IX. FASEL OSKODITTILIN.
1 Īgatiḱḱon: Allēa īgatiḱḱir, wēkūī indo meṅgi-nan dīakā fa-hissākūmminan, terīn nale fāminī nōrin mulkigā šidal logo taṅafīnī.
2 Nahār gorǵon aharrā Yesū tal log dumma Betrus-kōn Yakūp-pōn Yuhannī-gōṅ-gā eḱḱakiron mulē nassi wēn dōro ter kōtūṅaṅa, galaṅon urrag tennilā. 3 Kitti tannigū nuluaṅōsan diyyikā telgi nayittanī, id sabāgi duṅal dāmun iṅgir nulukira gattin sabgī. 4 Tel log naldaṅsan Elīa Mūsē dani, bańid wēkā kuṅkessan Yesū dani. 5 Betrus wīda Yesūg īgatiron: wo nōr, massa ūī indo tīgōjikawoi, ūī āwallōs yušambē tusko-gā, wēk id dōro, wēkā Musēn dōro, wēkā Elīan dōro. 6 Lākēn irbikummun tar sikkir īksīṅgā adwāfīšan nogo. 7 Gēm wē kir nūra kirōgon; hissi wē gēmil-tōn sukka, īgon: in aṅgallin, ur takk ukkiran. 8 Sōbēn aharrā gūṅa wēkā mārisan, Yesū tarkōdōttā tel logo elsan.
9 Mulēltōn sukka tauwō ǵūsan waktiga, īgatiḱḱon baṅatammana yon wē logo terīn nassīṅgā, tarīn fassīn kēla dūefāminī dīokūltōni. 10 In bamttā unnē tennilā udressan issiksan wēr wēkā: Minā inī dīo-kūltōn fa-fāī. 11 Issiga, īgatissan: Sōn-nōrkū īgi-nan, Elīa urragaṅa fa-kīna yā. 12 Wīda īgatiḱḱon: Elīa urragaṅa, kāmilkā hadderarin; wīda ādemin tōd diyyikā sābrarin mōntakkarin, fāyafīn nagittā. 13 Īgatiḱḱir: Elīa kirkonon urragaṅa, awatissan terīn dollisīn nagittā, fāyafīn galaga tan dōro.
14 Kira talamīdī taṅgū logo, ādemirī diyyikā ted dani nalon, šōn-nōr wēkū dan dolgididdo. 15 Ade-mirī takkā naḱḱisan kēllā hayyirdaṅōšan tal logo mirra gū salāmsan. 16 Issigon šōn-nōrkūgā: bańid mināfakk ūnnilā? 17 Ademirīltōn wē wīda īgon: wo maallim, ai aṅ gakā ikkā kāgatis, šogorti tan mu-mura inin logo. 18 Šogorti takkā dummisīn kēllā tokkin kerkerin, nīttā ǵōgin sammōsin. Talamīdī iṅgū log īgatiḱḱis ōsōsana yā, meskissam. 19 Wīda īgatīron: wo ǵinsi! amān kińa isonaṅe fāminī ai ud dan fa-āgrī? isonaṅe fāmimī ai fa-sābrirī ud dāni. Ur ǵū takkā ai logo ekkaḱḱan. 20 Hkkaḱḱisan tal logo. Aballā, šogorti, takkā nassīn kēllā, tokkon, wīrkōson dabbaliṅkiron kerkeriṅkiron. 21 Issigon taffāppā: Isontōni dārī tad dani? Igon unnittā kisšīnnatdnif 22 Darba diyyikā īglā, amannā wirk-udrosin, ir on eskikan, ū log rahme yā, ūgā halissōǵe. 23 Yesū īgatiron: āmine! ǵelli kāmil eskidaṅinan, amiṅkanī. 24 Aballā tōdin fāb ońōs īgon: Ai āminafīr, wo nōr anni, amān aṅgā īne. 25 Yesū nalon kēllā ādemirī limma taṅa fīǵinanī, ǵisma šogorti niyiskā īgatiron: wo šogorti mumur nēǵ, ai ikk īgatēr tallatōn falēseya, wīdagōn ǵūtanime yā tal logo. 26 Wīgon, tokkon, falōson. Dīo nagittā fīyon; diyyī īksan, dīōsona ya. 27 Lākēn Yesū eddi taṅgā dummon kuttikiron; kuttōson. 28 Tarīn nōgiddo kissīnnā issiksan talamīdī taṅgūī: Ulim eskikeṅkummunnū ōsinaṅgā. 29 Īgon: in šiḱeli fammun sallā-gōn missē-yōṅ gēr rogo.
