VI. FASEL GORǴITTILIN.
1 Falōsa man dotōni, kiron irkin tannā, talamīdī abāg tannā dāginan. 2 Santēn kissīnnā, ǵāma tennilā alimǵon. Diyyī iṅg ukkir, aǵibsan elim-tarigā, īksan: Siddotōn in ǵelli tal lo kirō? in hekmaī, tal lo tirdā-ṅdī? in guwanḱī, awodariokūī eddi tān nogo? 3 Tar neǵārin, Maryāmin tōda immī? Yakūp-pōn, Yūdd-gōn, Samāṅ-gōn-in eṅga? Tan essigūī indo ū logo imminā? Simarkōsan tan dōro. 4 Yesū īgatiḱḱon: Nebī wēi irkin tannā ādemī taṅgū logo wēkā koffomun. 5 Mand eska ǵelli wēkā aukummun; les eddi taṅgā odi wēkūn dōro okkikanī wēyōǵikossan. 6 Tar aǵibon, ur āminminnokoma yā, gū irkigūl taṅa āk-kullikaḱḱon. 7 Dimerūwoūgarkā tāḱiǵa īdaḱḱon ūwo ūwondūtinī; gudrat tiḱḱon šogorti nigiskūn dōro. 8 Amarǵon gattin dawil ennataman gallēn gērkā, kīskā immun, kabakā immun, šoṅgirkā immun meryirrā. 9 Lirkūg ennana yon, abāi ūwogā ennatamana yon. 10 Īga-tiḱḱon: Sirr agarrā urin ǵūe nōgiddo, tad do tīgan urīn ǵūefāminī. 11 Wēkū ukkā gibliǵmēṅkawanī, ter on ukkā ukkimēṅkawanī, ur šadō noga iskittā tiffana dir unneltōni šašada tennis siballā; ukk īga-tiḱḱir: alēgā iōm elgāmegā Sodōm-gōn Gomora-gōn masa tar irki lekini. 12 Ǵū alimgisan tūbana yā. 13 Ter šaitanī diyyikūgā ōsōsan, diyyikūga nōika kusma wēyōšan.
14 Kiron in habari melek Herūdis logo, taṅis tan issāg kawafīe logo. Tar īgon: Yūhannī elmeheme-dāni dīokūltōn falon; inin siballa in awidīgā āg-awin. 15 Wēkūī īksan: Tar Eliāslin ā; wīda wēkūī: tarī nebilin ā, wallā nebigūltōn wēlūn ā. 16 Iṅgā Herūdis ukkissīn kēllā, īgon: In Yuhannālin aiin ur tangā mersiī; tarī dīokūltōn falon.
17 Minā Herūdis idikkenon, Yūhannāg dummana yā habsilā dumma udrōskenon, Herōdias Filipposn eṅgan idēnis siballā; minā tar idēṅga edkonon. 18 Lākēn Yūhannā Herūdisk īgatiron; masa immun, irīn in eṅgan idēṅgā dummēī. 19 Herūdias ūskennē taṅga tabbaya, fawēnaṅga firga, eskakummun. 20 Wī-da Herūdis Yūhannāg ǵāgon irbikkessīn siballā, tar id nōrin oši wādaha menon; ai taṅgā wāhīṅafīn takka tauwaya, firgikenon bańit taṅgā ukkēnaṅgā. 21 Wakti wē kiron, Herūdis korrē tannin nahāris siballā ekkiron aša wēkā Gelīlin rayisī-gōn sābitī-gōn dauwirī-gōn nogo. 22 Auwō kiron, Herūdiasn assi arragintānī, takkā gurrikiron, sufral āgikū-gōṅ-gā. Melek burūg īgatiron: aigā fedde, mirigā firgī, ai fa-tēr. 23 Tar ǵorron gorti wēkā: ir ailatōn mirigā firgī, fatēr, mulk annin fagattā ik kari gōnī. 24 Fala gū tann ēṅg issigon: miṅgā tallatōn fiddiā?. Īgatiron: Yuhannā elmehmedānin urkā yon. 25 Aballā tōra ǵū burūi fedd īgatiron: Ai firgir irīn arradēnekā issāg Yuhannā elmehemedānin urkā sahen wēlā. 26 Melek simar-kōson; lākēn ǵorti-gōn sufral āgikū-gōn in siballā, firgikummun gūbinaṅgā. 27 Aballā melek īdiron urmerīgā, īyatiron ur taṅgā ekkinaṅgā. 28 Tar mando ǵū Yūhannān urkā merida habsilā ur taṅgā sahen wēlā ekkirōsa ekkiron burūg tiron; burū-gōn tan ērigā tiron. 29 Talamīdī taṅgūī iṅg ukkissan kēllā, ǵū ǵitta taṅgā sokkada turba wēlā kunirōsan.
