XII. FASEL DIMERŪWITTILIN.
1 Tar tekkā baṅatiḱḱon metelī wēkū logo. Id wē ennebin karm wēkā ewred-āgon serbīya wēkā awon, dinni wēkā kumrōson, burǵ wēkā goṅōson, ǵenēnǵī log karmgā mugōsa sāfirōson. 2 Īdiron hadām wēkā ǵenīngī logo wakti tannin kissīnnā ǵenēnan tarnarkā ekkireyā ǵenēnǵīlotōn. 3 Ammā ter takkā dumma tōgōsa sūttā mugōsam. 4 Ūwitti-gōn īdiron hadām iḱḱi wēkā, takkā tōga-nallōsan ur taṅgā, emerǵa mugō-san. 5 Wīda-gōn īdiron iḱḱi wēkā; takkāfawrōsan; diyyī iḱḱikūn wēkūgā tōgdšan, wēkūgā fawrōšan. 6 Ogoǵ-tod wēterekā kuṅkenon, dollikenon: aharrā-gōn takkā tel logo idīr, īgon: ter aṅ gakkā fa-ǵāginan. 7 Lākēn genēngī īgatiḱḱisan wēr wēkā: tar fagin, kaḱḱanfawrōsāllōnī; fagit tan ūnan arin. 8 Dumma, fāwrōsan, sokka wīrkōsan ǵenēnan šādō. 9 Genēnan nōr miṅgā f-awī? Kiddīn fawrōǵarin ǵenēnǵikūgā, ǵenēnagā iḱḱi wēkūgā tiddin. 10 Ur in banittā gerrī-keṅkumminō? kid, n ōga-goṅiḱū batilōsan, gantariṅon. 11 In nōrrotōn kīron, māṅ ūnnā agaba. 12 Ter tebbaisan, sikkir dumminaṅgā; ǵāksan ādemirīltōni, terīn ukkissīn siballā, im metelkā tar baṅon ten dōro; mugōsa noksan.
13 Īdissan tal logo Farisī-gōn Herūdisin hadamī-gōn-natōni wēkūgā baṅidil takkā dummisan siballā. 14 Gū takkā īgatissan: wo maallim ū irbērū, ir alē-gattā iṅiṅgā, neketta kumminan wēlā, ādemirīn mug-darag hasbiminam; ir kullikaḱḱinam maskā nōrin dawīgā; Kaisarkā awaittā ū tikkawoi, masa? takkā tiwwā, walla timmēwā? 15 Ammā irbikkenon habis-kennē tennigā, īgatiḱḱon: ul lim aigā ǵerrubrū? dinār wēk arran fa-nārēnī. 16 Tal logo ekkaššan wēkā. Īgatiḱḱon: sūra nainā, fāitti nainā? īksan: kaisar-ni-lin yā. 17 Īgatiḱḱon Yesū: tirana Kaisarkā, Kaisarnigā, nōrkā nōrnigā. Ter aǵibsan.
18 Sadukīkū ǵū kaššan tal logo āminokūī kuttīdi dāmun. Ter issiga īgatissan: 19 Wo maallim, Mūsē fāyadēnǵon: wēn eṅga wēl on dīokanī idēn rnugōsko-kanī wilid kińinī, eṅga idēṅgā dummeya wilittā tan eṅgas siballā unneyā. 20 Eṅga koloda messan. Urrag idēw wēkā edda, dīōson wilid kiṅinī. 21 Uwitti edda dīōson tak-kōn wilid kiṅinī. Tuskitti tan nagit-tanī. 22 Kolod kāmilī edda dīōǵisan, wilid kimnī. Aharin kēllā idēṅ-gōn dīōson. 23 Kuttīdlā fa-kutti-nan kēllā, idēn nainaṅarī? Koloda takk edkossan. 24 Yesū wīd īgatiḱḱon: Iṅgirrā immun. Ur galta-fīǵrokom, abaden wallā šōk wallā nōrin gudrag irbim-minnokom. 25 Kuttinan kēllā dīokūltōni fa-edmin-nan walla ogoǵ idēṅgā walla idēn ogoḱḱā; ter malai-kanǵīgā semāl galaṅallon. 26 Lāken gerriyikeṅ-kumminō dīorirīn kuttīdis siballā, Mūsēn šōlā, sikkir nōr īgatiron ollēglā: ai Abraamin nōrin, Isaakin nōrin, Yakūbin nōrin. 27 Nōr dīafīǵikūn immun, āṅa-fīǵikūnā; inin siballā ur gattafīgrokom diyyikā.