30 Noksan, Gelīlin tūl grīda gūsan, tar firgi-kummun wēn irbirekā. 31 Alima talamīdī taṅgūyā īgatiḱḱon: Ademin tōd ādemirīn eddī logo fa-tirtak-kin, tel lotōn fa-fāwirtakkin, fāwirtakkōsa fa-kuttin nahār tuskittilā. 32 Tarīn bańitta fehemekeṅkom-messan, gāksan issiginaṅgā. 33 Kafernāhumil kaššan. Tarīn nōgil kissīnnā issiḱḱon: Miṅgā bamssū wēr wē dani dawilā? 34 Ter hussošan, wēr wē dan baṅissan siballā tellā sillē dauwi.
35 Tar tīgdsa dimerūwoṅgārkā ōgir īgatiḱḱon: Tar on dawiraṅinaṅgā firgikanī, tar fa-kudūdanin, mallēn aharaṅa mallē log hadāmariin. 36 Assar wēkā dumma gasko tennil uskirōson, tad dani battaron; tekk īgatiḱḱon: 37 Wēl on assar iṅ galag wēkā ma-gāmgawatikkani taṅs annā, tak-kōn aigā magāmga-wadēnin; wēl on aigā magāmgawadeṅkan, tak kōn aigā magāmgawadēṅkan, tak kōn aigā magāmgawa-dēmmun, lākēn takkā, aigā īdēnī.
38 Yūhannī wīda īgatiron: wo maallim, wēkā nassū šaitānī wēkūgā ōsōgon taṅs innā, kirkummun abāg ūnā, ikkirossū iṅ galakkā awatamme yā, tarīn abāg ūnā kirkommēnan siballā. 39 Lākēn Yesū īgatiḱḱon: Lesmumun ur takk ikkēnaṅgā; tarīn aumēne logo gelli wēkā taṅs annā, ūs: wēkā an dōro baṅikanī. 40 Nai ūg tissiǵminī, in ū logo. 41 Nai ukkā irǵaḱḱō aman yesās wēkā taṅs annā, urīn mes-sihnā innes siballā, allēg, ukkā īgatiḱḱir, fa-agir-kińarimun. 42 Nai ǵelli ūs wēk awī assar aigā āminafī ujēlā, tan dōro gennā, gawin kid wēkā īyil tannā deggirotira amannā kidderōsinan. 43 Edd in on ikkā simarkikirkanī, merros; in dōro masa eddi wō logo nebiskā gābelkanī, edd ūwo log ǵehennemil īgi daimlā gūel lekinī; 44 Siddo wīrki tenni walla īg tenni fa-dīmun. 45 Ōi in on ikkā simarkikirkanī, merros; in dōro masa, ōi wē logo nebiskā yābilkanī, ōi ūwo log gehennemil, īgi daimlā ǵūel lekinī. 46 Siddo wīrki tenni, walla īg tenni fa-dīmun. 47 Mań inn on ikkā simarkikirkanī dukkos; in dōro masa, šōraṅosa nōrin mulklā gābiskanī, mari ūwo log īgi daimlā wīrkitakkōsel lekinī. 48 Siddo wīrki tenni, walla īg tenni fa-dīmun. 49 Kāmil īg log melahtakkin, goǵgir kāmil imīd log melahtakkin. 50 Imīd masa; lākēn imīd ūsaṅokanī, min nog melahtakkelē? imīd dār ul logo, salam-gōn fakk unnilā.
1 Ago nda ugu atate ekye: “Endaro mata ämiri ono, azakana orivoya noŋwa se uninayi ko odrane madale ànya ondrenayi Miri 'Bädri'ba Lu ro ro lutu ikyivoya mbara be.”
Beti Yesu ro Tozarute
(Matayo 17:1-13Luka 9:28-36)2 U'du njidrialo vosi oko, Yesu ru Petero, Yakoba ndi Yoane be te, ago ugu ànya te lekuru 'bereŋwa ogwaekye dri, ago ànya riyite lau iṛe. Ago ànya kondreyi oko beti Yesu ro tozarute, 3 ago boŋgo ndaro a'dote onjero hwia ndrani 'diaza 'bädri ya ni be boŋgo ojone drisi. 4 'Dooko taeri'bai se nätu kwoi ndreyi Eliya ndi Musa be te kayi ugu ata Yesu be. 5 'Dooko Petero atate Yesu ri ekye: “Miemba'ba, orivoya kado ämäri a'done noŋwa! Màmona mutuguṛi nätu, alodi miri, alodi Musa ri, ago alodi Eliya ri.” 6 Tana nda ndi azii be a'doyite turituriro ago niyi tase atane kote.
