XV. FASEL DIMEDIǴITTILIN.
1 Feǵiraṅsīn-nā kahīnīn dauwirī gortikū-gōn šōn-nōrkū-gōn dani, kāmil ǵamād-gōn ǵammaisan, Yesūg deggirōsan, eǵǵū, ǵebbaisan Bilatus-logo.
2 Bilatus issigon: lllē Yahūdīgūn meleki? Wīd īgatiron; ir īgnam. 3 Kahīnīn dauwirī diyyikā šekissan. 4 Bilatus wīdagōn issigon: illim wīdkim-minī? Adī, ikkā diyyikā šekinan. 5 Lākēn Yesū wīdkirtirkummun gattin, hayyirdaṅafīn īnīn siballā Bilatus-kon.
6 Bilatus korrēlā weliftakkōsa hallissōson mōnafī wēkā terīn firgikessaṅgā. 7 Wē dāron Baraba-innan, mōnafī markatti fitennā dīa wēk awokū dani. 8 Ade-mirī ǵūsan dōro feddisan Bilatuskā tarīn ausīṅgā sikkir weliftakkōson. 9 Bilatus īgatiḱḱon: Ur firgwō, Yahūdagūn melikkā aiīn hallisrīgā? 10 Tarīn irbes-sīn siballā, kahīnīn dauwirī takkā ǵebbaikeṅkossan hasād logo. 11 Lākēn hahīnīn dauwirī harrikatiǵ-keṅkossan ǵamāgāfeddinas siballā Barabask eḱḱakīre yon. 12 Bilatus wīdagōn īgātiḱḱon: miṅgā firgurū in ittā aiīn awekā: urī šekkisokōm, tarin bańisīn nogo, Yahūdagūn melik ā-mena ya. 13 Tāḱatissan wīdagōn: salbōse! 14 Bilatus īgatiḱḱon: tar miṅg awō ūskennēgā? Ter tāḱisam wīdagōn okka-gōn diyyā: salbōse! 15 Ammā Bilatus ǵillōson hātir taṅgā masakirtiḱḱalleyā, hallisǵon tel latōn Barabaskā, ǵeb-baison Yesūgā, tōga salbosalleyā.
16 Askarī eḱḱūsan auwō mahkaman nōgin hōšlā limmisan kāmil bulukkā. 17 Kīdirōsan kitti gēl wēkā, kāsatissan kāsirkā gindeltōni okkirotissan urin dōro. 18 Salāmsan: Salām wo ir, Yahūdīgūn melik. 19 Tōgisan ur tannā gasaba wē log, tuff-udissan, nadigissan, sallatissan. 20 Bād log ǵiǵikessan tan dōro ōsōtissan kitti gēlkā, kitti taṅgūg kīdirōsan šādō eḱḱūsan salbosalleyā.
21 Sahirōsan ogoǵ wēkā taṅis taṅgā Samān Kirē-nan-innan, serāltōn taṅafīnī, salīb taṅgā sokkeyā; in idi Alexander-gōn Buffus-gōnfābilin. 22 Arrisan agarrā Golgata-innan, inī fessirafī, uriṅ-kōsīn aǵar. 23 Wīda tissan narri hamirrā dāfī wēkā nīeyā, tar dummakummun. 24 Salbōsan waktigā, kitti taṅgūg fageḱḱisan sabarīgā, wīrkisan, nai logo wēndūtin hitta wēi. 25 Sā tuskittilin terīn takkā salbisīn. 26 Dōro tannā fāya okkafīon: Inī Yahūdīgūn meliklin. 27 Salbōsan tad dani dīatti ūwo-gōṅ-gā, we-kōn īyon tan noao wē-kōn kondon-tan nogo. 29 Iw waktigā nahār tuskolā? 30 Is sāgā nebs iṅgā halles salī-biltōn sukkōse. 31 Iṅgirrā-kōn kahīnīn dauwirī ǵiǵisan tan dōro wēr wē tenni fakkila, šōn-nōrkū-gōn iksan: Tar iḱḱikūgā hallisǵon ai taṅg eska hallismun. 32 Tar onī Messīh; Israelin melik, salībiltōn sukka-kire yā, ū-gōn nala, ken āminallōnī. Man salibtakko-kū-gōni tad dani takkā emerǵisan.
33 Sā gorǵon aharrā duluma daw wēi irki kāmillā kiron, sā oskodin kēlaṅe fāminī. 34 Sā oskodlā Yesū diyyikā wīga īgon: Eli Eli lama asabtāni, inī fessirafī: Nōr an, nōr an il lim aigā mugōsō? 35 Wē-kūī mando āmenokūī, iṅg ukkissan kēllā, īksan: Adī, tar Eliaskā tāḱin. 36 Wē ǵū, sefinǵi wēkā halli log taffir-ekkiron gallē wen dōro koǵekkiron, nīeyon, īgon: Mugōsana, naddillōnī, Elīa lon kir sukkikanī. 37 Wī-da Yesū wīga, dīōson.