30 Wīda rusli ǵami-kaššan Yesū log īgatissan kāmil aukessaṅ-gōn alīmkessaṅ-gōṅ-gā. 31 Īgatiḱḱon: Tańana yon falē wēlā, ū kōtūńī, mando kidekka tīgal-lōnī. Minā ādemī diyyī āga-taria-ǵū taria-kaḱḱinan, kabiren wakti tennā mēṅkummun. 32 Sigir wēlā sukkōsa ǵūon falē wēlā tarkōī. 33 Ādemirī tekkā naššan noga-fīǵinanī; diyyī takkā irbissan, mirrō-šan mando ǵarna irkī kāmillatōni urrag tanna kaḱḱa tal lo ǵūsan. 34 Yesū fala naḱḱon ādem diyyikā simarkōson sibat tennilā; minā terī urtigirī koros kiṅī galakkā mennan nogo; sīra nassi wēk udrōson. 35 Maša ǵōra kudūdtere menǵisīn kēllā, talamīdī mōl tannā ǵū īgatissan: Indo falēlin mašā-gōn ǵōron. 36 Illatōn mugōǵe ǵūenayā irkikū-gōn sūgī-gōn-nā kabakā ǵānanaya; kaba teī logo dāmun siballā. 37 Yesū wīda īgatiḱḱon: ur tiḱḱan kabanayā. Ter takka īgatissan: ir firginā ūīn denār imil ūwen kaba-kā ǵū ǵāneka ūī tiǵǵūa kabanayā? 38 Īgatiḱḱon; kaba miṅkellī ul log dārī? ǵū nallan. Irbiressaṅ kēllā īgatissan: kaba diǵǵa aṅiss ūwo. 39 Tar īgatiḱḱon kāmilkā tīgōǵona yon tāya tāyaṅā gīd dessin tūlā. 40 Tīgōgisan taya tāyaṅā, imilwē imilwēraṅa hamsin hamsīnaṅā. 41 Kaba diǵǵiūgār-kōn, aṅiss ūwōṅyār-kōṅ-gā dumma, semāg gūnon, šurron, kabakā korǵir, talamīdīg tiḱḱon ādemirīg uskir tiḱḱanayon; aṅiss ūwongār-kōṅ-kā dikkiǵoṅ kāmilin dōro. 42 Kā-mil kaba, kōsōšan. 43 Kabanfursāttā aṅisn fursāttā ǵainikaššan šibir dimer ūwo middon. 44 Kabokūī imil diǵǵa messan.
45 Daniǵon taṅana yā sigirrā, addana yā bar uwit-tilā Betsēdalā, ādemirīgā mugōǵis siballā. 46 Mugō-yišīn kēllā, mulē wēkāgūon solalleya. 47 Megribiddo sigir aman gaskō ā-menon, tar barril tar kōtōd ā-menon, 48 Tar nalon kiṅafīǵinaṅga mugdāfgā wāwa, tūg urrag log dukkafisīn nogo. Awan haǵa kemsittil tar tel log kir aman dōro tana ǵūon. 49 Tar mōl tenni log fānaṅga firgon. Nessaṅ kēllā amannā taṅafīnī hammina takkā ǵinaṅā tāḱisan. 50 Kāmil nassan nogo, adwisin; sā tanna ted dani bana īgatiḱḱon: hussatīgan; ailin ānī; ǵāgatammari. 51 Tello kiron sigirrā; tūg hussōson. Ter ǵāga diyyikā tīhafīšan. 52 Hlgōn ter fehemakumminan kabarīh habarka, ai tenni koggora menon. 53 Barr uwittil kaššan kēllā, Genezarin irkil deksan.