28 Sōn-nōrkūltōn wē tal log kira; ukkikkenon wēr wēk āg-issiǵinanī; nakkenon tarīn mask urudisīṅgā. Issigon; Nailē hākum dauwin kēl mallēnī? 29 Yesū īgatiron: hākum dauwi mallē lekinī dauwin kēl inin: Ukkir, Israyēl, nōr ūn nōr wērāni. 30 Au nōrkā nōr iṅgā dolle ai in kāmil logo, nefs in kāmil logo, unnē in kámil logo, mogtara in kāmil logo. Inīn hākumi kāmil lekin daūwi. 31 Ūwitti-gōn in gallaṅin: Dolle mōl iṅgā ai iṅni nagittānī. Hākum iṅgū lekin dauwi dārnun. 32 Sōn-nōr īgatiron; wo maallim, allēg bańonam, nōr wēra nōr wēn gēr dāmun. 33 Nōrkā dollinan ai kāmil logo, nefs kāmil logo, unnē kāmil logo, mogtara kāmil logo, gogirū kāmil lekin in afdala. 34 Yēsū nalon kēllā, id maskā bańona yā, īgatiron: ir nōrin mulkiltōn wīr imminam. Iḱḱi takka issiǵekkā firgikummun.
35 Yesū alimon kēllā hēkallā īgon: sikkir šōnnōr-kūī īginā Messīhkā Dawūdin toda yā? 36 Lāken tarī, Dawūd īgin šogorti gudsi logo: Nōr, nōr aṅgā īgadēnon: tīgōse indo īyon annā, aiīn ānē adw iṅgūgā ōinnin gubgāppā awatire fāminī. 37 Dawūd takkā īgin nōr tannā yā. Sikkir tar taṅ garā? Ademirī diyyī dollisan, bańit taṅgā ukkidillayā.
38 Alimǵa īgatiḱḱon: Wahiūan maskā šōn-nōr-kūgā, kitti nassikūgā ūdenan ai tennin salāmgā dollinan sūgiddo. 39 Drragaṅa hilwanḱīlā au ašāl āginan. 40 Sallāgā sebeba kira asebirīn nōgrīgā kabinan; gadā diyyikā dummallan.
41 Yesū wīda tīgōson hasānan urragiddo naddil-leyā, sikkir sōṅgirkā hasānnā udēnarigā, ganni diyyī diyyikā udissan. 42 Idēn-aseb meskīn wē kiron fadda ūwog udron. 43 Talamīdī tarigūg ōgir īga-tiḱḱon: Allēa īgatiḱḱir: in idēn-aseb kāmil udrokū lekin diyyik udron. 44 Minā kāmilī udissan tel log dārillatdni; lāken tārī fogirkennē tan nogo dāro kāmilkā udron.
Lapidriopi Losioye'bai ro Ämvu Kono roya
(Matayo 21:33-46Luka 20:9-19)1 'Dooko Yesu petate ànyari lapidriopi si ekye: “Tu alo aza si mano aza kyi'di kono te ämvu ya, 'be aga te gbikyi lomvoigyesi, 'di pi'di te vino ozwaza, ago be zowiṛa vookwaro te. 'Dooko ozo ämvu kono rote losioye'bai ri losi oyene kigye ago e'be 'ba te ago oyite vo aza ya. 2 Ondro tu doŋgo topi ro kesate oko, nda zo ruindu'ba aza te losioye'bai re ŋga jalia ro se ndäri ana urune ni ànya resi. 3 Losioye'bai ruyi ruindu'ba ana te 'biyi nda te, ago zoyi nda te kovole teinye ŋga aza ako. 4 'Dooko kuzupi zo ruindu'ba aza te; losioye'bai 'biyi nda te drî ya ago yeyi nda te koziro. 5 Ago kuzupi zo ruindu'ba aza kpate, ago ànya fuyi nda te, ago yeyi azakana amba kpate oso inye, 'biyi azaka te ago fuyi azaka te. 6 Se alodi ke'bebe ozone te toto ŋgwa modo mano ana ro ayani, 'dooko äduro oko, nda zo ŋgwa ndaro te losioye'bai re, nda atate ekye: ‘Mama ndi endaro ànya oronayi ŋgwa maro ndi.’ 7 Oko losioye'bai kai atayite iyivoya ekye: ‘Ono ni ŋgwa kuzupi ämvu kono ro ro owo, nyìkyi ri, mì'de mä̀fu nda, tana drimbi ndaro a'dona te amaro!’ 8 Ta'dota ànya ruyi ŋgwa ana te ago fuyi nda te ago voyi avo ndaro te cowa ni ämvu kono ro yasi.”