38 Wīda hēkalin sittāra gaskotōn ūwon orriǵon, dōrotōn tauwō dūe-fāminī. 39 Imil wēn dauwi mōlā menoī urrag tannā, takkā nala, wīgā dīōsona yā, īgon: Allēa, in id nōrin tōd āmenon. 40 Mando ā-messan ēṅgī-wēkā-gōn, nassan wīriddotōni; tella-tōni Margam Magdalēni, au Margam Yakūb kudut-tōn Yosēs-kōn, tenn ēni, au Salomē. 41 Abāg tannā Gelīlil messīnnā ergokūī, hidmokūī, au iḱḱi diyyī, tad dan Gudsel ǵūōkūī.
42 Išalā, minā santēn dibba messīn nogo, 43 Yusef Arimatīani šerif wē irṅoī nōrin mulukkā, kokke-raṅōsa auwō ǵū Bilatus logo, Yesūn ǵittag firgon. 44 Ammā Bilatus aǵibon, tar dīōsa lē-genī, tāḱa gāidkā issigon, tar on dīōsakokanī šobiddo. 45 Gāid-latōni irbiressīnnā, ǵittag Yūsef log ekkiron. 46 Tar kittān wēkā ǵānon, sukkirōson ǵittagā, kittānnā kan-dōsa, kuṅirōson turba mulēl findafī wēlā; dabba-udron kid wēkā bābn agillā. 47 Lākēn Margam Magda-lēni-gōn Margam Yōses-gōn nassan, siddo uskirtakkō.
Ezi Yesu te Pilato Kandra
(Matayo 27:1-2Matayo 11-14Luka 23:1-5Yoane 18:28-38)1 Kyenoŋboci kyenonosi oko kohanii 'desi dro'beruyite ndriro 'di'desii be miemba'bai Ota robe, ndi Taäyi'bai cini be, ago rayi ta ànyaro te Yesu lomvo. Ànya embeyi Yesu te nyori si, uguyi nda te ago ozoyi nda te Pilato ri. 2 Pilato eji nda te ekye: “Inye'do mini 'Bädri'ba Yudai ro owo ya?” Yesu zatadrite ekye: “Nyata teṛo ŋgye.”
3 Kohanii 'desi kicuyi nda te ta amba si, 4 ago Pilato eji nda te kpa to'dina ekye: “Mizatadri ko etaya? Nyeri ŋgakicu ànyaro!”
5 Caoko Yesu gazo ta atane, ago Pilato larote.
Ape Vure Yesu rote Ufune
(Matayo 27:15-26Luka 23:13-25Yoane 18:39–19:16)6 Karama cini Lävu Odra ro rosi Pilato ratate kamba'ba alo aza onjine oso lidri kabe taeji tana ro ronye. 7 Tu gi ana si mano aza äzite Baraba orivoya kamba ya alo aza lidri se kufu 'di be ogbo si ana ro. 8 Ondro lowa kotokalate ago ketoyi kala Pilato ro ejina te ta yauni ro se abe ṛo oyena ta oko, 9 nda eji ànya te ekye: “Inye'do mìle märi 'Bädri'ba Yudai ro onjine ämiri ya?” 10 Nda ni ṛote kado anjioko kohanii 'desi ozoyi Yesu te ndäri tana ànya orivoya yaoko be. 11 Oko kohanii 'desi soyi ya lowa rote taejine Pilato ri Baraba onjine ayani dritairo ànyari. 12 Pilato atate kpa to'dina lowa ri ekye: “'Dooko, mìle märi e'di oyene nda se mìzibe 'Bädri'ba Yudai ro ono riya?”
13 Ànya treyite ekye: “Nyoto nda!”
14 Pilato ejitate ekye: “Oko tase kozi nda koyebe e'di ya?” Ànya go trete ndra kporo amba si ekye: “Nyoto nda!”
15 Pilato le ta ndaro ri lowa usine, ndi nda onji Baraba te ànyari. 'Dooko nda 'bi Yesu te ago ozo nda te otone.
Kyila'bai Guyi Yesu te
(Matayo 27:27-31Yoane 19:2-3)16 Kyila'bai uguyi Yesu te goko zo'desi miri ro wari'ba roya ago ziyi gboko cini te voaloya. 17 Ànya soyi boŋgo runduṛuro lärimiro te Yesu lomvo ago 'diyi tagyia kukyi rote ni gwoṛi ce kukyi be ro yasi, ago soyite nda dri. 18 'Dooko ànya etoyi mede oga te ndäri ekye: “Miri madaro 'Bädri'ba Yudai ro!” 19 Ànya 'biyi nda te drî ya dofo si, voyi to te nda lomvo, soyi kaya ànyaro te, ago ändiyite vuru ndäri. 20 Ondro ànya kondeyi nda ugu te oko, ànya triyi boŋgo lärimiro runduṛuro te ago goyi soyi boŋgo modo ndaro rote nda lomvo. 'Dooko ànya lofoyi nda te tesi nda otone.