7 'Dooko 'dikolo efote ago lindri na tako ànya te, ago ata ikyite ni 'dikolo yasi ekye: “Ono ni Ŋgwa modo maro se mulu tawi ono owo; nyèri ta ndaro!” 8 Dori ànya kondreyi vote ndri gbikyi oko ndreyi 'diaza tona kote; toto Yesu ni orivoya ànya be.
9 Ondro ànya kayite efo vuru ni 'bereŋwa drisi oko, Yesu tadri ànyaro te ekye: “Ŋgase mìndrebe ono nyìti tana ko 'diaza ri, madale Ŋgwa Lidri ro kefo lutu ni avo yasi.”
10 Ànya royi ta ndaro te, caoko ànya etoyi tana atana te ànyavoya ekye: “Efo ni avo yasi ono takacina e'di ya?” 11 Ago ànya ejiyi Yesu te ekye: “Tana e'di miemba'bai Ota ro kayi ata ekye, beṛo Eliya ri ikyine käti niya?”
12 Ago nda zatadri ànyaro te ekye: “Ṛo Eliya ri ikyine käti tana ko'ba ŋga cini robe nja. Caoko tana e'di taegyi ka ata ekye Ŋgwa Lidri ro ezaruna 'da amba ago agana 'da zo niya? 13 Mata ämiri ono, Eliya ikyi ṛote ago lidri ye nda te oso tana kusi ànya be ronye, oso Taegyi katabe ta ndaro ta ronye.”
Yesu Ede Ŋgaga aza Tori Undiro be te
(Matayo 17:14-21; Luka 9:37-43a)14 Ondro ànya kego kodro'beruyite anjoko taeri'bai robe oko, ànya ndreyi lowa amba te gbikyi ànya lomvosi ago azaka miemba'bai Ota ro ro kayi ugu kaladiṛi ànya yibe. 15 Ondro lidri kondre Yesu te oko, ànya laroyite amba, muyite ndare ago yeyi mede te ndäri. 16 Yesu eji taeri'bai ndaro te ekye: “Nyà ta e'diro diṛina ànya yibe ya?”
17 Mano aza ni lowa lakosi zatadrite ekye: “Miemba'ba, mezi ŋgwa maro mire, tana nda orivoya tori undiro be nda ya ago ni ata ko. 18 Ondro tori kuru nda te oko, vo nda te gyini dri, ago kamo ka efo kalana yasi, ka si onya, ago egwa nda te, meji taeri'bai miro te tori ono isine tesi, oko ànya niyi kote lofone.”
19 Yesu atate ànyari ekye: “Ami lidri taomaako ono! Marina ami yibe tuna modaya? Marina ami yibe tuna mu'du eŋwanye ya? Nyezi ŋgwa 'do mare!” 20 Ànya eziyi nda te Yesu re. Ago dori tori kondre Yesu te oko, embe ŋgaga ana te, ago nda 'dete gyini dri ago reṛite ŋguṛiŋguṛi kamo be kala yasi. 21 Yesu eji täpi te ekye: “Nda a'dote inye tuna mu'du eŋwanye ya?” Nda zatadrite ekye: “Ṛo kyeno nda dri ŋgagaŋwa ro. 22 Perena amba tori undiro ojote nda ufune nda ovosi asi ya ago gyi ya. Ya miro kuni ama lomvo ago mipa ama, ondro ka'do mini gindi oyene rritiako owo!”
23 Yesu atate ekye: “Owo, ondro ka'do mi modo mini gindi oyene! Ŋga cini orivoya rritiako 'dise taoma be ri.”
24 Dori täpi ŋgaga ana ro trete ekye: “Ma orivoya taoma be, oko ojo ko. Mipa ma a'done sina ndra.”
25 Ondro Yesu kondre lowa ka ezi ruibi ànya dri oko, nda ta tori undiro te ekye: “Tuṛu ago tori ataako ono, mata mi efone tesi ni ŋgaga ono yasi ago migo mici ko nda ya tona.”
26 Tori trete, ago embe ŋgaga ana te vo anya te vuru, anya yete agyigyi ago efote tesi. Ŋgaga ana landrete oso avo ronye, ago 'dicini atate ekye: “Nda drate!” 27 Oko Yesu ru ŋgaga ana te drí yasi ago eŋga nda te kuru, ago nda edrete kurusi.