9 Yesu ejitate ekye: “Ka'do inye, 'dooko kuzupi ämvu kono ro ro oyena e'di ya? Nda ikyina 'da ago tufuna lidri kai 'da ago ozona ämvu kono ro 'da losioye'bai azaka ri. 10 Mìzi taegyi ono ṛo ko ya? Se ekye:
‘Kuni zo obe'bai kogayibezo ekye koziro ana
go a'dote kadopara ndrani vona cini drisi.
11 Ono ni taoye Opi ro;
ondrena liŋgyi tawi!’ ”
12 Dri'bai Yudai ro ojoyite Yesu urune, tana ànya niyite anjioko Yesu pi lapidri ono te ànya lomvo, caoko ànya a'doyite turi ro ni lowa ri, ndi ànya e'beyi nda te ago oyiyite.
Taeji ta Parata Driutwero Kotoro ta
(Matayo 22:15-22Luka 20:20-26)13 Rukä Parusii ro ndi gboko Eroda ro azaka be azote Yesu re nda odone taeji si. 14 Ànya ikyiyite ndare ago atayite ekye: “Miemba'ba, mä̀ni ndi anjioko nya ni taŋgye ata teinye milo'be ako tase lidri kabe usuna ta. Tana nya ko 'desi lidri ro tana usuna ayani, oko nya ni ole Lu ro taŋgyena emba lidri ri. Nyiti ta ämäri, inye'do ota amaro letadri gindi parata driutwero ozone 'Bädri'ba Roma'ba ro ri kode ko ya? Inye'do mòzona ndi kode ko ya?”
15 Oko Yesu ndre ŋgaodo ànyaro te ago zatadrite ekye: “Tana e'di nyà ma ojo niya? Nyèzi mo'di kaci aza te, mandre robe.”
16 Ànya eziyi alodina aza te ndare, ago nda ejitate ekye: “Beti ndi ävuru kwoi be a'di roya?” Ànya zayitadrite ekye: “'Bädri'ba ro.”
17 Ta'dota Yesu atate ekye: “Ka'do inye, nyòzo ŋgase 'Bädri'ba ro gi 'Bädri'ba ri, ago nyòzo ŋgase Lu ro gi Lu ri.”
Ago ànya laroyi tawi ta Yesu ro erivoya.
Taeji ta Eforo ni Avo yasi rota
(Matayo 22:23-33Luka 20:27-40)18 'Dooko rukä Sadukei, se kayibe ata ekye lidri ri efone ni avo yasi i'do kai ro, ikyiyite Yesu re ago atayite ekye: 19 “Miemba'ba, Musa egyi ota ono te ämäri ekye: ‘Ondro ka'do mano aza kodrate ago ke'be toko te teinye ŋgàga ako, anjioko beṛo ädrupi mano 'do ro ri ocine ävuzi ri tana ànya kutiyi ŋgàga robe se ka'do robe ŋgwai ro mano se kodrabe ana ri.’ 20 Tu alo aza si ädrupii njidrieri azaka orivoya, se kayoŋwa gye lagye te ago drate teinye ŋgàga ako. 21 'Dooko ṛirina cigwo toko ana ri, ago nda dra kpate teinye ŋgàga ako. Ta ono a'do kpate inye ädrupi nina na ri, 22 ago a'do kpate inye ädrupii se njidrieri kociyibe toko ana ri kai ri ago todrayite teinye ŋgàga ako. Äduro oko, toko ana drate. 23 Ka'do inye, tu eforo rosi lidriidriro anya a'dona toko ro a'di riya? Tana vo ànya se cini njidrieri ana ro a'dote àgo ro anya ri.”
24 Yesu zatadri ànyaro te ekye: “Mìjete! Inye'do mìni takacina gindi ya? Tana mìni Taegyi ko ca mbara Lu ro. 25 Tana ondro avo kefote lidriidriro, ànya a'donayi oso malaikai vo'buyakuru ya ronye ago uninayi ko lagye ogyene. 26 Oko, ta efo avoro mìzi tana ro ko ni Buku Musa ro yasi ta uje ce kumvuŋwa ro ana rota ya? Tase egyibe se Lu katabe Musa ri ekye: ‘Ma ni Lu Abarayama ro, Lu Yisika ro, ago Lu Yakoba ro.’ 27 Nda ni Lu 'dise lidriidriro ro, ko avo ro. Mìjete kpeye.”
