Yasuuⓐ dhuna kimumu; athibi calmiz liŋidhi darnu Yasuuⓐ gwiro no. 5 Al Yasuuⓐ abiŋaijo, ŋwulaici, Keleŋa gai, nyaŋa luthi ŋida ŋa dheny a? Alaicinu, Oo. 6 Ŋwulabiŋaijo, ŋwulaici, Guthul diba gi dhoi dha felluuka dhina dhiro dhiŋir, a ŋwanyalbuja. Alligatho diba, athilbuthi ŋoma gwalodha no, ŋinena oinyadhuŋw ŋwuma. 7 A thilmiz ibidhe dhina dhuminyu Yasuuⓐ ŋwabiŋaijo Buṯrusuŋw, ŋwaici, Kweleny gwiro. Dina ma Simⓐaan Buṯrus diŋini darnu Kweleny gwiro, ŋwungenadha luga luŋun la ŋiro, (ŋinena juŋw ŋwumirinya,) ŋwugedhaije ŋau ganu. 8 A calmiz jiter ila felluuka gwai gwina gwitiny; (al lati lolaŋ ganu kimumu no, abi lar mitr dure‐thudhina,) alodha diba gwa ŋwum. 9 Dina maltuya kimumu, alaŋa iga ina iro ŋwura igitinu, a ŋwum gitinu alaŋ, a ⓐesh. 10 Al Yasuuⓐ aicinu, Apul ŋwuma coŋ ŋwina ŋwumanyalo ŋinena. 11 A Simⓐaan Buṯrus ela, ŋwodha diba kimumu a diba oinyadho ŋwuma ŋwina ŋwipiŋwipa, dure‐kworoŋo‐thiril a die‐a‐thiril, athibi diba kii no. 12 Al Yasuuⓐ abiŋaijo, ŋwulaici, Ilal, nyeny. A thilmiz dheta dhati dhina dhothaije galo, ŋwaicinu, Au gwan ei? no, ŋinena liŋidhilo darnu Kweleny gwiro. 13 A Yasuuⓐ ila, ŋwapai ⓐesh, ŋwulguginijo, a ŋwum ko. 14 Ŋwamun ibiŋwe ŋwimaro ganu thiril ŋwina ŋwimaŋw ŋwai Yasuuⓐ aŋinijo calmiz juŋun dina muŋw dire dai.
Dhuŋun dhina dhiro gidon dhina dhabiŋaijo Yasuuⓐ Buṯrusuŋw
15 A dina maleny, a Yasuuⓐ abiŋaijo Simⓐaan Buṯrusuŋw, ŋwaici, Simⓐaan, ŋari ŋai ŋa Yuuna, au gwuminyaniny gi liji ibila a? Ŋwaicinu, Ye, Kweleny gwai, au gwiliŋidhi darnu nyi gwuminyaŋa. Ŋwabiŋaijo, ŋwaici, Io jaŋala jiny jina jitijitiny. 16 Ŋwabiŋaijo manaŋ ŋwamun ganu ram, ŋwaici, Simⓐaan, ŋari ŋai ŋa Yuuna, au gwuminyiny a? Ŋwaicinu, Ye, Kweleny gwai, au gwiliŋidhi darnu nyi gwuminyaŋa. Ŋwabiŋaijo, ŋwaici, Io jaŋala jiny. 17 Ŋwabiŋaijo ŋwamun ganu thiril, ŋwaicinu, Simⓐaan, ŋari ŋai ŋa Yuuna, au gwuminyiny a? A Buṯrus ka dhugore ŋinena abiŋaijuŋw ŋwamun ganu thiril, Au gwuminyiny a? Ŋwaicinu, Kweleny gwai, ŋa gwiliŋidhi dhuŋuna peth; ŋaliŋa darnu nyi gwuminyaŋa. A Yasuuⓐ abiŋaijo, ŋwaici, Io jaŋala jiny. 18 Titiganu, titiganu, nyi gwa gwaicaŋanu, Dina raŋa gwitiny ŋa gwathigena gwiren, ŋelila galo gi dhugor dhuŋa; abi maji maŋaro gwurun, ŋa wal doi ganu duŋa, a kwiji gwiter gwaŋaguke, a gwaŋapai kalo gina gati gara gaŋanela no. 19 Gwabiŋu dhuŋuna ibidha daŋajo darnu akwai ai gwuŋun gwiro gwadhi majidhe Kaloŋa. A dina muŋwabiŋi minoŋ, ŋwaici, Gwujiny. 20 A Buṯrus urle galo, ŋwaŋa thilmiz dhina dhuminyu Yasuuⓐ digwuje, dhina dhidhirudhi gi jabaŋ ganu dina ithilo ŋida ŋa dheny ŋa keraga, ŋwaici, Kweleny gwai, ei gwiro gwina gwaji gwaŋanugejie? 21 A dina ma Buṯrus aŋa, ŋwabiŋaijo Yasuuⓐuŋw, ŋwaici, Kweleny gwai, a kwiji ibigwa gwardhau? 22 A Yasuuⓐ abiŋaijo, ŋwaici, Ada nyi gwimari gwathigwaje di minyaura, dhuŋun dharakwai duguŋa? Gwujiny. 23 A dhuŋun ibidha bai galo di limedhigen alarnu thilmiz ibidhe dhati dhai no, abi gwati gwabiŋaijo Yasuuⓐ darnu, Gwati gwai no; abi, Ada nyi gwimari gwathigwaje di minyaura, dhuŋun dharakwai duguŋa?