54 Sigirratōn faḱḱisan woktigā, takka irbissan. 55 Kāmil mirra irkigūl ǵūsan, odi tennigūg uskirōšaṅ feršilā, ukkisan siddo menaṅgā. 56 Siddo tar ǵūō sūgīlā, irkikūlā, benderīlā odikūgā eḱḱagūsan sūglā; feddisan, kitti tannin taraf wēkā taffikirōǵe yā, kāmil tenni taffisan weyōgisan.
Aga Yesu Tezo Nazareta ya
(Matayo 13:53-58Luka 4:16-30)1 Yesu e'be vo ana te ago oyite kovole 'ba'desi 'ba ndaro roya, taeri'bai ndaro soyite nda vo. 2 Sabata si oko nda eto ŋgaemba te zotaeriro ya. Lidri amba orivoya lau; ago ondro ànya keriyi ta ndaro te oko, ànya cini a'doyite larolaro ro. Ànya ejiyitate ekye: “Nda usu tase cini ono teni eŋwaro ya? Tavouni se ozobe ndäri ono e'di ya? Nda ka talaro ro oye eŋwanye ya? 3 Inye'do nda ṛo ko ni kyikyi ice edero, ŋgwa Maria ro, ago ädrupi Yakoba, Yosepa, Yuda ndi Simona be roya? Endreŋwa ndaro ka ori ṛo ko noŋwa ya?” Ago ànya gayi nda tezo.
4 Yesu atate ànyari ekye: “Aro nebi te vo cini yasi e'be gialo aro nda ko 'ba'desi 'ba modo ndaro roya ago 'didiri ndaro lako ndi katidri modo ndaro roya.”
5 Nda ni kote talaro ro oyene lau, toto nda 'ba drí ndaro te lidri fere se adravoro ana lomvo ago ede ànya te. 6 Nda laro tawi, tana lidri a'do kote taoma be.
Yesu Zo Taeri'bai 'Butealo Foritu Ndaro te Taope
(Matayo 10:5-15Luka 9:1-6)'Dooko Yesu oyite 'baŋwà se gbikyi lau ana yasi, ugu lidri emba be. 7 Nda zi taeri'bai 'butealo foritu te voaloya ago zo ànya te ba riri. Nda ozo drikaca te ànyari torii undiro lofoza. 8 Ago ta ànya te ekye: “Mìru ŋga aza ko ami yibe aba amiro ya e'be gialo dofo aba ro; ca ambata, ca gbolo drilämi'ba ro, ca parata kpäkä amiro ya. 9 Mìso katala, oko mìru boŋgo osoro kinjona ko.” 10 Nda ata kpate ànyari ekye: “Ondro äru ami te yai'dwesi oko, miri zo alo 'do ya madale nyè'be vo ana gwo. 11 Ondro ka'do nyìkyite 'ba'desi se lidri na ru ami ko yai'dwesi kode eri ta amiro ko 'do ya oko, nyè'be anya ago mìyo durufu na ni pa amiro yasi. Tana ka'do robe tazevoedreza ànya lomvo!”
12 'Dooko ànya oyiyite ago peyitate anjioko beṛo lidri ri drietane ni takozi ànyaro yasi. 13 Ànya lofoyi demonai amba te tesi, ago mbiṛiyi ido ice ido ro rote lidri amba adravo ro lomvosi ago ede ànya te.
Odra Yoane Bapatisi'ba ro
(Matayo 14:1-12Luka 9:7-9)14 Ago 'Bädri'ba Eroda eri tase cini ono tana te, tana liku Yesu ro larirute vo cini yasi. Lidri azaka kayi ugu ata ekye: “Yoane Bapatisi'ba go adrite! 'Bani nda orivoya mbara ono be talaro ro oyeza wo.” 15 Caoko, rukäna, atate ekye: “Nda ni Eliya owo.” Azakana ekye: “Nda nebi yi, laba gi oso alo aza nebii se kyeno kai ro ronye.”