Ota se 'Desi Parandra
(Matayo 22:34-40Luka 10:25-28)28 Miemba'ba Ota ro aza orivoya lau se eri tase abe atane ana te. Nda ndrete Yesu zatadri Sadukei rote kado, ago nda ikyite ndare taeji ono be ekye: “Ota se eŋwani ni para ndra vona cini risi ya?”
29 Yesu logotate ekye: “Se alodi parandra ni no ekye: ‘Nyeri, Yisaraele! Opi Lu amaro toto ni Opi yi. 30 Nyulu Opi Lu miro ya cini miro si, lindri cini miro si, tauni cini miro si, ago mbara cini miro si.’ 31 Ṛiri ota se foparandra ro ni no ekye: ‘Nyulu oriazi miro oso nyulu andivo miro be ronye.’ Ota aza para ndrani se ritu kwoi ri i'do.”
32 Miemba'ba Ota ro ana atate Yesu ri ekye: “Miemba'ba! 'Do orivoya taŋgye yi, ndi oso nyatabe ronye, anjioko Opi toto ni Lu yi ago Lu aza tona i'do oko toto nda ayani. 33 Ago beṛo lidri ri Lu lune ya cini ndaro si ago tauni cini ndaro si ago mbara cini ndaro si; ago beṛo ndäri oriazi ndaro lune oso nda kulu andivo ndaro be ronye. Ota ritu kwoi orone orivoya ta 'desi para yi ndrani koronyai 'ba ro ozane vo tori oloro dri ndi ŋgapäṛi azaka ozona be Lu ri drisi.”
34 Yesu ndrete nda zatadrite tavouni si, 'dooko nda ititate ndäri ekye: “Mi ko lozo ni Miri 'Bädri'ba Lu ro ro resi.”
Ono vosi 'diaza le kote Yesu ejine taeji aza si tona.
Taeji ta Mesiya rota
(Matayo 22:41-46Luka 20:41-44)35 Ondro Yesu kate ugu miemba Yekalu ya oko, nda ejitate ekye: “Miemba'bai Ota ro kayi ata ekye Mesiya a'dona 'da ni zelevoi Dawidi ro yasi eŋwanye ya? 36 Tana Tori Alokado 'ba tavousu te Dawidi ya atane ekye:
‘Opi atate Opi maro ri ekye;
Miri noŋwa drígwo maro ya
madale ma'bana kyila'baazii miro lutu pa miro zele.’
37 Dawidi andivo zi Mesiya te ‘Opi’; ka'do inye Mesiya a'dona zelevo Dawidi ro eŋwanye ya?”
Yesu ka Miomba Ozo ta Miemba'bai Ota rota
(Matayo 23:1-36Luka 20:45-47)Lowa du eriyi ta Yesu rote yai'dwesi. 38 Ondro nda kate ànya emba oko, nda atate ekye: “Mì'ba mi amiro komba kado ni miemba'bai Ota ro ri, se leyi alo ugu abane gbikyi boŋgo runduṛuro ànyaro be, ago leyi lidri ri mede oyene iyi ri taoro si vo ŋga logyero yasi, 39 se kayi vo oriro se kado zoitaeriro yasi onji ndi vo oriro kadopara se karama yasi be. 40 Ànya kayi ni ŋga kandrakado ävuzii ro ro uruna ago kayi 'bai ànyaro topana ni, ago kayi iyi ka'da mätu gyoroŋgolo ro oye si. Taezaro ànyaro a'dona ni kozipara ndra.”
Ŋgapäṛi Ävuzi ro
(Luka 21:1-4)41 Ondro Yesu korite lototi vo ŋgapäṛi ovoro Yekalu ya lomvo oko, nda ndre lidri te parata ànyaro ovovoya. Lidri amba se ŋgadriamba be voyi parata amba te, 42 'dooko ävuzi ati'ba ro aza ikyite ago vo parata kaciro ritu giṛiŋwa rote, lagyena oso mileni ritu ronye. 43 Nda zi taeri'bai ndaro te voaloya ago atate ànyari ekye: “Mata ämiri ono anjioko ävuzi ati'ba ro ono vo ŋga ni amba sänduku ŋgapäṛi ovoro ya ndrani azii cini ri. 44 Tana azii kayibe ovona etayi ŋgadriamba ànyaro azakana kpa, oko anya ca orivoya ati'ba ro oko, ozo se anya kaoye be ŋgaonyane sina ana vona ṛo cini.”