Peth di
24 A thilmiz ibidha dhiro shaahid gwa dhuŋun ibidha, ŋwule dhuŋuna ibidha; a anaŋa liliŋidhi darnu shahaada gwuŋun gwiro titiganu. 25 A Yasuuⓐ apai ŋiro ŋiter ŋoinyadho, abi ada ŋirii ŋina ŋulinu peth, nyi gwarnu gidhila gati guthi ŋoma gapai jitham jina julini no. Amiin.
يسوع يظهر لسبعة من تلاميذه
1 وظهَرَ يَسوعُ لتلاميذِهِ مَرّةً أُخرى على شاطئِ بُحيرةِ طبَريّةَ. 2 وكانَ ذلِكَ حينَ اَجتمَعَ سِمعانُ بُطرُسُ، وتوما المُلَقّبُ بالتَوأمِ، ونَثَنائِيلُ الذي مِنْ قانا الجليلِ، واَبنا زَبَدي، وتِلميذانِ آخَرانِ مِنْ تلاميذِ يَسوعَ. 3 فقالَ لهُم سِمعانُ بُطرُسُ: «أنا ذاهِبٌ لِلصّيدِ». فقالوا لَه: «ونَحنُ نَذهَبُ معَكَ». فخَرَجوا وركِبوا القارِبَ، ولكِنّهُم في تِلكَ الليلَةِ ما أمسَكوا شيئًا مِنَ السّمَكِ.
4 وفي الصّباحِ وقَفَ يَسوعُ على الشّاطئِ، فما عَرَفَ التّلاميذُ أنّهُ يَسوعُ. 5 فقالَ لهُم: «أيّها الشّبانُ، أمَعكُم شَيءٌ يُؤكلُ؟» فأجابوهُ: «لا». 6 قالَ لهُم: «ألقُوا الشّبكةَ إلى يَمينِ القارِبِ تَجدوا سَمكًا». فألقَوا الشّبكَةَ وما قَدِروا أنْ يُخرِجوها، لِكَثرَةِ ما فيها مِنَ السّمكِ. 7 فقالَ التّلميذُ الذي كانَ يُحبّهُ يَسوعُ لِبُطرُسَ: «هذا هوَ الرّبّ!» فلمّا سَمِعَ سِمعانُ بُطرُسُ قولَهُ: «هذا هوَ الرّبّ»، لَبِسَ ثَوبَهُ لأنّهُ كانَ عُريانًا، وألقى نَفسَه في الماءِ. 8 وجاءَ التلاميذُ الآخَرونَ بالقارِبِ، يَجُرّونَ الشّبكَةَ بِما فيها مِنَ السّمَكِ، وكانوا لا يَبعُدونَ إلاّ مئتَي ذِراعٍ عَنِ البَرّ. 9 فلمّا نَزَلوا إلى البَرّ رأَوا جَمرًا علَيهِ سمَكٌ، وخُبزًا. 10 فقالَ لهُم يَسوعُ: «هاتوا مِنَ السّمَكِ الذي أمسكْتُموهُ الآنَ». 11 فصَعِدَ سِمعانُ بُطرُسُ إلى القارِبِ وجذَبَ الشَبكةَ إلى البَرّ وكانَت اَمتَلأت بِمئَةٍ وثلاثٍ وخَمسينَ سَمكَةً كَبـيرةً، مِنْ دونِ أنْ تتَمزّقَ معَ هذا العَدَدِ الكثيرِ. 12 فقالَ لهُم يَسوعُ: «تعالَوا كُلُوا!» وما جَرُؤَ أحَدٌ مِنَ التلاميذِ أنْ يسألَهُ مَنْ أنتَ، لأنّهُم عَرَفوا أنّهُ الرّبّ. 13 ودَنا يَسوعُ، فأخَذَ الخُبزَ وناوَلَهُم، وكذلِكَ ناوَلَهُم مِنَ السّمَكِ.