16 Ondro Eroda keri tana te oko, nda atate ekye: “Nda ni Yoane Bapatisi'ba owo, mätäṛi drî ndaro te ätu, oko nda go adrite!” 17 Eroda andivona ozotate Yoane urune, ago nda embe nda te ago 'bate kamba ya. Eroda yete inye ta Erodia rota, se nda gyete anya gica orivoya toko ädrupi ndaro Filipo ro owo. 18 Yoane Bapatisi'ba ugu atate Eroda ri ekye: “Ko kado miri toko ädrupi miro ro ogyene!”
19 Ta'dota Erodia 'ba yaoso te Yoane lomvo ago lete nda ufune, oko anya ni kote oyene inye tana ta Eroda rota. 20 Eroda turituri ni Yoane ri tana Yoane orivoya kado ago mano alokado yi, ta'dota 'ba nda te londro ro kamba ya. Nda le ta ndaro erine, caoko nda a'dote wiriwiriro amba ondro nda keri ta ndaro te tu cini si owo.
21 Äduro oko Erodia usu kandrakado anyaro te tu utitu Eroda ro rosi, ondro nda koye karama 'desi te dri'bai 'desi miri ndaro ro ri, 'desi kyila'bai ro ndi 'di'desii Galilaya robe ri owo. 22 Ŋguti Erodia ro ikyi ecite ago to läri te, ago tana si Eroda ndi ŋgwazii ndaro be tawi. Ta'dota Eroda atate ŋguti ana ri ekye: “Ŋgase milebe miri e'di ya? Ŋgase aza milebe mozona ndi miri.” 23 Nda atate anyari tao'ba amba si ekye: “Ma ruäṛu ŋgase aza nyabe ejina, ka'do ca amba oso miri 'bädri'ba maro telesina ronye mozona ndi miri!”
24 Ndi ŋguti ana fote tesi ago eji endre anyaro te ekye: “Mejina e'di ya?”
Anya zatadrite ekye: “Drî Yoane Bapatisi'ba ro.”
25 Ŋguti ana gote kovole ndrindri 'bädri'ba re ago ejitate ekye: “Male miri drî Yoane Bapatisi'ba ro ozone märi noŋwa yau deŋbele si!”
26 Tase ana 'ba 'bädri'ba te a'done tusuro amba, oko ta tao'ba se nda ko'babe ŋgwazii ndaro kandra ana rota nda ni kote ta anyaro ogane zo. 27 Ta'dota nda zo vookwa'ba aza te ota be drî Yoane ro ezine. Vookwa'ba se ana oyite ago cite kamba ya ago täṛi drî Yoane rote; 28 nda ezite deŋbele si ago ozote ŋguti ana ri ago anya ozote endre anyaro ri. 29 Ondro taeri'bai Yoane ro keriyi ta ono te oko, ànya ikyiyite ŋgyiyi avo ndaro te, ago seyite.
Yesu Ozo Ŋgaonya te Lidri Ndrani Kutu Nji (5,000) drisi ri
(Matayo 14:13-21Luka 9:10-17Yoane 6:1-14)30 Lazo'bai egoyite ago dro'beyi iyi te Yesu be, ago itiyi tase cini ànya koyeyibe ago kembayi be te ndäri. 31 Ago lidri amba kayi eziikyi ago kayi ugu oyi ta'dota Yesu ndi taeri'bai ndaro be a'doyite teinye saa ako ŋga onyaza. Ta'dota nda atate ànyari ekye: “Mì'de mòyi pere vo aza ya se mà'do robe iṛe kigye tana nyòloli robe fere.” 32 Ta'dota ànya etoyi oyite toŋgo si vo aza ya toto andivo ànyaro iṛe.
33 Caoko, lidri amba ndreyi ànya te oyivoya ago niyi ànya dori, ànya oyiyite ni 'ba'desii cini yasi muyite mileya gyini drisi ago sayite vo ana ya käti ni Yesu ndi taeri'bai ndaro be ri. 34 Ondro Yesu kefote ni toŋbo yasi oko, nda ndre lowa amba te, ago ya ndaro nite ànya lomvo, tana ànya orivoya oso timele teinye lekye'ba ako ronye. Ta'doro nda eto ànya emba te ta amba si. 35 Ondro te tandrolero oko, taeri'bai ndaro ikyiyite ndare ago atayite ekye: “Ono orivoya vocowa yi ago yauono te tandrole yi. 36 Mi'ba lidri ono koyi, ago mi'ba ànya koyiyi vorogoŋwà se loto iyi yasi ago 'baŋwà yasi ŋga azaka ogyene andivo ànyaro ri onyane.”