Oto Yesu te
(Matayo 27:32-44Luka 23:26-43Yoane 19:17-27)21 Ànya 'beyidrite mano aza se äzibe Simona ni Kurene yasi täpi Alegezanda ndi Rufusa be ro ana be liti ya. Nda ka eziikyi 'bakici ya ni 'bädri yasi, ago kyila'bai gbiriyi nda te taka Yesu ro uŋgyine. 22 Ànya uguyi Yesu te vose äzibe Gologota ana ya, se takacina anjioko vo kowa drî ro. 23 Ànya ojoyite vino se dro'bedro'bero koto'boŋwà tägyi ŋgutruro si ana ozone ndäri, oko Yesu leko umvune. 24 'Dooko ànya otoyi nda te ago lonyiyi boŋgo ndaro te ànyavoya, voyi vodo te uniza kode boŋgo eŋwani a'dona a'di ri. 25 Ànya otoyi nda te kyenoŋbo saa nina kitu rosi. 26 Taegyi se nda kicuro ana egyite ekye: “'Bädri'ba Yudai ro.” 27 Ànya otoyi ŋgatopa'bai ritu kpate tro Yesu be, alona drígwo ndaro yasi ago azana gaṛi ndaro yasi.
29 Lidri se kayibe lävu nasi kai ŋgyiṛiyi drî ànyaro te ago 'dayi Yesu te ekye: “Aha! Mise milebe Yekalu perene riya vuru ago ogo obene to'di u'du nätu si ono! 30 Mipa andivo miro! Nyefo vuru ni taka drisi!”
31 Kohanii 'desi ndi miemba'bai Ota robe guyi Yesu kpate oso inye, ugu ata be azi ri ekye: “Nda pa azii te, oko nda ni kote andivo ndaro opane! 32 Mì'ba Mesiya, 'Bädri'ba Yisaraele ro kefo vuru yau ni taka drisi màndre robe, 'dooko màmana ta ndi nda ya!” Ago 'dise ritu otobe Yesu be ana 'dayi nda kpate.
Odra Yesu ro
(Matayo 27:45-56Luka 23:44-49Yoane 19:28-30)33 Ago te kitudiri oko ŋgätini tako 'bädri cini te, ago rite inye cu saa nätu. 34 Saa njidriesu si oko Yesu trete otre amba si ekye: “Eloi, Eloi, lama sabaketani?” Se takacina ni ekye: “Lu maro, Lu maro, nye'be ma te etaya?”
35 Rukä lidri ro se kedrebe loto lau ana keriyi otre ndaro te oko atayite ekye: “Nyèri, nda ka Eliya uzi!” 36 Alo ànyaro mute lifo be, sote vino äträ ro ya sote drî dofo roya. 'Dooko eŋgate kuru kala Yesu roya ago atate ekye: “Dri, mì'de màndre te, kode Eliya ikyina 'da nda lofone vuru ni taka drisi!”
37 Yesu trete otre amba si ndi drate.
38 Boŋgo se ayibe Yekalu ya ana yana lesite ritu ni kurusi le vuru. 39 Dri'ba kyila'bai ro se kedrebe mile taka roya ana kondre Yesu drate oko, nda atate ekye: “Endaro mano ono orivoya Ŋgwa Lu ro!”
40 Rukä 'ditoko ro orivoya lau, vo ondrevoya ni lozo si; Maria Magadalene, Maria endre agoanji Yakoba ndi Yosepa be ro, ndi Salome be orivoya ànya lako. 41 Ànya soyite Yesu vo 'dooko nda orivoya Galilaya ya, ago payi nda te. 'Ditoko amba se kikyiyibe nda be ni Yerusalema yasi kpa orivoya lau.
Ose Yesu ro
(Matayo 27:57-61Luka 23:50-56Yoane 19:38-42)42 Ago te tandrolero se ni tu ruede ro anjioko u'du käti ni Sabata ri, 43 Yosepa ni Arimatayo yasi orivoya 'di orooro Taäyi'bai ro; se ka ikyi Miri 'Bädri'ba Lu ro ro kwotena, oyite turiako si Pilato re ago ejitate avo Yesu rota. 44 Pilato larote amba ondro nda keritate ekye Yesu dra ṛote nja owo. Nda zi dri'ba kyila'bai rote ago eji nda te kode Yesu drate ṛo kyeno. 45 Ondro nda keritate ni dri'ba resi oko, Pilato atate Yosepa ri ekye nda kuŋgyi avo teri. 46 Yosepa gye boŋgo rendelero te, lofo avo te vuru, vute boŋgo si, ago 'bate 'bu se nda kogabe kuni ṛatararo ya ana ya. 'Dooko nda reṛi kuni 'desi te kala'budri roya. 47 Maria Magadalene ndi Maria endre Yosepa robe ndreyi vose ase avo Yesu robe kigye ana te.