28 Ondro Yesu kocite zo ya oko, taeri'bai ndaro ejiyi nda te iṛero ekye: “Tana e'di mä̀ni kote tori lofone tesi niya?”
29 Yesu zatadrite ekye: “Änina ko lofone ŋga aza si, se nonye ono olofona toto mätu si ayani.”
Yesu ka ta Odra Ndaro ro Itina Kpa To'di
(Matayo 17:22-23Luka 9:43b-45)30 Yesu ndi taeri'bai ndaro be e'beyi vo ana te ago oyiyite Galilaya ya. Yesu leko 'diaza ri vose nda be kigye ana unine; 31 tana nda kate ugu taeri'bai ndaro embana ekye: “Ozona Ŋgwa Lidri ro 'da drí lidri roya, ago ànya ufunayi nda 'da. Caoko u'du nina si oko, nda adrina 'da.”
32 Oko ànya niyi takaci tase ana ro ko, ago a'doyite turiro nda ejine.
A'di Ni Parandra ya?
(Matayo 18:1-5Luka 9:46-48)33 Ànya ikyiyite Kaperenauma ya, ago ànya kociyite zoya oko Yesu eji taeri'bai ndaro te ekye: “Nyà kaladiṛi liti ya etaya?”
34 Oko ànya leyi kote tadri ndaro ozane, tana liti ya ànya kayi kaladiṛi ànyavoya ekye a'di ni parandra. 35 Yesu rite vuru, nda zi taeri'bai 'butealo foritu te, ago atate ànyari ekye: “Nda se kolebe a'done käti beṛo andivo ndaro o'bane äduro ago a'done ruindu'ba 'di cini ro.” 36 'Dooko nda ru ŋgagaŋwa aza te ago edre nda te ànya kandra. Nda omvo nda te ago atate ànyari ekye: 37 “Nda se kabe alo aza ŋgagaŋwà kwoi ro uruna ävuru maro ya, ka ma uru, ago nda ka ko toto ma uru oko nda se kezo mabe ono kpa.”
Nda Se Ko Kyilaro Ama Yibe Orivoya Amaro
(Luka 9:49-50)38 Yoane atate ndäri ekye: “Miemba'ba, mandre mano aza te ka ugu demonai lofo tesi ävuru miro si, ago màtate ndäri edrene, tana nda ko gboko amaro ro.”
39 Yesu atate anyari ekye: “Nyèdre nda ko, tana 'diaza i'do se ka talaro ro oye ävuru maro ya, ndri voigyesi oko ogone ta undiro atane ta maro ta. 40 Tana nda se ko kyilaro ama yibe orivoya amaro. 41 Endaro mata ämiri ono, 'diaza se kabe gyi umvuro ozona ämiri tana ami be maro ono ro endaro nda usuna päläti ndaro 'da.
Taojoro Takozi Oyene
(Matayo 18:6-9Luka 17:1-2)42 “Ondro ka'do 'diaza ko'ba alo aza se giṛiŋwà kwoi rote taoma ndàro ma ya ijene, ni kadopara kuni 'desi inya uyiro embene 'dina 'do kyembe ago ovone gyi'desi ya. 43 Ondro ka'do drí miro kani mi o'ba takozi oyene, nyätäṛi anya ätu! Ni kadopara miri ocine adri ya drí alodi ako ndrani miri ocine drí be riti gehena ya, le asi se zwe ko alona ana ya ri. 45 Ago ondro ka'do pa miro kani mi o'ba takozi oyene, nyätäṛi anya ätu! Ni kadopara miri ocine adri ya pa alodi be ndrani mi ovone pa be riti gehena ya ri. 47 Ago ondro ka'do mi miro kani mi o'ba takozi oyene, nyewe anya tesi! Ni kadopara miri ocine Miri 'Bädri'ba Lu ro roya toto mi alodi be ndrani mi ovone mi be riti gehena ya ri. 48 Lau kyiri se kabe ànya onya dra ko alona, ago asi se kabe ànya oza zwe ko alona.
49 “Äwäṛina 'dicini 'da asi si oso abe tori se alobe wäṛina täyi si 'do ronye.
50 “Täyi orivoya ŋga kado yi; oko ondro ka'do kije oci anyaro te, minina o'bane ocine to'di eŋwanye ya?
“Nyà'do täyi bereazi robe amivoya, ago mìri liatokpero azi be.”