37 Yesu zatadrite ekye: “Ami modo nyòzo ŋga aza ànyari onyane.” Ànya ejiyi nda te ekye: “Inye'do mile ämäri oyine ambata ogyene mo'di kaciro kama ritu (200) si ànyari onyane ya?”
38 Ago Yesu eji ànya te ekye: “Ami ambata be moda ya? Nyòyi mìndre.” Ondro ànya kusuyite oko, ànya itiyi tana te ndäri ekye: “Ambata nji ago ti'bi ritu.”
39 'Dooko Yesu atate taeri'bai ndaro ri lidri cini lonyine o'bane oraoraro ago orine vuru käyi lururo dri. 40 Ndi lidri rite vuru oraoraro gboko ro gboko ro rukäna kama alo (100) ago azakana 'butenji. 41 'Dooko Yesu ru ambata se nji ana te ndi ti'bi se ritu ana be, ndrevote kuru vo'buyakuru ya, ago ozo aro'boya te Lu ri. Nda wa ambata te, ago ozote taeri'bai ndaro rigye lanjine lidri ri, nda lanji ti'bi ritu se ana kpate ànya cini ri. 42 Vona cini nyate ago ojo ànya te. 43 'Dooko taeri'bai otoyi anjoko ambata ndi ti'bi se ke'bebe ana rote koṛiga na 'butealo foritu twitwi. 44 Mànoago se konya ŋga be ana otina orivoya kutu nji (5,000).
Yesu Abate Gyi drisi
(Matayo 14:22-33Yoane 6:15-21)45 Dori Yesu 'ba taeri'bai ndaro te ocine toŋbo ya ago oyine mile ndaro ya Betesaida ya, fofo tasi nasi, ondro nda kadri lowa lidri ro perena owo. 46 Mede oye lowa ri vosi oko, nda tute kuru lutu dri mätune. 47 Ondro te tandrolero oko, toŋbo te orivoya kitoriya fofo roya, 'dooko Yesu drigba iṛe kototi. 48 Nda ndre taeri'bai ndaro te se te orivoya rritiro ànyari udine, tana oli elite ànya driro kate toŋbo pele; ta'dota lakole saa njidriesu ndi saa 'butealo foalo roya vo ri iwivoya oko Yesu ikyite ànyare, ka ezi aba gyi drisi. Nda aba le lävune ànya lomvosi. 49 Oko ondro ànya kondreyi nda te abavoya gyi drisi oko, ànya kusuyi iro be ekye, 'do orivoya tori avo ro, ago ndi ànya trete. 50 Ànya cini a'dote turituriro ondro ànya kondreyi nda te owo.
Dori Yesu atate ànyari ekye: “Nyà'do agoago be! Nyuturi ko. Ono ma owo!” 51 'Dooko nda cite toŋbo ya ànyare, ago oli edrete. Ago taeri'bai laroyi tawi, 52 tana ànya niyi ŋgaonya se ozobe lidri kutu nji (5,000) ri ana takacina ko, ago 'bayi tana ri kote drî ànyaro ya.
Yesu Ede Adravo'bai te Genesareta ya
(Matayo 14:34-36)53 Ànya zayidri fofo rote ago ikyiyite wari Genesareta roya, ago ànya yi toŋbo te lau. 54 Ondro ànya kofoyite ni toŋbo yasi oko, dori lidri ni Yesu te. 55 Ago ànya imuyite ni wari cini yasi, ànya keriyi vose nda be kigye ana tana te owo, ànya eziyi adravo'bai te ndare para ànyaro si. 56 Ago vose cini Yesu koyite kigye, 'baŋwà, 'ba'desii, kode vorogoŋwà yasi, lidri ŋgyi adravo'bai ànyaro te vo ŋgalogyero yasi ago ànya lo'baruyite ndäri adravo'bai o'bane gi toto sidri boŋgo ndaro ro odone ayani; ago vona se cini kodobe ana edete kadoro.