14 هذِهِ مرّةٌ ثالِثَةٌ ظهَرَ فيها يَسوعُ لتلاميذِهِ بَعدَ قيامتِهِ مِنْ بَينِ الأمواتِ.
يسوع وبطرس
15 وبَعدَما أكلُوا، قالَ يَسوعُ لِسِمعانَ بُطرُسَ: «يا سِمعانُ بنَ يوحنّا، أتُحبّني أكثرَ مِما يُحبّني هَؤُلاءِ؟» فأجابَهُ: «نعم، يا ربّ. أنتَ تَعرِفُ أنّي أحِبّكَ». فقالَ لَه: «إرعَ خِرافي».
16 وسألَهُ مرّةً ثانيَةً: «يا سِمعانُ بنَ يوحنّا، أتُحِبّني؟» فأجابَهُ: «نعم، يا ربّ، أنتَ تَعرِفُ أنّي أُحِبّكَ». فقالَ لَه: «إرعَ خِرافي».
17 وسألَهُ مرّةً ثالِثَةً: «يا سِمعانُ بنَ يوحنّا، أتُحِبّني؟» فحَزِنَ بُطرُسُ لأنّ يَسوعَ سألَهُ مرّةً ثالِثَةً: أتُحِبّني؟ فقالَ: «يا ربّ، أنتَ تَعرِفُ كُلّ شيءٍ، وتَعرِفُ أنّي أحِبّكَ». قال لَه يَسوعُ: «إرعَ خِرافي. 18 الحقّ الحقّ أقولُ لكَ: كُنتَ، وأنتَ شابّ، تَشُدّ حِزامَكَ بِـيَدَيكَ وتذهَبُ إلى حَيثُ تُريدُ. فإذا صِرتَ شيخًا مَدَدْتَ يَدَيكَ وشَدّ غيرُكَ لكَ حِزامَكَ وأخذَكَ إلى حيثُ لا تُريدُ». 19 بِهذا الكلامِ أشارَ يَسوعُ إلى المِيتَةِ التي سيَموتُها بُطرُسُ، فيُمَجّدُ بِها اللهَ. ثُمّ قالَ لَه: «اَتبَعْني».
التلميذ الذي كان يحبه يسوع
20 واَلتَفتَ بُطرُسُ، فرَأى التّلميذَ الذي كانَ يُحبّهُ يَسوعُ يَمشي خَلفَهُما، وهوَ الذي مالَ على صَدرِ يَسوعَ وقتَ العَشاءِ وقالَ لَه: «يا سيّدُ، مَنِ الذي سيُسلِمُكَ؟» 21 فلمّا رآهُ بُطرُسُ قالَ لِـيَسوعَ: «يا ربّ، وهذا ما هوَ مَصيرُهُ؟» 22 فأجابَهُ يَسوعُ: «لَو شِئتُ أنْ يَبقى إلى أنْ أَجيءَ، فماذا يَعنيكَ؟ اَتبَعْني أنتَ!»
23 فشاعَ بَينَ الإخوةِ أنّ هذا التّلميذَ لا يَموتُ، معَ أنّ يَسوعَ ما قالَ لبُطرُسَ إنّهُ لا يَموتُ، بل قالَ لَه: «لَو شِئتُ أنْ يَبقى إلى أنْ أَجيءَ، فَماذا يَعنيكَ؟» 24 وهذا التّلميذُ هوَ الذي يَشهَدُ بِهذِهِ الأمورِ ويُدوّنُها، ونَحنُ نَعرِفُ أنّ شَهادَتَهُ صادِقَةٌ.
الخاتمة
25 وهُناكَ أُمورٌ كثيرةٌ عَمِلَها يَسوعُ، لَو كَتَبَها أحَدٌ بالتّفصيلِ، لَضاقَ العالَمُ كُلّهُ، على ما أظُنّ، بالكُتُبِ التي تَحتَوِيها.